Bērni un dzīvnieki intuitīvi jūt savus īstos labvēļus ... Kaut kādi fluidi nostrādā .

Merkur, bērni un lopiņi jūt īstumu, jā. Turklāt tas pats mopsis/taksis labi apzinājās, kas tas ir viņš pats, kurš savas lutinātājas ietekmē un pārvieto -- viņs jutās kā noteicējs, un = tāds arī bija! Un labi apzinājās, kurš palīdzēs tad, kad viņš pats sev nevarēs līdzēt.

Vai tad tai lutināšanas metodei kāda nozīme? Galvenais, lai tas otrs justos palutināts, vienalga, vai ar smaidu, vai ar briljantu.

Nu jau gan salīdzinājumi ... smaidu un briljantus .

Merkur... it kā nebūtu lētu briljantu un dārgu smaidu... Tā nu tie, man domāt, tomēr = salīdzināmi.

Uzsmaidīt jau var vislielākajam ienaidniekam, bet briljantus dāvāt ne katram ir pa kabatai . Te nu vietā būtu krievu teiciens, ka nedrīkst salīdzināt "Dieva dāvanu" ar olu kulteni .

Nu reizēm tā lutināšana tik apsveicama nemaz nav - konfekšu, zefīru un smalka alkohola kalni ir patīkami, bet tomēr kaitīgi..

Un man tā kā gribās drusku nodalīt bērna lutināšanu no mīļotā. Drusku tomēr tas ir atšķirīgi...

nu nezinu, pienene, ja tev tās dāvanas tikušas par daudz, nekas jau neliedz padalīties tālāk... (man radiniecei dakterei, kad iet ciemos pie savējiem, vienmēr ir vismaz pa konfekšu kaste, pa rokai ja vajag fiksi kaut ko uzdāvāt )

Konfekšu, zefīru un smalka alkohola... tā tak pati prastākā otmazka, ne nu lutināšana. Un pat ne uzmanības izrādīšana.

Ne velti "Asorti" kastes neoficiālais nosaukums ir "Ārstu prieks"

Nū, smalkam alkoholam nav ne vainas ... pa retam

Tik jābūt pārliecinātam, ka saņēmējs no "smalkā"ar ko saprot, nevis tikai izliekas

Junon... :) Paldies, -- pieminot "ārstu/dakteru prieku" atsauci atmiņā to padomjlaika lēto -- 0, 50 rbļ. -- aknudesu, ko par "suņa prieku" saukāja... Laikam ne velti tas "prieks" palamā atkārtots...

Lasu šo jau kuro reizi... īsti neiebraucu... par to lutināšanu. Laikam kādu īpašu lutināšanu atļaujos es pati sev. Tāpēc, ka zinu, ko kurā brīdī, tiešām, iekāroju... un to atļaujos. Pārējo es sauktu par uzmanības apliecinājumiem, vienkārši normālu rūpēšanos... par bērniem, par vecākiem, par draugiem un citiem mīļajiem... Hmm... nu, varbūt mazbērnus gan palutinu...

Par lutināšanu un mīlestības apliecinājumiem gribas teikt tāpat kā par zālēm - viss ir inde un viss ir zāles - atkarībā no dozas . Ne par maz, ne par daudz ... Un bez kalkulatora, tikai uz izjūtām un pieredzi balstoties .

Tieši tā, kādam siltās zemes 4 x gadā būs par maz, kādu laimīgu dara kopīgu lapu paspārdīšana tepat kādā parkā, mežā... utt...

Tev taisnība, Pienenīt. Be iedomājos sievieti, kurai uz visiem svētkiem tikai lapu spārdīšana... ar nekas spīdošs. Viņai gribas koncertu, bet spārda lapas. Viņai patiktu kopīga romantika kādā SPA, bet spārda lapas. Viņa domā par Alpiem, bet spārda tik lapas... Piegrieztos, ne? Dažādību vajag. Citreiz var i lapas spārdīt, i bezceļos braukt. Bet no lapām vien laimīgs nebūsi. Sākumā būsi. Tad varbūs pats sev un citiem tēlosi, ka esi. Bet beigās no tā gribēsies vemt.

Un kurš man pateiks, kas tas ir? Bijušais uzdāvināja ekskursiju uz Londonu. Gids, protams, ka viņš. Šķīrušies esam jau vairāk kā pirms 7 gadiem. No vienas puses - esmu iepriecināta, no otras - bažīga. Protams - cenšos sevi noskaņot uz pozitīvo.
Redz... tā nebūs lapu spārdīšana, bet... dāvinātam zirgam zobos neskatās, bet... Londonā neesmu bijusi, bet...

Tas tikai piemērs.. tāpat .. kas vienam nepieciešamība, otram lutināšana..un otrādi. Tās ir stipri individuālas izjūtas, esmu no tām, kurām arī vajag koncertu, teātri.. un tas man arī tiek, bet kā tepat tautā kāds man rakstīja, nepiespied otru uz ko tādu, ko viņš nevēlas, arī tas, ka Tevi pavada uz teātri un pēc tā sagaida nav maz..