puro,savukārt visas mātes ir visnotaļ prasmīgas          

Atbildu- Ja ņemu darbā savu bērnu ( bet labāk tomēr ne) , tad prasīšu no viņa nedaudz vairāk , kā no citiem . Un ja gadās kasjaks( neapzināti) , tur ir jāvērtē - vai viņš ir radies dēļ virspusējas attieksmes( tjip , sencis jau neko neteiks) , vai arī tīri cilvēcīgais faktors , ņemot vērā gan praksi , gan citus ietekmes faktorus   

josich,vecīt,acīmredzot Tu vai nu neesi neko dzirdējis vai izliecies,ka neko nezini par gadījumiem,kad bērni ar vecākiem dzīvo kā sveši cilvēki. Tā kā "tā asins balss" nenāk komplektā pēc Noklusējuma...

Esmu dzirdējis   , bet tur iznočaļno nav kaut kas štimmējis.
Ja bērns ir gaidīts , lolots, audzināts , un sanāk kašķis ar senčiem( par dzīvošanu kā svešiniekiem), tad nu tur ir laika jautājums, kad norimsies emotion.

Ir skumjāki gadījumi , kad bērns jau kopš dzimšanas ir kā "proizvodstvennij kosjak" , un mātes vai tēva attieksme ir attiecīga- tiek kaut kas darīts , tik tāpēc ka tā vajag.     Un ir atkal , kur nedara neko   

labāk jau tomēr,kad lielie bērni un vecāki ir tuvi ārpus darba un satiekas bieži neformāli,bet kopā nedzīvo... darba attiecības ir un paliek darba attiecības.Bet ir jau tādas situācijas.kad Dinastija,’’gimenes bizness,tradīcijas ,kad bērniem jāpārņem par katru cenu... bet te jau tas nedarbojas,nav pie mums tik ilgs kapitālisms,lai būtu izveidots krietns uzņēmuns ar ģimenes kodolu paaudzēs.

Domā tādu ir maz mūsu morāli izkropļotajā sabiedrībā... ?
Domāju,ka tie pat nav gadījumi,bet zināms %,tā pat,ka "pareizo" ģimeņu...

Diezgan daudz   

cik interesantus pavērsienus pieņem senas diskusijas.kad pastāvējušas savu brīdi nomaļus.no attiecībām darba tirgū,līdz attiecībām ģimenē.

un kaut kas būs matadoram meitiņa kas tā smuki mazam kajinjam bradas vinjam pa sirdi..
un nelidzes nekadas teorijas un "gudribas"

blah,blah,,blah...          

sapņoju, ka strādāju. pamostos- un točno !!

neesmu nekad ar radiem kopā strādājusi, nezinu, kā būtu, ja būtu.
vienreiz mūžā uzaicināju draudzeni strādāt kopā, viņai nesanāca un nu man nav šīs draudzenes       

Savulaik pamēģināju strādāt paŗī ar trim gana ilggadējiem, kā Haralds saka, frendiem. Vienu nācās nahrenizēt, izmārrutkot uz visiem laikiem, kaut gan cerības uz labošanos devu vairākkārt, 2 reizes piedevu nepiedodamu, līdz kamēr nelīdzēja arī brīdinājuma šāviens galvā: brīdinājums, ka trešās piedošanas nebūs. Pats par savu cerīgo un ilgo pacietību arī dabūju maksāt: ar pārinieka/kompanjona samaitātajām attiecībām ar citiem kolēģiem, kuras, kaut pailgi, nu ir izdevies atjaunot un no jauna nostiprināt. Attieksmē pret pārējiem diviem ieskrūvēju, kā saka labs paziņa un kolēģis inženiermehāniķis, distanceri -- turu noteiktā attālumā: ne par tālu, ne par tuju, un nu -- vairs nav problēmu lietišķajās attiecībās, -- termiņi tiek ievēroti, aizķeršanos ar puksteni vai, vēl trakāk, kalendāru itin nekādu! Toties privāti reizēm dzirdu klusu žēlošanos, ka derētu sadarboties aktīvāk... Ja negribi/par5 grūtu, kā labāk, pamēģini, kā varētu būt sliktāk. Produktīva metode!

Cik nav nācies dzirdēt (pat no nopietnām firmām), kur darbiniekiem visu dzīvi samaitā tikai un vienīgi bigbosu blondās mīļākās, kuras no sekretārēm uzprasās uz ko svarīgāku...    
Man pietika ar to, ka vienā klasesbiedru tusiņā sensensen atpakļ Janītis (miers viņa pīšļīem!) man ļoti svarīgi un nopietni pateica: Nekad dzīvē neņem darbā radus un draugus!
Apsolījos, pildu, nenožēloju, pat beidzot saprotu frāzes ģenialitāti.    

Pareizi ,pašai nav gadījies ar radiem kopā strādāt ,bet no malas esmu redzējusi ,kas notiek ,ja dibina uzņēmumu kopā ar draugu. Nu vispār maksāt algas un nodokļus ir problēma. Pat liela nauda to neatsver. Harald ,ja man ar papilddarbiem naudas nepietiktu ,drīzāk kļūtu par pašnodarbināto ,bet tagad jau laikam labāk par nelegālo. Clandestino illegal.   

Ja nekas nav mainījies, tad par pašnodarbināto ar neprāts.
Esi nopelnījis, vai ne - maksā fiksētu summu nodokļos   
Kaut kā neriktīgi.

Jānīts no malipkas stāsta precīzi ir pateicis. ne tur pielikt, ne atņemt. Es arī pieturos pie šādas teorijas. (c) Nekad dzīvē neņem darbā radus un draugus!

Ne mazums esmu pārliecinājusies par to, ja tu tā saucamam rada gabalam gribi labu tad pretī saņem dunci. Jo visbiežāk viņi nejūt robežu klur ir radu būšana un kur tiešām darba attiecības!

matador- es rakstiiju- dazhi teevi-,, taatad pieljauju ,ka atbilde vareeja buut ne tik vispaarinaata   

Bet Tu nez kāpēc minēji tieši tēvus...          

matador- tas bija vairaak orienteets uz mariina garo tiraadi par maateem - neprashaam   un sabojaato paaudzi...