rozeroze ... ha, man kā dullai Paulīnai. ... gribētos tajā pēdējā izgājienā forši izskatīties gan...
man Pentacons!
nez kādēļ inkriminē Džimam Morrisinam teicienu "mirsti jauns, atstāj skaistu līķi!"!
pašam gan ne visai izdevās.
http://www.youtube.com/watch?v=...VGKQ4kxyFQU
http://www.youtube.com/watch?v=...f5B28w51ygQ
nu, nevar jau zināt, vai Tevi pārdzīvošu, bet - whenever You want me, I am ready - bada laikā Mepizdōpelis mušas ķer - bildēju arī bēres!
neparastaa ... Ē. M. Remarka “Melnais Obelisks"..
vot neatceros, ko tajā grāmatā dzēra, tak mīza uz pieminekli!

hari,labi,bet bez ģenerālmēģinājuma kā Paulīnā.. .man tie kontakti ar ne visai

Kāda starpība kādos svētkos piedzerties..:))

"Skelets avīzē lasa bēru sludinājumus. Pienāk otrs un jautā: - Ko tu lasi? - Neko īpašu – iepazīšanās sludinājumus."

harald, manuprāt, Morisonam inkriminē - dzīvo ātri, mirsti jauns. par to skaisto līķi aizdomājās kāds cits, krietni vēlāk. tajos gados ķermeņa ārējā skaistuma kults vēl nebija tik uzplaucis.

sodien nopirku jauno Patieso Dzivi..tur viss kas par kapiem,ap kapiem u.t.t..
jautrie kapu staastiji ari

Jā, es arī nopirku un jau izlasīju. Visšausmīgākais ir tas raksts, kur mātes ar mirušajiem bērniem fotografējas Labi, tas bija Viktorijas laikā, bet kā vispār kaut kas tāds var ienākt prātā? Tas nu gan man šķiet perversi.

lidz tam es veel netiku es saku ar tiem jautrajiem stastiem..ne es saprotu tur par visadam tradicijam u.t.t.t..cilvekiem un tautam un laikiem dazada domasana saja sakara..

Draugos arī pastāv kas līdzīgs diskusijām??? Nezināju

.. es šajās dienās vispār par šo tēmu aizdomājos... kā ir ar sērām... cik ilgi un vai vajag vispār...
Un kā un vai vispār sērot.. un vai iet uz balli jau nedēļu pēc tuvinieku nāves... utt..
tas gan ne īsti uz šo tēmu, bet jaunu par šo tēmu nez vai vajag vērt...

dziļi individuāla lieta... ir tā,ka s’tāvu kapos,ne asariņa nenorit,viss izraudāts jau iepriekš,dziļi vienaldzīgi,ko tur citi teiks... esmu jau klāstījusi klubiņa tēmā... ja ņem pēc tām ticības lietām,atkal katrai savs... sēras pēc tuva cilvēka ir bijušas pat divu gadu garumā... par balli nezinu,ko teikt... nav gadījies

Sēras jau dziļi iekšēja izjūta.Te laikam nebūs tā, ka vajag vai nevajag. Pēc tām nāk samierināšanās un pieņemšana.

Ja par ārējo sērošanu, kad nepieklājas iet uz to balli jo sabiedrība nesapratīs... tā cita lieta. Es nezinu.

katram savs... un kādam tā sabiedrības nesaprašana ir pavisam vienaldzīga... , bet es saskumu ieraugot ballē sievieti, kura nupat apglabāja dēlu... lai gan - par ko man skumt...

Vajag ļaut cilvēkam darīt tā, kā viņam vieglāk un kā vņš jūtas labi. Kādam prasās izsērot, izskumt, izdomāt to garo domu. Un citam tieši otrādi- jāiet cilvēkos, lai nedomāt... kapusvētki ir tradīcija. Tiem, kuriem ir. Un smiet par otra tradīcijām nav gudri. Biežāk jau smej tie, kam savējo tradīciju vispār nav.

Versij, draugos ir domubiedru grupas un šajās grupās ir diskusijas. Un neviens šeit nesmej par tradīcijām, tikai apspriež.


Man dzīvē sanāca tā, ka no vecāsmammas bērēm gāju pa taisno uz draugu kāzām. Mana ome nodzīvoja garu mūžu, 89 gadus, un vispār bija jautra sieva, domāju, ka viņai pret to nebija iebildumu.

kapu sveetki ir prieksh palicejiem, nevis tiem, kuri aizgaaja.
es nesaprotu sho veelmi visu laiku riikot seeru dienas un kapu sveetkus.uz kapiem eju tad, kad juutu nepiecieshamibu apciemot tur esoshos cilveekus, nevis taapeec, ka, redz visi svin kapu sveetkus

... ej tak un arī tur paliec! nu gan te mirttantes sanājušas, tas saprotams, bet kad tīņi jau par miršanu, tad nu šausmas, bet nu laikam jau katram savs!

trakais..uzrakstisu vienu citaatu no zurnala iedadraksta..
"Cilveekaa ir dabiska attieksme pret dzimsanu un dabiska pret mirsanu.Gaisu jauc vien emocijas"..

un nevajaga sausminaties par mirttantem..
mirt ir tikpat dabiski, ka dzimt un dzivot..to gruti pienjemt(to emociju delj)
teema ljoti plasa,laba..dzijja..

traksi, nemaz nepaarsteidzi, pat shajaa teema iespljaavi.tas labi, ka tev nav neviena ko kapos apciemot.

... es atškirībā no jums mirttantes saktos nāvei acīs gandrīz katru dienu, līdz ar to mani pilnīgi citāda pasaules uztvere, ka jums! bet kapus apciemot man tiešām netīk, es nedomāju, ka tas ir labi, ka mirušos rokam zemē, un tad pēc kada laika būvējam ceļus tiem pāri un veidojam parkus bijušo kapu vietās, tā mīlīši ir liekulība! es uzskatu, ka mirušā kermenis ko gars un dvēsele ir atstājusi ir jākremē! bet tikai tie, kas cilvese labā ir ko dižu darījuši, ir pelnīuši būt mumificētiem!