friin... gan jau gudri veči zin pareizās podziņas, ar kurām atvērt čaklo tautu meitu pagrabus un ankambarus:)))

Bet ja to podziņu nav, ir tikai tieva, praktiski nepamanāma stieplīte, ko tad?

Frīna - to sauc par stīgu, to jāspēlē. Un nedrīkst sajaukt, poga vai stīga - spiest vai spēlēt.

:)) ir, ir podziņas un tās reizēm izgaismotas, sakot- piespied mani, piespied!!!... piedošan, ne par burciņtēmu, bet tomēr tuvu tai.

Vilcējvilks, vai vilksvilcējs (moš tomēr dubultvilks? lai nu kā, Canis lupus man patīk), stīgas var strinkšķināt, bet tikai prasmīgi. Es tomēr runāju par stieplīti, kura, ar kāju aizķerta taisa lielo bums! (Bet burciņas bija tikai laba mulāža ēsmai, lai likvidētu nelūgtos degustētājus-haļavščikus)

Tur jābūt biku fāzītei, lai savilktu savā prātiņā paralēles starp burciņām un veču pievilināšanu.

Ir, ir paralēles! Iedvesmojoties no blakus diskusijas par biolaukiem, tad nu esot tā (netā lasīju, tātad 90 procenti, ka sviests), ka, ja sieviete taisot ēst, tad visas viņas domas saiet tajā ēdienā (varbūt tādēļ arī tās burciņas reizēm sprāgst?), bet, ja taisot vīrieši, tad viņu domas tajā ēdienā iekšā neejot (varbūt tādēļ arī vīrieši-pavāri ir pieprasītāki?).

Tāka, marinējiet ziemai savas vēlmes, un kas zin...

... jā Vilksvilks, kas zin, atnāks kāds, iztukšos to burciņas saturu, un skat, sāks vēl vēlmes piepildīt. Ja nu tīkams personāžs, tad jau vēl nekas, lai pilda, bet ja ēdējos (tipa viesis kā piedeva kādam/ai līdza pajemts) trāpās kas galīgi garām, tad var sanākt šaize.
Bet ar tām fāzēm, sevišķi jau elektrisko plīšu īpašniecēm jābūt trakoti uzmanīgām. Mums ir trīsfāžu sistēma: 1, 2, 3 fāze, nulle, un zemējums, tātad vajag 5 dzīslu kabeli. Ja kāda no fāzēm iztrūkst, vai noiet pa kreisi, tad sit laukā korķus (un zudumi burciņsaimniecībā, un ne tikai, ar garantēti).

klau, vasara, vai tās sviesta pupiņas neuzšāva gaisā?

Nē. Apcep atsevišķi sīpolus, sarīvētu burkānu, pupiņpākstis- es gan zaļās sparģeļu, bet tas lietas būtību nemaina. Visu gāž vienā katlā+ tomātu mērce+ sāls. Sasautē un tad burkās

Ok, paldies, noteikti provēšu! Manējiem ļoti garšo sviesta pupiņas, tikai tās nāk gatavas uzreiz un visas, un- kaudzēm vien, un tad es esmu izsamisumā, ko lai iesāk! Visi stāsta, ka tās mīlot šaut gaisā...
Etiķi nevajag drusku piespert? tas esot vislabākais konservants.

Par burciņām un večiem- es mazāk ko jēdzu par tām fāzēm, un ne vienmēr ir tā, ka mīlestība iet vispirms caur vēderu, bet, - ja vecim mājās ir iespēja regulāri un garšīgi tikt pie pilna vēdera- tas nekādā ziņā mīlestībai neskādē!

Etiķi var pēc gar@as un tad līdzsvaram bikuc cukura. 
Man nekad nav šāvušas. Pēc ieburkošanas arī uzreiz sasedzu.

Es konservos lieku tikai meža un dārza labumus. Pirkt un konservēt lielu jēgu neredzu. Tad jau labāk nopirkt ziemā svaigus vai saldētus.  Sēnes, ogas gan kaltēju, skābēju un visādi citādi sataupu ziemai.

ideāls vīrietis...  man tādu...

forš vīrietis pats iekonservējas pie virtuves sievietes!ko ta man!es i cepējs i virējs i garām lējējs!nē nu vot to vecmmamas brūno mērci zupai, tur jākarās!ja katru reizi netaisi, ta aizei nokaunies!taisu, nesanāk!garša sanāk!

Ak dies... atkal...

tu tabletes izdzēri, to tev akal!

pa lielam jau danielam varētu piekrist - konservēt dārzu un mežu. Varbūt, uz to var tiekties, bet nedzīvojam jau vieni ar savu dārziņu meža vidū, un dzīve jau ievieš korekcijas - kāds paziņa audzē ogas, kāds augļus, kāds atved spaini ar kaut ko kā ciemkukuli, vai kāds par vistu oliņām barterī kaut ko iedod kas viņam labi saaudzis. ko darīt, ja šogad tikai pāsrsētie burkāni knapi saauguši, bet kaimiņam dārzā uhhh! kādi! Avenes - cerība, ka vēlajām būs kaut kāda raža.

Ir tūkstoš un viena situācija, kad sanāk konservēt ne savu dārzu, kā arī ne savu lasīto mežu. Un ne tikai slinkuma dēļ. Kurzemes pusē vispār ir paradums ceļmalās pie sava dārza tirgoties - un kāpēc nepaņemt? ja nu vienīgi kauč kāda principa pēc.

Tieši tā, piekrītu par visiem 100%. Es gribēju pateikt, ka jākonservē ir viss tas pie kā esi ticis bet ko nevari apēst svaigu.  Pirkt un konservēt nav jēgas.