Gaars, varbūt atskaties arī uz saviem tekstiem: šoreiz jau pārliecinoši iespējams tekstos atrast, ka pirmā uzbraucēja biji Tu -- par grūtniekiem ieminoties.
Var jau, protams, grūtniece/dzemdētāja atteikties no vīra/bērna tēva palīdzības arī atteikties, -- uzskatot to par muļķi, kam tik vien tā pienākuma -- vēl sliktāk, ja nelaimes gadījuma, -- kā apsēklot sievieti. Dzīvē gadās arī citādi un ir vīrieši, kuri spēj rūpēties par savu bērnu mātēm un arī bērniem.
Protams, ja sieviete ir nereizē pašpietiekama azbestene un visu izlemt saņemas tikai pati un arī pati kļūdās, un pati arī cieš, tad jau pēc zaudētas cīņas gan nevajadzētu raudāt skaļi. Tādām sievietēm palīdzēt sarežģīti, toties, ja tādas sievietes dēļ cietis arī bērns, vīrietim jānožēlo nepareizas mātes izvēle savam bērnam un jāatzīst arī savas kļūdas.