Ē. M. Remarka “Melnais Obelisks"..
tur ļoti labi par to kapu un piemineklu teemu
nekas nav zaudejis aktuālitati

100 procenti pievienojos neparastai,manā listē trešais mīļākais remarka romāns,un akurāt ļooti mūsdienīgs,līdz sāpēm mūsdienīgs.

viss,es uz kapiem.ikdienišķi,bez svētkiem,vakarā būšu.

man Melnais obelisks vismīļākais no Remarka.

Hmm mums gan kapiņos gaužam maz tādu vietiņu kur ir ar metāla žogu novilkts... pārsvarā smuki dzīvžodziņi vai puķītes...

man ari sad tad paarlasu

Cēsīs bija tāds dziednieks (ekstrasenss> gaišreģis) Lācis. Viņš savas mātes kapu nemaz nekopa. Mana mamma, lab u gribēdama, reiz pieteikusies kapiņu sakopt. Lācis kļuvis varen pikts un teicis, ka mirušajiem sava vieta un nav ko tur grābāties un ņemties, viņus traucējot...

Ui, man dikti jāsaņemas, lai aizietu 1-2x gadā kapus sakopt... Ļoti nepatīk iet uz kapiem. Kad esmu aizgājusi (tak kapusvētki tuvojas!), tad jau rušinos un visu kārtīgi izdaru, pati esmu apmierināta ar sevi, apņemos atnākt biežāk, lai neaizlaistu to lauciņu tik šausmīgi, bet - pienāk tā ejamā reize, un pienāk nākamā... nākamā... un tik pēc gada piesppiežu sevi saņemties, jo - tak kapu svētki tuvojas!

Pasaulē visbezjēdzigākā lieta ir žodziņi kapsētās!Ārā neviens netiek,bet iekšā nevienam negribās!

ir dažas lietas, kas latviešiem ir, bet citiem nav... tie ir dziesmu svētki un kapu svētki... var strīdēties par abu vajadzību un lietderību, bet vieglāk ir tos pieņemt kā tradīciju :) miršanas lietās es ar esmu iesīkstējis tradicionālis - tiem, kuri mani glabās, jau sen ar pirkstu ir parādīts, kurā vietā... nomāļa un klusa lauku kapsēta - pietiekoši tālu, lai nebrauktu uz turieni katru nedēļu un pietiekoši tuvu, lai vienreiz gadā uz kapu svētkiem tomēr aizdotos satīrīt sakritušās skujas
tos romantiķus, kuri grib lai šo pelnus pēc krematorija izkaisa jūrā vai virs Daugavas, gan ne visai saprotu - kāda atšķirība, kuros ūdeņos tos pelnus bērt - tāpat agrāk vai vēlāk līdz jūrai tiks, arī ja vienkārši noskalos wc...

haijama-x
Tas stāsts par "apsveiciet aizgājēju" mums ar meitu tikko izsauca pamatīgu smieklu lēkmi līdz asarām

Man šajā sakarībā arī nāk prātā 1 kurioziņš no ceļojuma tūres pirms gadiem 4-iem. Gidei ļoti tuvas bija baznīcas un kapličas, līdz ar to mūsu maršruts diezgan bieži veda garām tieši šiem objektiem.Un tā, braucot garām kārtējam šāda veida objektam, pa logu redzams, ka sapulcējušies ļaudis svinīgos tērpos, ar puķēm... Un atskan gides komentārs "Te iesaku apskatīt tādas un tādas baznīcas arhitektūru... Kā redzams te notiek bēres, vai kādi citi svētki... " Labi, ka sēdēju pašā aizmugurē

nu man gan Trīs draugi vis vis vis mīļākais no Remarka.otrā vietā tad iet triumfa arka un Melnais obelisks viens aiz otra... bet par kapiem - tiešām obeliskā visvairāk aprakstīts.

Par daudz negatīvo emociju latvieši cenšās pārcilāt katru gadu. Tas nenozīmē ka vēsture jāaizmirst,taču var apvienot vienā (tas tā, galējība) piemiņas dienā. Kas attiecās uz kapu "svētkiem",tad es teiktu,ka neveiksmīgs nosaukums.

spilgtākā epizode, kas man atmiņā palikusi no kapu svētkiem...

pašam ap 13-14 gadi... brežņeva un kolhozu laiks... kapu svētkos 3 izbraukuma bufetes, cilvēku lērums - izskatās, ka uz katru apglabāto vismaz 3 dzīvi svinētāji... un pēkšņi hajs - viens par mani jaunāks tīnis tā apdzēries, ka paelpot vairs nevar... vemstināja puiku, kamēr izvemstināja... pjanka turpinājās... zem katra otrā krūma pa noplīsušajam... jautri... ne tā, kā tagad

... a, kurš zin, kāpēc tieši ,,svētki,,... patiešām , tik tāpēc, ka stipri sen tas bija nostādīts -kā drope ar bufeti un citiem laicīgiem labumiem... vai cits iemesls...

oli - jautājiens vietā... kas vispār ir svētki, kā tie jāuztver un kā tajos jāuzvedas? un ar ko svētki atšķiras no piemiņas dienām ? piemēram no manas dzimšanas piemiņas dienas? :)

Bet čigāniem bēres ir lielāki svētki nekā kāzas.Dzīro vairākas dienas.

Dzīro un piedzīrojas bērēs jau latvieši ar, -- vien latvieši saņemas, uzlāpās straujāk un atgriežas pie darba, uz kādu brīdi... Tos svētkus dažādos jau vēsturiski izdomāja, lai kādas dienas atšķirtos no parastajām, lai ieviestu regularitāti, svētkus piesēja pie kalendāra: ne škiramā, ne digitalizētā nebija, piesēja vispirms pie saulgriežiem... Kad pagāni svinēja savā veidā katrus saulgriežus, kristietības popularizētāji kļuva greizsirdīgi, izdomāja, kā samaitāt katrus pagānu svētkus ar savu pienesumu un lienoši pārņēma iniciatīvu, uzdodamies par svētku iemesliem un rīkotājiem: īpaši labi redzams "Jāņos", Ziemsvētkos un Lieldienās... Kapu svētku gadijumā, iespējams, nostrādāja folkloristiskā/folklorizējusies ironija, apzīmējumā saliekot pretrunīgus terminus -- kapus un svētkus. Arī kapusvētkos taču bijusi ideoloģiju un iniciatīvas frontes, -- melnsvārči ar draudzes tantēm klusāk, ar piemiņu karogā, kompartijnieku laika partorgi un priekšsēdētāji -- ar alusmucu, starp citu, bieži pēc sieviešu/sievu lūgšanās: ja alus būs, atvilksies tie veči ar ciriem un zāģiem ar, vismaz žogu sataisīs, stabiņus stāvus atpakaļ atslies, -- tā jau savulaik arī uz dievkalpojumiem baznīcā vilka: baznīcai blakus krogu uzceļot, no kura pie reizes arī baznīcai kādu lielāku sponsorējumu paņemt...

senāk teica- miroņu svētki : )
Rozentālam pat gleznai sākotnēji bija tāds nosaukums, bet laika gaitā tas pasākums ieguva tagadējo nosaukumu un arī gleznu pārdēvēja par Kapu svētki

Līdzīgi svētki ir arī vairākos Ukrainas apgabalos, tur saglabājušies arī veļu barošanas elementi: tiek nests ēdiens un čarkas aizgājējiem, Poltavas apriņķī tos svētkus sauc par "grobiki" -- zārciņiem...
Protams, miroņu svētki... ai... nu tā pabrutāli... kapusvētki -- "smalkāk"... Topam arvien smalkāki...

protams,ka tie ir svētki,jo sakojam sapošam uzprišinām... un svētki kapiem un kapos ne jau cilvēkiem... man neleikas nekas pretdabīga šajā vāardu savienojumā... itin nekas...