lutināšna??????:))tad jau labāk kutināšana:)))

ir vēl ļurināšana par lutināšanu..atkal tās -šanas vien... visos galos:)) marīn tev vajag kādu ko lutināt???

Mīļotos cilvēkus ir jāpalutina, bet ne bieži, lai nepierod..jo svētki jau tāpēc ir svētki, ka nav katru dienu!!

solaris... izlutināt jau naff grūti:))

Neatzīstu lutināšanu, -- tieši tādēļ rosinu te viedokļus. Visvairāk man laba izdarījuši tie, kuri nelutināja, -- pat paskarbi izturējās. Uzreiz neienāk prātā neviens gadījums, kas, gana ilgi pašam procesu vērojot, būtu pie laba gala aizvedis. Toties -- pamatīga rinda piemēru iz dzīves uzlutināšani uz kakla pašam lutinātājam.

es gan esmu par!!!... man patīk, ka mani palutina..atnes brokastis gultā... ziedus dāvina, saldumus... un es atbildu ar to pašu..ir taču forši sagādāt cilvēkam prieku!!

Brokastis gultā, ja veselas cilvēkam tās nepasniedz katru dienu, es par lutināšanu nesauktu: tādi sadzīviski mīļumi, ne vairāk... Lutināšanbā varētu ietilpt, piemēram, neapdomātu iegribu pārsteidzīga un ilglaicīga finansēšana, dārgu dāvanu regulāra piešķiršana, kas izraisa kaprīzus pieradumus un iegribu pastiprināšanos, padziļināšanos.

..nu ..te es varētu strīdēties par lutināšanas definīciju..bet-katram jau savs!!

Protams, ka sievietes un bērnus jālutina!

mariin..Tu teoretiski vai kadu esi tik dasni apdavinajis
brokastis gulta..man ta liekas nevis lutinasana bet murdzinjs...
jo man vispirms gribas piecelties ,izvingroties,ielist dusa u.t.t..
nevaru iedomaties est tulit pec pamosanas..
piedevam tik daudz nacies est guljot gulta ... ka tas man drizak ir pazemojums kaa lutinasana..

Neparastaa, Tu pati brokastīm gultā esi īpašs gadījums, un Tu to labi zini: ne velti, Tevi iedomājot, tekstā minēju: "ja veselam cilvēkam tās pasniedz katru dienu"...

Neparastaa, kas tas par veco niķi: "Tu teorētiski vai kādu esi... ?" Tie, kam domāšana nav apgrūtinoša, sen jau te atkārtojuši gana bieži: tēma nav saistāma ar pieteicēju. Ja tas par spīti tiek darīts, žēl tā darītāja: nu grūtības ar aizdedzi...

Austerre, vismuļķīgākais un arī nežēlīgākais, ko var ciniķis: lutināt savu sievu un savus bērnus.

mariins, bet mees tak katrs kadu sev milju cilveeku palutinaam..ar tiem miljajiem "sikuminjiem"..
biezajiem savas lutinasanas un izklaides

tik laikam tad kad vairs nevar tad ir gruuti... re ka bij par tiem kas krediitus njemusi pat lai savam biebem ieliktu silikona kruutis a tas jau tagad aizlaidusas pie citiem
to es teoretiski..

... nav ar ko lutinaat(es te par naudas lietaam),bet... jaa,apavi samazgaati,sapuceeti un salikti smuki rindinjaa naakoshajai dienai... taa pieradinam pie slinkuma lutinaamos...

Ne vienmēr lutināšanai jāizpaužas juvelieristrādājumu dāvinājumos, bet ģimenes vīrieši var uzņemties atbildību ,teiksim, par savu apģērbu iztrūkstošo pogu piešūšanu, bikšu, kreklu gludināšanu... u.c. sadzīvi!

lutināt var un vajag. tikai tā, lai lutinātais to sajustu - tātad, ne katru dienu un visu laiku. un - labāk, ja lutina uz maiņām. arī bērni vecākus var palutināt.
mans tētis dikti mūs nelutināja, tomēr, kad pārbraucu pēc divu mēnešu prombūtnes vēl savos dikti jaunos gados, tētis mani sagaidīja autobusu pieturā ar 10 manām mīļākajām šokolādes tāfelītēm. palutināja. un man uz visu mūžu iespiedies atmiņā, kā tētis gribēja mani palutināt, ka mācēja, tā arī darīja. un tas bija bezgala mīļi. un neredzu tur neko nosodāmu.

Haijam-x, tā ir lieliska lutināša: kā piemērā ar Tavu tēti... Jauki, tiešām.

Aplamā lutināšana, piemēram, mazo skolnieku gados: grib bērns tāudu pulciņu -- vecie ved, maida un maksā, maksā, pēc pāris mēnešiem -- mazais šefs pārdomā, sagrib kaut ko citu un -- senči rotē atkal: par aplamu lutināšnu es sauktu tāda tipa procesus.

Es esmu par saprātīgu lutināšanu, tas nozīmē ne katru dienu, tā lai lutināmais sajustu, ka tas kaut kas īpašs. Starp citu, man dažreiz patīk palutināt pašai sevi ar kādu kosmētikas procedūru, jaunu apģērba gabalu, bet patīk arī ja mani palutina kāds cits. Brokastis man gultā nepasniedz, bet uz virtuves galda gan, turklāt katru rītu Un man patīk palutināt savus mīļos, protams, mazmeita ir ārpus konkurences un viņa tiek lutināta biežāk par pārējiem

es arī šad tad esmu palutinājusi bērnus. mazbērnu vēl nav, tos jau nu arī lutinātu. dēls man liels saldummīlis. jau stāstīju meitenēm, kad biju Rīgā pagājušā nedēļā - izbraucot saslēpu dažādās vietās saldumus. ar visu viņš tiek galā - pats gatavo, sakopj māju, kaķus. arī aiz manis reizēm traukus nomazgā, es jau tā skrienošā pa pasauli. nekas un nekad man viņa vietā nav jādara.
un tad visu nedēļu katru vakaru zvanīju un teicu - paskaties mana mēteļa iekškabatā, vai - iemet aci manā kosmētikas atvilktnē. puika smējās, bet kārumi jau garšo.
jutos palutinājusi. un labi jutos.
bet mani arī pa to laiku lutināja - ēst gatavot meita pie sevis neļāva, visu pati. man esot jāatpūšas. labi ar’ bija, Rīga mani tiešām šausmīgi nogurdina.

man tā situācija, kā neparastai, bet man gan nav slikta sajūta , ja man pie gultas pienes kafiju , vai brokastis ... dzīvojot ar bērna tēvu , man tās brokastis bija gultā gandrīz katru rītu, nejutos, kā slimniece nemaz... mums tie pulsteņi nesakrita, viņam gribējās ātrāk celties, man patīk pavārtīties... arī tagad puisis, kad pēc tusiem mostamies ir nesis man gultā kafiju, rosoļu bļodas, maizītes... arī bez tusiem , kad sanāk kopā mosties es ilgāk guļu un man gribās to kafiju gultā ...

...
par bērnu lutināšanu : nu ir jāpalutina , kamēr mazi , dzīve sitīs visus i lutinātos, i ne tik ļoti lutinātos
...
sevi arī ir jāplutina
...
kā vīrieti lutināt man īsti skaidrības nav ... domāju, ka kopā dzīvojot saņemtu no manis vīrietis pietiekami daudz uzmanības , rūpes un pa mizu arī norautos ... precētu vīrieti varu iepriecināt tikai ar sexi, dāvanas dāvināt nevaru , jo precēts nevar neko nest mājās un man sāp ,ja mana dāvaniņa mētājās kaut kur ...

Brokastis gultā jau ne vienmēr un pavisam ne obligāti ir ēšana gultā Tur pavisam cita fīča. Priekšspēle, pēcspēle. Vai starpspēle...

Neapdomātu iegribu pārsteidzīga un ilglaicīga finansēšana, dārgu dāvanu regulāra piešķiršana, kas izraisa kaprīzus pieradumus un iegribu pastiprināšanos, padziļināšanos (c) ir neapdomātu iegribu pārsteidzīga un ilglaicīga finansēšana, dārgu dāvanu regulāra piešķiršana, kas izraisa kaprīzus pieradumus un iegribu pastiprināšanos, padziļināšanos. To tā arī sauc. Vēl var saukt par izlaišanu, par samaitāšanu utt, utt, utt.

Lutināšana? Hmmmmmm... Vajadzīga lieta. Tad sajūtamies tādi īpaši un mīlēti... piekrītu, ka ne vienmēr un ne pārāk bieži. Piekrītu, ka no itkā sīkumiem. Vēl padomāšu. Tad teikšu.