Ar katru gadu burkojos arvien mazāk.
Zaptes rīta putrām ( ogas nepērku, kādas mammuča dārzā pieejaas, tādas savāru), daļu sablenderēju ar cukuru un ielieku saldētavā.
Gurķus burkoju, bet ne daudz- tā, lai ziemā ir vinegretam un kartupeļu salātiem, tāpat vien ēdas maz. Tad labāk sarīvēju svaigus burkānus.
Gurķiem gan man fiksā recepte- bez karsēšanām- nomazgā, aplej ar verdošu ūdeni un bļodai virsū vāks+ segas. Pēc pāris stundām liek burkās+ zaļumi pēc patikas ( līdztekus tradicionālajiem- dilles, upenes, ozols kraukšķīgumam, ķirši, man patīk pielikt baziliku, citās- samteņu ziedus- dod interesantu garšu + ķiploks+ mārrutka sakne), + 3cukurs+2 sāls+ 2 esence uz 3litreni ( karotēs), virasū verdošs ūdens un zem biezumbiezas segu kaudzes, lai vēl nākamajā dienā silti. ( glabāju siltā dzīvoklī sekcijā, nekas nebojājas).
Gurķu gabaliņsalāti ( tjipa Latgeles) lielākoties paliek neapēsti ( es gan notecinu šķidrumu un pieberu pie kartupeļu salātiem).
Savārītie kabačsalāti- man ne pārāk. It kā saburkoju, bet ēdas tikai tad, ja nekā cita nav pa rokai ( tur variāciju daudz).
Kompoti- praktiski nē.
Sēnes- nu to gan nekad nav par daudz. Marinēju, taisu salātus ( lečo) ar tomātu mērci, sīpoliem, burkāniem. Labi bija, ja pielika rīvētu kabaci- bija sulīgāki un sanāca vairāk.
.
Pākšu pupiņas burkoju ar tomātu mērci- tās gan labas.
nekarsēju ne salātus, ne marinētās sēnes- verdošus sapildu burkās un zem segām.