Kaadreiz visa Kurzeme ar abortiem brauca uz Aizputi...

brauca jau nu gan... vēl gan i Priekule i Liepāja pa blatu..

A aborts ir tā kā zobu izraut, ka visi zina, kur kurais braucis?

Man personīgi problēmu nav bijis, mēs, tās padomju kaluma sievietes varam izturēt arī sliktu apiešanos. Par krūts baro
sanu bija citi priekšstati nekā tagad. Kurzemnieces, brauciet dzemdēt uz Kuldīgu, ja vēlaties labu attieksmi, Ventspils gan nederēs, vairāk dzirdēts slikta.

Reizēm jau zin gan... un ja pārbrauc pēc 10 dienām, tad laukos tiešām zin... vismaz tuvākie... stāsts jau šoreiz nav par to, ko kurš zin, bet par to kā var gadīties

tik vien varu pateikt, līdzjūtība jaunajiem vecākiem, kuriem visas cerības sabrukušas. un varu vien pateikties Dieviņam, ka man tiešām laimējies. visi mazuļi piedzima labi un īpaši nekādas nejēdzības nenotika. tik vien tas, ka tais senajos laikos, sadzīves apstākļi bija patraģiski- allaž trāpījās, ka siltā ūdens nav, ka vēl šis un tas... nācās pabūt ganDzemdību namā, no kurienes mazo atvedām ar izsutušām padusītēm un dupsi, gan 6. slimnīcā, kur mazie bija apkopti uz to iespejai labāko... vēl piebildīšu, ka nekad nekādi blati nav tikuši izmantoti. un nekas.

Neviens ne no kā nav pasargāts... arī vislabākajiem ārstiem gadās kļūmes... citu izdodas glābt, citu ne... (šopavasar 8h operācijas beigās vienam no LR labākajiem un godprātīgākajiem ārstiem roka samisējās, taču izdevās pacientu izglābt... par "mata tiesu")...
Piekrītu Josicham - ir katram pašam jābūt līdzatbildīgam - nedrīkst akli uzticēties ārstiem - katram mums savs organisms, un jebkurā brīdī tas var reaģēt citādi - ne tā "kā parasti un paredzēts"... ir jāieklausās sevī un jāmeklē palīdzība pie vairākiem, ja iekšā ir trauksme...
Arī katru gadu uz parastu vīrusu viens organisms reaģē citādi, kur nu vēl tik komplicētā gadījumā kā bērniņa nākšana pasaulē... katra grūtniecība ir citāda... te kauns un samierināšanās jāliek pie malas...

Ar abortiem uz Aizputi... bet dzemdeet uz Kuldiigu... :) man ar tur viens dzimis... :))

Katra nelaime ir uzmanības vērta, lai mazinātu sliktu līdzību atkārtošanos. Šoreiz vismazāk ticības tvnet portālam, -- ne izmeklēšanas beigušās, ne tiesas bijušas, toties nosaukti vairāki iesaistītie mediķi, par kuru lomu svarīguma atškirībām pēc publikācijas skaidrība nerodas.

Anksunnamuna, vai ...
1. kaut kad Tev tomēr nevajadzētu tapt uzmanīgākai, braši vispārināyti ierunājoties par pašu upuru/cietušo vainu?

(Jābrīnās, ka šoreiz nepieminēji vasektomiju, -- šoreiz tikai pīpēšanu, kaut linkā nav saprotams, skaidri, vai pīpējusi grūtniece pati, vai kāds viņas mājinieks, vai vispār kāds grūtnieces tuvumā.)

2. Tu nonāc pretrunās pati ar sevi, vienā komentā minot cietušo pašu vainu, citā -- Dieva pirkstu, bez kura ziņas... ?

Olivia, sliktās ziņas publika izplata nadzīgāk, -- ja Ventspilī dzemdības pieņem un grūtnieces apkalpo vairāk par vienu dakteri, vienu vecmāti un vienu medmāsu, vai nebūs pārāk neapdomīgi teikts, ka slikti ir viss.

Te pieminēja Stradiņa klīniku sliktā nozīmē ap 1990. vai 1991. gadu, tomēr... 1986. gadā, kad tur dzima mana meita, tur bija gan ļoti labi dakteri, gan -- varbūt -- kāds ne tik ļoti, tomēr Stradiņu specifika un īpatniba ir tā, ka tieši tur gan toreiz, gan tagad, tiek strādāts ar lielāko daļu vissmagāko/sarežģītāko gadījumu no visas Latvijas.

Vēl arvien esmu priecīgs un apmierināts, ka pirms 25 gadiem Stradiņa klīnikā iepazinos ar neonatoloģi dr. Laimu Rutku, kura arī gadu pēc manas meitas dzimšanas sekoja mazuļa attīstībai, un cilvēcīgi un altruistiski žēl, ka nu jau vismaz 10 gadus šī lieliskā daktere, pēdējos gados labi dzīvo un atbilstoši pelna vienīgi tādēļ, ka aizgāja no Stradiņa klīnikas un vada "Phizer" izplatītāju komandu, galvenokārt tirgojot Viagru, nevis rūpējas par jaundzimušajiem -- gan ne saviem, gan, savulaik, saviem, jo dr. Rutka, kā pati atzina, vislabāko skolu izgājusi, rūpējoties par saviem dvīņupuikām: šī sagadīšanās citu vecāku uzticību vienīgi pastiprināja.

mariin.dzive vispār ir viena liela pretruna..un nevajag visu uztvert pa tiešo..savu vainu vai "vainu" jau sen izdomajusi un pārdomajusi..un ne jau man te grēksēdze jānotur
ja Tu būtu lasijis tad izlasitu arī par to...

ienaca prata viens raidijums, kur ar dakteri bij izvazati pa TV un žurnaliem kā nelieši..
beigas izradijas, ka vecis to savu beibi bij sitis ari tad kad vinja gaidija bērnu..
un nositis..vel nedzimušu..
tas bij Krievija


p.s.tikai Dieva del nevajag izlasit, ka es saku ka tagad tā bij..
atkartojos jau nto reizi ir tikai vienas puses viedoklis

Nevajadzētu atgriezties pie linču tiesas...

Atceros savu pirmo grūtniecību... pēdējās nedēļās mani ielika slimnīcā... neatceros vairs kāpēc. Visu to laiku es pavadīju vienā stresā. Regulāri tualetē raudāju... palātā bija kauns. Katru reizi, kad atnāca daktere, viņa mani baidīja, ka bērns būšot ļoti liels un es nevarēšot piedzemdēt... vajadzēšot "ķeizarot"... u.t.t. pie tam ar tādu kā pārmetumu un draudiem... Vēl mani baidīja vecmāte, kura bija savā laikā pieņēmusi mani... 50-tajos gados, protams, nebija nekādu iespēju pastimulēt dzemdības un mamma bija vai divas diennaktis mocījusies... skaidrs, ka man paredzēja to pašu. Es nevaru teikt neko sliktu par šo mediķu profesionalitāti tīri tehniskā ziņā, bet morāli viņas spēja sagraut pamatīgi! Šodien tas ir savādāk, vairāk informācijas visādas skolas un nodarbības grūtniecēm...

Mice - bet hinins???? To tak lietoja stimulācijai

Manā gadījumā, jā, lietoja. Bet, kad es dzimu, diez vai...

Tā ir veca metode - nekas slikts

http://www.diena.lv/latvija/zinas/lat...ce-1390508 7

vot tā

Jā, puiks bija gana liels, bet nu... tiku galā... Tomēr jāsaka, ka tā nav mana mīļākā nodarbe... nepadodas tas darbiņš tik viegli kā dažai labai.

Es laikam varētu dzemdēt arī mājās, ka tajos senajos laikos, man tā lieta padodas, tur nu es nevaru sūdzēties.

bruuk nu jau tā ka par vēlu