Es kā tāds tomēr biksītes valkāju, vilksx2, bet Junonai2 par nelielu apbēdinājumu teikšu, ka ne jau tas ir speciālists visās lietās, kas spēj daiļrunīgi vai perfekti gramatiski pareizi izteikties. Iespējams, tu varētu kaut kur arī piestrādāt par korektoru, iespējams tev ir arī citi literāri talanti, bet pastāstīšu vienu personīgu stāstu.
Jaunības gados, kad vēl studēju (starp citu, latv. val. un lit.
), mēģināju arī literāri izpausties esejās. Kad to savu veikumu sāku atrādīt citiem spečukiem, saņēmu zīmīgas atbildes- proti, tevī, uldīti, kaut kas ir, bet, neskatoties uz tavu nevainojamo (toreiz) gramatiku, tajos tavos sacerējumos pietrūkst kaut kā TĀDA. Gāja laiks un ar mani notikās visvisādas lietas, arī tādas, kuras negribētos, ka būtu notikušas, un ir radušies darbi, domāju, pietiekami labi, lai es varētu uzskatīt, ka iepriekšminēto barjeru savā ziņā esmu pārvarējis.
Ar gramatikas perfekcionismu lai nodarbojas kāds cits (šķiet, tiem arī ne pārāk daudz maksā). Bet paldies gan teikšu par norādi. Tas uzvedināja uz dažām filozofiska rakstura pārdomām- kā valoda rodas tautā un kā, pēc tam pārmantotu, to kučierē kāds cits. Personīgi sevī esmu pamanījis tādu fenomenu, ka līdz ar labu domu tās gramatikas zināšanas atkāpjas un reizēm prasās atsvaidzināt.