Protams, ka to darīt vairs netaisos, tikai klausoties tos bēdu stāstus, padomāju, ka man gan bija šai ziņā laimējies-hi-hi.

Ir gana daudz sieviešu, kurām tas veicas ļoti viegli. Apsveicu, Tev arī palaimējies!

Tūlīt sāksies Bez tabu... redzēs, kā tiek interpretēts šis gadījums... Bez tabu, atšķirībā no Tautas balss, parasti gan neizdara baigos secinājumus un linča tiesu netaisa, tikai informē...

Laikam jau jābūt diezgan lielam patriotam ( vai muļķim? ), lai strādātu provincē. Un labi strādātu. Un ar atdevi. Un ar milzīgu cieņu un pateicību no pacientu puses. Itkā jau pareizi Spare saka- prasmīgie, varošie- tuvāk centram, pa klīnikām... Jā, izaugsmes iespējas un tā... taču ne visi tiek uz tām klīnikām. Ne visi var atļauties. Un ne visi var pagūt.

Man paveicies pazīt ne vienu vien patriotu ( vai tomēr muļķi? )... Un, ja kaut kādu bilanci, tad to patriotu provincē ir stipri vairāk, nekā otrējo...

Diez vai tas ir patriotisms. Katram speciālistam kaut kur ir jāstrādā, kad pabeigta skola. Arī Madonā ir bijuši ļoti labi ginekologi, kuri vēlāk atraduši vietu Rīgas klīnikās... vai "savākti"uz Rīgu, kā perspektīvi kadri... Citi ļoti labi dakteri vienkārši ģimenes apstākļu dēļ paliek provincē. Vēl citiem patīk provincē. Ir dažādi, jo, nav taču noslēpums, ka Rīgā viesiem vienkārši nebūtu vietas.

Kāds sakars patrioptismam ar to, kā katrs veic savu darbu?? .. ja esi provincē, tad vari strādāt nolaidīgāk vai kā?????


... ja cilvēks un darbinieks ir kadrs īstajā vietā, tad darbu darīs vienalga pēc labākās sirdapziņas neatkarīgi no tā, kur atrodas darba vieta.


Un tas, ka statistika ir tāda, kādu to minējaa raidījuma sižetā - 12 sūdzības dzemdniecībā - no tām 9 šajā gadā ir bijušas pamatotas, tas izsaka daudz...

... visas labās dakterīšas, kas bija provincē, ir turpat(kopš laika, kad man bij nepieciešams viņu padoms, palīdzība)... viņām savas privāt prakses, tur pat ar ģimenes... nez, kā var tik dumi domāt, ka visiem labiem dakteriem Rīga vajadzīga... galīgi garām... pilnīgi micei šai jautājumā piekrītu...

..un vispār provincē ātrāk izkristalizējas, kurš ir- labs, kas slikts... lielu pilsētu konveijerā to nepamanīt...

Nu re es jau tieši to arī saku. Ka provincē strādā daudz gudru, prasmīgu un erudītu mediķu kas pēc labākās sirdsapziņas dara savu sirdsdarbu.

patreiz slimnīcas Dzemdību nodaļa ne tikai atbilst visām Eiropas standartu prasībām, bet kopš 2007.gada 30.marta ir saņēmusi arī īpašu nominācijas “Mazulim draudzīga slimnīca“ plāksni un P. Pikaso gleznas reprodukciju, kas simbolizē iekļaušanos starptautiskā iniciatīvā, kuras mērķis ir veicināt labvēlīgas situācijas veidošanos Latvijā, lai aizvien vairāk jauno māmiņu mazuli līdz sešu mēnešu vecumam ēdinātu tikai ar krūti un turpinātu zīdīšanu, līdz bērns sasniedzis gada vecumu un ilgāk, tādā veidā veicinot bērna veselību.
bērniņam ir tikai jāpiedzimst...
http://www.madonasslimnica.lv/index.p...amp;pp=235 1

jacex, Bez tabu parādītajā tomēr izskatījās, ka vainīga būs bijusi ārstējošā ginekoloģe, ne dzemdību nodaļa.

tiesi ta... un visas slimnicas ir pa kadam tādam gadijuma un ari visa pasaulē..
i

Pietiks jau par šo notikumu tīksmināties...

Ko te komandē, iedod citu "notikumu" par ko tīksmināties!

Aga, eju iedot...

Es tomēr domaju, ka tracis netiktu celts, ja nebūtu tam iemesla. Jā, vecaki sarūgtināti. Es pilnīgi pieļauju domu par ārstu vienaldzību un paviršību. Vecāki šajā gadījumā var vien sev pārmest, ka aktīvāk "" nebrauca virsū"", ka kaut kas nav labi.

Ārsti nav Dievi, bet DAŽIEM no viņiem var uzticēties kā Dieviem.

Spare1, -- šoreiz precīzi!
DAŽIEM.

Un tomēr..., -- vai viss ir tā, kā izskatās?

"... vienā ģimenē tūlīt atkal būs bērns, bet ir zināms, ka pirmais bērns viņiem dzimis kurlmēms, otrais bija akls, bet vecākiem pašiem vienam bijis iedzimts sifiliss un otram atklātā tuberkuloze, turklāt tas pēdējais vēl vispār bijis pusidiots. Ko tagad ārstam darīt ar to jauno ieņemto bērnu?"

-- Droši vien jāparaksta aborts. Un nezinu, ko viņam tūlīt pārmest...

"Jā, bet ar šo spriedumu jūs tajā mirklī nogalināt Bēthovenu! Raugi, viņš savulaik piedzima tieši tādā ģimenē un tieši tādos apstākļos, kā es aprakstīju. Vai cilvēcei tas būtu bijis liels ieguvums? Diezin vai. Un tas tāpēc, ka mums tikai liekas, ka mēs zinām, kas ir labi un kas nav, bet patiesībā tomēr nezinām neko. Un kad nu mums liekas, ka to nu gan mēs zinām, ka te nekas labs nevar sanākt, tad mēs uzdrošināmies pieņemt lēmumu Dieva vietā."

(Fragments no Arņa Terzena saruna ar akadēmiķi Ivaru Kalviņu žurnālam "Kabinets".)

Marīn
Oi, kā Tevis dažbrīd diskusijās pietrūkst...

Jā, citāts labs.