Neviennozīmīga tēma. Nerunājama, nezinot abu pušu viedokļus. Palasījos arī klātpielikto linku. Nez kāpēc tiek akcentēts- kā jūs justos ja ar jums tā notiktu??? Bet es aizdomājos, kā justos, ja mans bērns vai mans tuvinieks strādātu dzmdību namā un tiktu nepamatoti apķengāts, tendenciozi aprunāts, nomelnots un vazāts. Jo, redz, taisnība bieži ir kaut ir pa vidu. Saprotamas jauno vecāku sāpes. Un šo sāpju izraisīts aklums pašiem pret savu rīcību un savu atbildību par notikušo. Nez, vai kādreiz pēc lidzīgiem gadījumiem komentētāji un vecāki atvainojas mediķiem par savu nekorekto klačošanos, ja galā
izrādās, ka ne mediķu vainas dēļ viss noticis tā kā noticis? Ka kroplība bijusi ģenētiska, iedzimta? Ka nāvi izraisījusi ne jau mediķu neprofesionāla rīcība bet pašu vecāku bezatbildība? VAI KĀDS PADOMĀ ARĪ PAR TĀM SEKĀM, KĀ VECMĀTEI, GINEKOLOĢEI STRĀDĀT TAJĀ DIENĀ, KĀ AR SMAIDU IET PALĀTĀ, KĀ MAIGI UN IEJŪTĪGI UZKLAUSĪT JAUNĀS MĀMIŅAS, JA KĀDS NEJĒGS NETĀ PAR VIŅU DIRŠ...
0
0