versija, soda tad, kad kāds izdomā cīnīties pret sistēmu - kamēr neviens gaismas kareivis neparādās, tikmēr nekas nenotiks. Tas ir jebkurā jomā - vienmēr būs kāda pirmā prāva un tā būs paraugprāva. Kāpēc ne nākošā? Tāpēc, ka tad pie nākošās teiks, ka kāpēc ne nākošā un tā ir teikts pietiekami ilgi. Vajag tagad un tūlīt.
Cilvēktiesību jomā ir jāpieturas pie principa, ka viss ir jānodrošina UZREIZ - nav alternatīvas. Nevar - šo tagad, šo vēlāk. Šis ir tieši tas gadījums, kad pietiekami ilgi nogaidīts. Tādā ziņā es tēvu pilnībā atbalstu - viņš ir ieņēmis cīnītāja pozu un, nerunājot par iemesliem, bet par mērķi, viņa mērķis ir skaidrs un atbalstāms - SODĪT. Kamēr nebūs REĀLS sods, tikmēr nekas nemainīsies un kvalitāte ies tikai UZ LEJU. Tāpēc ir nepieciešamas šādas tiesvedības (lai nebūtu jālieto paraugprāva), kas sakārto sistēmu, iedveš bailes, liek strādāt ar pilnu atdevi un neizmantot atrunas (man šodien garīgais slikts, pohas, kaķis mašīnai riepu apčurāja). Ja gribas atrunas - ej prom no ārsta darba un ej strādā morgā.
Un šeit nav runas par divkosību - nevajag jaukt divas atšķirīgas lietas. Katrs gadījums ir jāskata atsevišķi. Tavuprāt, ideālā tiesa būtu tāda - Tiesnesis: "Tātad, ārstu nolaidības dēļ nomira jūsu bērns? Tādā gadījumā vajadzētu bargu sodu. BET! Jūs esat vienreiz arestēts par kaušanos publiskā vietā un kā es skatos pēc ierakstiem - izskatās, ka jūs čoms ir palaidis vaļā bez soda. Viss skaidrs. Ārsta rīcība nebija nolaidīga - tā bija adekvāta jūsu pārējām dzīves izdarībām, jūs to bijāt pelnījis. Visu labu! Nākošais!"
0
0