Ja man : Vot, es jau tā domāju! izpauž emocionāli precīzāk sajūtas, nekā latviski zāģējošais : Nu, lūk, es jau tā domāju! - es lietošu pirmo variantu.
Ja man: Davai, davai ātrāk! ir vieglāk izrunājams, nekā : Nu, žiglāk, žiglāk! - es lietošu pirmo variantu.
Un visur, kur ir citās valodās manai runai vajadzīgās nianses jau noformulētas un jau iegrāmatotas, es netaisos sprindzināt atmiņu, lai uz vietas būvētu kaut kādu, it kā latvisku, veidojumu no man atmiņā pieejamajiem latviešu vārdiem... Un vispār... laboratorijā tapināti vārdi reti kurš izdzīvo. Tautās jāiet un tauta jāklausās, tad vārdi dzīvos, jo tur jau tā selekcija notiek!