Jā, Marīn, iespējams, ka tieši tā. Jo es visu vasaru strādāju kā zirgs bez brīvdienām un svētkiem, un es netaisos savu godīgi nopelnīto naudu kaisīt vējā. Ja es zinu, kam, ko un kāpēc vajag, dodu no sirds.

Man līdzīgas domas... arī ne par naudas ziedošanu... Pēdējā laikā tik daudziem pažīnām vajadzīgas asinis, ka nolēmu vairs nenodot asinis nekonkrētiem mērķiem. Arī šogad noziedoju atļauto pus;litru konkrētam cilvēkam, -- bija cerības, ka kopā ar citiem asinsdevējiem izgklābsim/pavilksim cilvēku te ilgāk... Neizdevās. Konkrētība tomēr gandarī un... laikam jau jēdzīgāka. Vai tas ir arī paša iekšķīgais/psihoLoģiskais komforts? Varbūt, ka ir. Un lai ir!

..uz juuras piekrasti peec svaiga gaisa nebrauktu gan, un shaubos, vai tur i tas-tas svaigaakais...
auksti veeji pussh un brrrrr, iipashi rudenii... ja kaads lutinaataajs pie saaniem, tad jau vienalg pa kaad piekrasti staigaat...

Mūžsenā tēma - lutināšana un apdāvināšana . Manuprāt, šai padarīšanā vienmēr ir jābūt kaut kādam mērķim, jeb virsuzdevumam . Nevis tāpat vien, bet par kaut ko, lai nav pa tukšo . Pie bezmēŗķīgām dāvanām ļoti ātri pierod un gaida kā pienākumu no dāvinātāja .

Nepārlasīšu visus vecos tekstus. Merkur, vai nemaz nepieļauj lutināšanu un apdāvināšanu pirmkārt un galvenokārt kā dfevēja prieku?

..dots deveejam atdodas...

šeit vienmēr ir divas puses - devējs un ņēmējs . Vistrakāk ir ar vecmāmiņām, kuras uzskata, ka katra apciemojuma reizē jānāk ar dāvaniņām . Un mazbērnam pirmais jautājums - ko Tu man uzdāvināsi ? Apdāvināšanai ir jābūt ļoti konkrētai - par labu uzvedību, atzīmi padarītu darbiņu vai ko citu, nevis tikai tāpēc, ka gribi būt labiņš .

..pilnīgi nepiekrītu Merkuram!! Dāvana jau tāpēc ir patīkamāka, ja tā ir spontānas rīcības rezultāts, nevis par KAUT KO!!!

Kaut kāds cirks Merkur, galīgi aplam.

Tā vairs nav nekāda mīlestība, bet darba attiecības "Es Tev- Tu man". Fui.

Solaris ! Tad precizēsim cik bieži Tu spēj spontāni kaut ko dāvināt saviem tuviniekiem . Un runa nav par "bombongām", bet gan kaut ko vairāk . Jo viņi jau ir pieraduši, ka katrs Tavs apciemojums ir saistīts ar dāvaniņām .

Kurš gan zina mīlestības definīciju, droši vien saņemtu Nobela prēmiju .

Merkur..dāvanai ne vienmēr jābūt materiālai..tā var būt arī uzmanība, mīlestība..glāsti... tas jau ir tas jautājums-pie kā mēs esam savus tuvos pieradinājuši..vai tikai pie naudas..un materiālām balvām..vai pie kaut kā siltāka un sirsnīgāka!!
Es ciemos ejot vienmēr nesu kārumus un ziedus, bet neuzskatu to par dāvanu...

..un vispār jau uzstādījums ..cik bieži Tu spēj spontāni kaut ko dāvināt..nav pareizs.., jo spontāni ir spontāni..to nevar ne saskaitīt, ne klasificēt!!..un arī nevajag!!

..piemēram tagad rudenī var pagatavot skaistas rozītes no kļavu lapām..un uzdāvināt ..un tas neko nemaksā!!..

Un šī tēma dziļi saistās ar pirms pāris dienām blakus runāto par vešanu uz Alpiem, par pusdienu izmaksāšanu randiņā, utt, utt, utt. Jo redz, tas viss par cilvēku liecina. Un liecina ne tikai par sievieti, kuru tur daži mēģināja par merkantilu izmantotāju pataisīt, bet vēl vairāk liecina ar skopdiršķi vīrieti. Grūti ar tādu, kuram nav šāda apdāvināšanas prieka, kuram tas nenāk spontāni un pašsaprotami. Kurš kumosus grasās skaitīt un nobrauktos km reģistrēt. Pārtaisīt viņus par vēlu da i priekš kam. Labāk no tādiem pa gabalu.

versija, točen. man šodien viens te uzrakstina aicinājumu uz nebēdnībām (nu viņam tā likās ka baigi kruta uzrakstījis :) ) es saku - ok, kur tiekamies? aiziesim restorānā papusdienosim? šis - (sāk locīties) beigās izmet, davai satiekamies, uzpīpēsim, tad skatīsies :LOL:

Versij, ar ko skops vīrietis sliktāks par izmantotāju sievieti?

Ar dāvināšanas prieku te nekāda sakara neredzu. Pazīstu skopus pret saviem darbiniekiem uzņēmējus/uzņēmējas, kas attiecībās ar saviem mīļajiem ir dāvanās dāsni, -- tikai vieni saņem dāvanas ar patiesu prieku, apzinoties, ka dāvanu spēja dāvinātājam var mazināties, toties citi/citas, ņemot šīsdienas davanu jau štuko par nākamo...

Man viss ir vienkāršāk.
Nepatīk kad mani lutina.
Un citus ar nelutinu.
Ja nu vienīgi savu kaķi.Tāpat tas lops to nenovērtē :)

Nu kāda tur starpība, galvenais, lai prieks būtu pašam dāvinātājam un tas būtu no sirds.