Absolūti precīzi, Versija! Tieši tā pat kā Junonas domas... Tā ir laime darīt prieku saviem mīļajiem... vecākiem, bērniem, krustbērniem... un, protams, vistuvākajam cilvēkam... tā ir beznosacījuma mīlestība... nedomājot par "kalkulatoru kabatā"(C)... ne pat to, ko es par to saņemšu atpakaļ...

Merkur un Satan! Izskatās, ka saprotamies un esam uz līdzīgiem viļņiem...

Junona, Anksunnamuna, Versij...

Junona, ir man mazbērni, eju ciemos un māku dāvināt. Vairāk cenšos dāvināt tieši to, ko cits neviens ne tiem mazbērniem, ne manam bērnam neuzdāvinās, -- lielākoties tas nav širpotrebiski nopērkams: par to būs gana ilgi domāts, meklēts un atrasts. Un man prieks, ka manas dāvanas neaizmirst -- to nav īpaši daudz, toties tās paliek atmiņā/nbetiek aizmirstas... Toties man zēļ to radu un viņu bērna, kas pēc dzimšanas dienas tūlīt sāk gaidīt Ziemsvētkus, jo tad taču ir dāvanas! Kad bez svētkiem kā paredzama iemesla uzdāvināju meitēnam sava stila dāvanu, vispirms meitēns bija apjucis, jo -- nav taču ne dzimšanas, ne vārda dienas, kur nu vēl Ziemsvētki! Mazajam jau bija radies priekšstats, ka neplānotu svētku nav...

Kad paziņu meitēns pirms 7. dzimšanas dienas, atbildot uz vecāku interesi, ko šam uzdāvināt, atbildēja "padžungļot ar ... (Marīnu)", pats jutos kā apdāvināts, jo ideju bija uztvēris un pieņemis arī mazulis, ar kuru iepriekš tikai 2 reiz kopā bijām pa mežiem piedzīvojumus rīkojuši...

Gluži kā dzīvē, divas frontes - sieviešu, un vīriešu.

Arī te sievietes pārmet mums, ka bērnus "nopērkam", un ka tieši kalkulatora kabatā dēļ lūk tētiņi tie mīļie. un mēs te kaukdami varam rakstīt, kā un ko izvēlamies, vienalga teiks "nopirkāt".

Nu materiālisti! Vispirms jau lutināšana nav tas pats kas izlutināšana un izlutināšanai nav tiešas saistības ar dāvanām vai jebkurām citām materiālām, taustāmām lietām, bet gan ar emocijām, jūtām, attiecībām. Ja starp jebko ir veselīgas emocionālas attiecības, tad nevienas dāvanas - lielas, mazas, daudzas, dārgas - neizlutinās!

Man jau šķiet, ka puiši parspīlē Es nekādus uķi-puķi netaisu, ar bērnu gan runājam, gan darbojamies kā līdzīga ar līdzīgu. Mēs esam visādas spēles spēlējušas, kad viņa bija mazāka, ar pārģērbšanos, ar rāpošanu pa grīdu un visādiem citādiem brīnumiem. Viņa man pati ir teikusi, ka neviens ar viņu nespēlējas tā kā es. Tagad meitene ir paaugusies, mums ir savas dāmu lietas, es viņai mācu to, ko pati protu un zinu. Tās dāvanas nāk no sirds un bērns to saprot, ka tā nav ne piekukuļosana, ne kaut kas tamlīdzīgs. Viņa, protams, izsaka kaut kadas vēlmes, ko gribētu saņemt dzimšanas dienā, ko uz Ziemassvetkiem un ja tās nav galīgas muļķības, tad es to arī nopērku. Piemēram dzimšanas dienā viņa no manis dabūja fotoaparātu un tagad fotografē visu pēc kārtas, bet tas nekas, lai bērns mācās kadrēt un ko nu tur tiem fotografiem jāzina. Lai darās un eksperimentē

junona - pilnībā piekrītu :)

Luudzu paartulkojiet man krieviski, kas noziime-lutinaat-balovatj?

Jā, Alan.

Junonai, paldies!Tad atljauiet pateikt, ka vajag lutinaat beernus liidz noteiktam vecumam, bet katram beernam tas ljoti individuaali!Par vecaakie varu pateikt-tos arii, bet vecumdienaas!Parejus-nee, ou... veel var lutinaat savus maajas dziivniekus:)

Uzputojušās dāmas es tomēr aicinātu mierīgi, atbildīgi, pamatīgi un uzmanīgi apdomāt Satan teikto! ...

Paldies, Alana, -- var manīt, ka esi domājusi šoreiz rūpīgāk par dažām īpaši emocionālām kolēģēm. Labprāt palasītos kādus papildus Tavus apsvērumus pēc te un tikko izteiktajiem.

esmu tikai ’’par ’’-- lutinaashanu , kad vien iespeejams, un tik daudz -cik vien ir iespeejams, un ne jau par daavaanaam , vai naudu, piedodiet, tie ir tikai piishlji ..runaaaju par attieksmi,
... par ’’emocionaalo lutinaashanu’’
tas, kas iespringst uz daavaanaam, pasham, kaut kas nenormaali truukst, kaa deveejam

Alana, citviet vārdiņu LUTINĀT tulko arī kā НЕЖИТЬ. Laikam jau tas radies no НЕЖНО. Un nozīmē vairāk mīļumu un maigu attieksmi, un nepavisam ne izlutināšanu un izlaišanu.

Versij, vai neej atkal pretrunās: ja jau lutināšana vairāk uz maigumu un mīļu attieksmi, kādēļ ar tiem nepietiek, bet vēl lutināšana tiek pieprasīta?

Kurš/a tad to pieprasa?

Sorry mariin, bet man sanāk, ka, ja kādam šķiet, ka no viņa vislaik tiek pieprasīta lutināšana, tad cilvēkam ir lielas problēmas ar mīļuma izrādīšanu vispār. Man nesanāk, ka ir jāsajūtas kā svētkos, ja kāds skarbs tipāžs man beidzot ko mīļu pasaka vai ko uzdāvina. Tas, pieļauju domu, viņam liek dikti iespringt. Tad labāk nevajag.

Ar mīļuma izrādīšanu es piemēram skatos rezervēti.
Kas par daudz, tas par skādi.(attiecībā uz sīkpiržiem)
Viss ar rezervi.

Es saku, ka nevar būt par daudz.

A es saku ka var :):P

nu ja gavenais visu izkaitļot...
un pašam tiksminaties par savu davānu otram..nepārtraukti par to gaidot atzinibu...
weeeeeeeee..

satan-- kam liekas, ka var buut par daudz, pasham probleemas ar miiljuma izraadiishanu