esmu sācis rakstīt labpārdokli – ne tik daudz par savām darba gaitām, cik par pieredzi, ko tajās esmu guvis un visām jautrībām, kuras esmu darba gaitās piedzīvojis – jau nosaukums «LPSR Tautas Saimniecības Speciālistu Starpnozaru Kvalifikācijas Celšanas Institūts» (par kura atcerēties varēšanu mani daudz apskauduši!) vien ko vērts. A krieviski «Mežotrasljevoi Institut Povishenjija Kvaljifikacii Specialjistov Narodnovo Hozjaistva LSSR» – pa latviski institūts LPSR, pa krieviski saimniecība, pa latviski kvalifikācija starpnozaru, pa krieviski institūts. Karrroče, gandrīz tikpat jautri, kā institūts, kura nosaukumu NEMĒDZA saīsināt «Naucjno Izsljedovatjeljskjij Instjitut Himicjeshij Udobrenjiii i JAdohimikatov».
Pirmās nakts tiesības došu pašreizējajam darba devējam (raujos izdevniecībā, bet ne par redaktoru un ne par korektoru, grāmatas vairumā gadījumu ieraugu jau ar visām kļūdām nodrukātas!), bet vai paspēšu laikā, lai novērstu bankrotu, nemāku teikt.