ko man VĒL pierādīt - vienīgais protu kases aparātu piekušināt, ja tas sāk kviekt kā aizkauta cūka, vienīgais protu kases aparātam lentu apmainīt, vienīgais protu mīzogiem zīmoglaku uztankot, vienīgais protu apieties ar giljotīnu, vienīgais protu resetēt sterveri, kad tas uzkaras, vienīgais protu uzlīmītes izdrukāt (kad hudožnieki aizmirst svītru kodu ielikt maketā un realizācijas daļa pārtop par čaklo roku pulciņu!), vienīgais protu izdarīt ko vajag, kad sisadmini pa telefonu labo sterveri, galvā rēķinu ātrāk, kā kolēģi ar kalkulatoru.
a vispār tā gandrīz kā Brežņeva laika aņukā:
kolēģi no rietumiem Brežņevam jautā - kā pamanies izdarīt tā, ka inteleņķi nedumpojas?, uz ko Brežņevs: "u nas s njimi takaja njepisannaja dogovorjonnostj - onji djelajut vid, cjto rabotajut, a mi djelajem vid, cjto im platjim!".          


. «iesaiņo, Tev labāk sanāk!» - protams, ka man labāk sanāk, es jau bildes reizēm mēdzu iesaiņot. Bet ar mani ko saiņot ir kā kalašņikovu ar rožu eļļu tīrīt.

Jebkursh cilveks pats izvelas ko vinjam darit, cik un ka pelnit ( iznjemumi var but saistiti tikai ar kadu nopietnu veselibas traucejumu). Neapmierina alga - mekle papildus iespeju pelnit, maini darbu, taisi savu biznesu, nevis sedi un chiksti cik viss ir slikti un negodigi.
Es pazistu papilno sievietes , kas izvelas labak tupo stavet aiz letes veikala, vai labakaja gadijuma par administratori salona par niecigu algu,ka tik ar savu galvu nedomat un nedarit,tikai nosedet nepiecieshamo stundu skaitu un pilditu funkcijas, kuras jau kads sen vinju vieta ir izdomajis. Bet pec tam vaimana cik viss ir slikti , gruti un vespar "zajebalo", bet pret tada veida nodarbi ka menedzeris vai agent (piemeram tirzdniecibas vai reklamas), kur tev pasham ar savu galvu jadoma ko darit ,lai apgrozijums celtos, gan uznjemumam, gan logiski tev pasham attieksme "Es gan neietu ta braukat un runat ar visiem,lai smadzenes chakaretu". Tad lai ari sez uz dirsas un zelojas talak

strādāju savu sirdsdarbu un nedomāju,ko citi par to domā... domāju arī par to,ko darīšu tad ,kad sirmais vecums nāks,jo nu nevar jau par mērkaķi palikt un māžoties... jāapzinās savas iespējas...

man nav teemaa izvirziito probleemu..

Es arī strādāju savu sirdsdarbu, kas, man par laimi, ir arī labi atalgots, tikai vienīgais mīnuss, ka tas ir sezonas darbs. Bet es jau nebūšu es, ja neatradīšu vēl kādas citas iespējas. Tātad, Uldīša vārdiem runājot, maksimālas ērtības, maksimāla atdeve, jo mans moto ir - ja daru, tad daru no visas sirds, un ja nedaru, tad nedaru nemaz, nemāku tā, pa pusei.

superstar - nav man nopietnu veselības traucējumu - mūžā tik vien esmu slimojis, kā ar hipertoniju, šizofrēniju, narkomāniju un dažādām seksuālām nenormālībām. OK, vēl vīrusu hepatītu, tautas valodā dzelteno kaiti biju norāvis.

>Jebkursh cilveks pats izvelas ko vinjam darit, cik un ka pelnit
mēs, ģēniji, esam ne tikai kautrīgi, bet arī pieticīgi, bet ne jau tik ļoti!    
jeb vai ar nopietniem veselības traucējumiem domāji tās kaites, kuru dēļ Flika kungs tikai 50 000 Ls algā saņem un Kargina kungs bezdēlnieka pabalstu tikai 100 000?    

   Superstar, kādam aiz tās letes tomēr jāsēž (jāstāv)..
Cita lieta, darba attiecībās iemācīties pasniegt sevi kā vērtību (   tipa, nauda taisa naudu, un darbinieki arī).

P.S. Un tu taču nevēlies pārmaksāt- pēc skata nodzītam darbiniekam vēl jo vairāk (ja vien nevēlies saņemt emo kompensāciju par pašas pārciestiem pazemojumiem)!

... nu tiem,kas lielo kumosu pelniija ar meeli... Zelta laiki... buus beigushies,ka tik nevajadzees staaveet-aiz letes!      

jana0123 - nu tie, kas lielo kumosu pelna ar mēli lielos vilcienos 2 zortes - kuriem arī jāzina, ko muld (skolotāji, psihoterapeiti!) un kuri 1-kārši muld (diktori, vairums aktieru un melnsvārču!).    

... hari... es domaaju tos... menedzherus,reklaamistus...    .

menedžerim kas arī jāzina normāli un reklāmšķiki ne visi siekalaini plānprātiņi - BET - kas maksā, pasūta muzonu arī, ja viņam ne izglītības, ne saprašasnas un sūdīga gaume.    

..ko tur zinaat... klaaree kaa Teevreizi -vienu un to pashu viesiem peec kaartas... nu,uzkjeras jau vairaak muljkji,kuri neko nejeedz-piekriitu...    

nu, cienīgtēvi arī ne visi zābaki. ir arī tādi, kuri spēj ielaisties dialogā ar citādi domājošiem, t.sk. ar atejistiem.    

Viss atkarīgs no uzņemuma "kadru politikas".Personīgi es turētos tālāk no tādiem,kuriem nav svarigs darbinieks un tā labsajūta darbā. Dažkārt gan situācija spiež šados uzkavēties kādu laiku,bet šeit nevar būt runa par jebkādu lojalitāti vai pilnu atdevi.

horoshiij cjelovek nje professija.       bet ar gariem zobiem, "cjerez njemogu" un "cjerez nje hocju" darītam darbam nav svētības.    

Es arī naudu pelnu ar mēli, bet es esmu tajā kategorijā, kuriem jāzina, ko muld    No malas jau tas varbūt izskatās baigi vienkārši, man pat cilvēki ir teikuši, kas tev nekait, sēdi autobusa priekšā un tikai runā. Es gan vienmēr nesēžu, nākas arī staigāt un ļoti daudz, turklāt to muldamo es esmu mācījusies ilgus gadus un mācos joprojām. Reiz jau te bija saruna par manu profesiju, kura nezinātājam tiešām var likties baigi vienkārša, tipa - skats pa labi, skats pa kreisi. Kā mani tas tracina          

Tā kā kopš zināma laika esmu ne tikai darba ņēmēja, bet arī darba devēja, tad piekritīšu Matadoram par to kadru politiku. Man ir svarīgi, lai darbinieki justos labi darba vietā, tikai žēl, ka mans biznesa partneris to nesaprot    Un tad gluži negribot iznāk tāda dumja situācija kā ar to labo policistu un slikto policistu amerikāņu filmās. Bet gan jau es viņam tās smadzenes iegrozīšu pareizajā vietā    

Un pilnībā piekrītu Harim par "čerez ņemogu".

paldies ,hari,ka tik vēlā stundā domā arī par necilajiem učukiem   
junona,nezini,kā tev veiksies ar to grozīšanu,gan jau ,ka viņš arī domā līdzīgi,bet lai izdodas   

junona2 - paldies un lai veicas!    

rozeroze - par ko tad necilajiem učukiem!   necili un kaitīgi tie učuki, kuru profesijas izvēli noteikuši sadistiski motīvi!       
cik nu kurš jaudā iemācīt (īpaši klasē, kurā daudz skolnieku ar atšķirīgām sagatavotības pakāpēm un uztveres spējām!)     , cits jautājums - bet ja nenosit dabisko interesi par lietām un parādībām pašā saknē un palīdz iemācīties domāt ar pareizo galu - tā liela lieta!     
personāli man pa nieka 7 skolām, ieskaitot augstās, ne tik daudz labu skolotāju bijis, takš daudziem ļoti obizjānijs - visvairāk angliešu valodas privātskolotājai Olgai Paturskai.  

Līdz krīzei, ja tā var teikt mani apmierināja mana pašsajūta darbā, darīju to, kas man patīk, darba vietu izveidoju pati... darba devējs maksāja... viss bija pa jauko   
Tagad lēnām jūtu, ka samazinoties darba algai , samazinās arī mans darba prieks