Vārds kaviārs cēlies no persiešu vārda khav-jar, kas nozīmē “spēka gabals” – persieši domāja, ka kaviāram ir spēku atjaunojošas un dzīves ilguma palielinošas spējas. Nosacīti ir četru grupu kaviārs – storu, lašu, sīkzivju un okeāna zivju kaviārs. Augstvērtīgākie un iecienītākie ir storu jeb melnie un lašu jeb sarkanie ikri, taču uzturā lieto arī foreļu, karpu, zaķzivju, kefaļu, mencu, siļķu, skumbriju, mintaju, līdaku un citu zivju ikrus.
Melnais kaviārs
Stores melnie ikri allaž bijusi viena no dārgākajām delikatesēm. Šīs zivis tiek zvejotas, kad tās peld no Kaspijas jūras un meklē ceļu uz upes saldūdeni, īpaši – Volgu. Stores reizēm iepeld arī Melnajā jūrā un no turienes ceļo uz Donavu. Tūdaļ pēc noķeršanas, mātītēm vēl dzīvām esot, ar rokām izņem ikrus. Šādi iegūts kaviārs ir viskvalitatīvākais un garšīgākais. Visiecienītākajam kaviāram Molosol (mazsālīts) oliņas ieliek sālījumā.
Kaviāru sauc tās stores vārdā, no kuras tas iegūts. Vislielākā store ir beluga, kas var būt līdz vienai tonnai smaga un 15% no tās svara ir ikri. Belugas kaviārs ir ar lieliem graudiem, tumši pelēks, gandrīz melns, un tam ir īpaši maiga miziņa. Mazākais kaviārs, kura graudu krāsa ir no gaiši pelēkas līdz tumši pelēkai, ar smalku aromātu un bagātu garšu, ir sevrjugai. Gardēži iecienījuši ar stores kaviāru ar vidēja lieluma graudiem. Šim kaviāram ir stingrāka miziņa un riekstiem līdzīgs aromāts.
Kaviārs ir produkts, kas uzlabo ēstgribu, un to pasniedz mielasta sākumā kā uzkodu. Kaviāru var pasniegt nelielās kristāla vai stikla bļodiņās vai speciālā kaviāra trauciņā. Tā būtība ir sekojoša – stikla vai kāda cita materiāla trauks ar ikriem tiek ielikts mazliet lielākā traukā, kas pildīts ar ledus gabaliņiem (jo vēsā temperatūrā kaviāra garša un konsistence ir labāka). Šim nolūkam ražotāji piedāvā greznus porcelāna, kristāla, baltmetāla un citu materiālu trauciņus. Kaviārs nedrīkst saskarties ar sudrabu vai metālu, jo šie materiāli oksidējas un kaviārs iegūst specifisku zivju piegaršu. Ieteicamais materiāls kaviāra karotēm ir rags, perlamutrs, bruņurupuča bruņas vai koks.
Ideālas piedevas kaviāram ir pankūkas, it sevišķi griķu miltu pankūkas, grauzdēta maize vai rupjmaize ar sviestu, kā arī paipalu olas. No dzērieniem ar kaviāru sader šampanietis vai degvīns. Ledus aukstos kaviāra graudiņus lieliski papildina arī citronu sula.
Der atcerēties, ka…
•Ja sarkanie ikri izskatās blāvāki vai dzeltenīgāki nekā parasti, tad visdrīzāk tie ir pārbrieduši un nav visai augstas kvalitātes.
•Lai kaviārs būtu patiesi gards, ļoti būtiska ir pareiza ikru brieduma pakāpe. Nenobrieduši ikri ir sīksti kā no gumijas, savukārt pārbrieduši – pārāk mīksti un nedaudz staipīgi.
•Ikri, kas pēc garšas ir rūgteni, ir sākuši bojāties, sadaloties taukiem.
•Ja ikri garšo pēc ūdenszālēm vai dūņām, vainojami zivju augšanas apstākļi.
•Ikri, kuriem ir skāba piegarša, aplieti ar pārāk karstu sālījumu.
•Labas kvalitātes ikri nav pārsālīti, nav salipuši vai izžuvuši, tie ir gludi un veseli (kārbiņā pieļaujams pavisam neliels plīsušu ikru īpatsvars). Kārbiņas apakšā nedrīkst būt sakrājies šķidrums.
•Ja ikri fasēti metāla kārbiņā, to var pārbaudīt, nedaudz sakratot: ja jūtams, ka kārbiņas saturs iekšpusē pārvietojas, acīmredzot šķidruma ir par daudz.
•Labāk izvēlēties tos ikrus, kas fasēti caurspīdīgā stikla tarā, kur saturs ir labi redzams.
•Lai ikri nesabojātos, kārbiņa pēc atvēršanas jātur ledusskapī un jāizlieto nedēļas laikā.
•Ikrus nav vēlams glabāt mājas ledusskapja saldētavā.
0
0