..jaaaa-sveetki! ... vismaz reizi gadaa tiek sakopti kapi vienlaiciigi... tieshaam,prieks paskatiities... .

tieši šodien lasīju jaunajā izdevumā In memoriam par kapu svētkiem. un ar uzsvaru tieši uz to, ka kapusvētki nav nekāda bēdīgā padarīšana. es 1.augustā ar braukšu pie sava tētuka, kad tais kapos būs.
bet tas links ir tukšs.

Latvieši patiesi piekopj kapiņu kultu... pirms visiem svētkiem tos sakopj ... nedod dies, ja kāds to nav izdarījis..tad kaimiņš to noteikti pamanīs..un tad tuvākajā pagastā valodas klīdīs, kāda necieņa pret aizgājējiem. Bet kapiņu bizness te vienmēr zels un plauks:))tur naudiņu nežēlos... neviens, ne latvietis ,ne vietējais krievs... u.t.t
P.s pievērsiet uzmanību stiliņam!!!! Katram latvietim kapiņos,tāpat kā dzīvē,jābūt uzbūvētam žodziņam,igaunis labāk gulēs zem zaļa mauriņa bez teritorijas ierāmējuma:))pat futrālīti neuzliks:))Ko no tā visa varam secināt... ????

..jaa,sabi... vieta zem saules kaut kaa jaaaiznjem-arii kapos...

Tas links ir tukšs, bet var atrast tur to rakstu.
Es kapusvētkus zinu kā laiku, kad tiek sakopti un sapucēti kapi, kad sabrauc cilvēki vienlaicīgi uz dievkalpojumu, satiekas daudzi, kuri tik tad arī satiekas. Tas ir laukos, kur kapi diezgan mazi.
Kā svētkus gan tos neuzskatu, tāds vietējā rajona tusiņš drīzāk.
Mums sanak, ka tad radi sabrauc, kuri dzīvo kur nu kurais, izkaisīti pa visu Latviju, kā iemesls ierasties.
Pašai man nepatīk šis pasākums. Nepatīk tāpēc, ka kapi vispar nepatīk, slikti jūtos. Vienreiz gadā mēginu aizbraukt, bet ne kapusvētku dēļ.

..es domaaju,ka Sveetki ir prieksh tiem,kas kapos atdusas... dziivajiem jaaruupeejas par to,lai tie izdotos...

Jā, links neveras, es pārkopēju no draugiem, varbūt vajadzēja pa tiešo. Bet, kas gribēs, tas atradīs

Es piederu pie tiem, kas uz kapiem iet reti. Protams, kapi ir jāsakopj, es par to samaksāju kopējam. Savu dzīvnieciņu nupat apglabāju dzīvnieku kapos, bet es tur neskriešu ik pārdienas, kaut viņu ļoti mīlēju, tāpat kā savus vecākus un visus citus radiņus. Man viņi ir sirdī, ne kapos...

..zinu ,ka ir cilvēcīņi ,kas pa kapiņiem vien dzīvojas no rīta līdz vakaram... viņiem katra diena kapos kā svētki..un vēl iespēja nopelnīt mēnesī 5.Ls ,vientuļās tantiņas piemaksā par radinieku kapiņu sakopšanu... abas puses dzīvo priekā:))

jana... bet dzīvie taču ir tie, kuri iet un visu vēro, novēro, nošpiko, aprunā, parunā un sapucē
Ta pakavēšanās atmiņās pie mirušajiem arī tāda smagnēja, daudz labāka ta ir, ja nejauši tiek pieminēti notikumi.

junon-es ar piemaksātu, lai tik sakopj... sirdij tak mieru vajag... bet laika trūkums ir un būs...

man kapi ir vismīļākā pastaigu vieta.. miers. klusums. apciemoju tos, ko atceros. papriecājos par skaisti sakoptām kopiņām.
vajag tikai manīt un just, kā laukos tantītes gaida un taisās uz kapusvētkiem. tie ir svētki.. ne MK noteikumos ierakstīti, ne kā citādi normēti. bet ir.

es gan bieži apmeklēju,man nav sliktu sajūtu kapos.un kas tiesa tas tiesa,mums tomēr ir dzīvs vēl tas uzskats,ka kapi-svēta lieta-jākopj un jāgodā.Kapusvētki-tas manā uztverē ir vairāk tad,kad sabrauc uz laukiem visi visi radiņi,kas ikdienā izkaisīti pa visu Latviju,satiekas parunājas,godina savus senčus.tā teikt uz vietējiem kapiņiem ik pārnedēļas izbraukājam uz dzimtas pirmsākuma kapiem,reizi gadā utt.man pat mašīnā vislaik ir grābeklītis līdzi,jo varu ikdienas braucienā dodoties,sadomāt pieskriet apgrābāt uzprišināt,grieztos ziedus gan retāk lielu,lai nenovīst,labāk lai mauriņš zaļo un kāda podupuķe zied.

personīgi man, pastaigas kapiņos nepatīk ..bet gadās, ka pavadot kādu, atmiņā nāk pagātnes mirkļi... un lai kaut ko atcerētos ar karogu un sēru lenti ir par maz, īpaši ,ja tā atmiņas diena ar tevi nu ne maz nav saistīta... paliek tikai oficiālā karoga izlikšanas funkcija un viss ,,
bet kapu kopšana nu jau drīz kļūs par mākslas veidu, ja jau žurnāls Latvijā ir iznācis... kā to labāk darīt:))

ziniet,kad tuvinieks jau zem zemes,tad liekas,ka tomēr kādi nenomaksāti parādi,nepavadītais laiks,neizrunātie vārdi-tāda kā nedaudz vainas apziņa,ka kopīgajā dzīves laikā,kaut ko esam ne līdz galam... nu ja,laikam vecuma galā būšu riktīga kapu tantiņa... kamēr visu radu radus apciemo visos Rīgas un pierīgas kapos...

Es, pat gribēdama, nevarētu kapus kopt, jo man vasarā karstākais darba laiks. Kārtībai ir jābūt, tāpēc arī tiek maksāts kopējiem, bet man nav patīkamas sajūtas kapos. Protams, ir miers, ir klusums, baiļu nav, ir nācies šad tad tur būt vienai, bet man tomēr nepatīk kaut kā. Reizēm gan ir bijis tā, ka jāaiziet, vienkārši tāda sajūta. Pagājušajā gadā nomira viens cilvēks, kurš kādreiz bija ļoti tuvs, pašā ziemas spelgonī redzēju viņu sapnī un šķita, ka vajag aiziet. Aizgāju, noliku puķītes, vairāk viņš man nav rādījies.

..pareizi darīji... ja nāk sapņos, tad gaida...

tā kā esmu nolēmusi zemē negulēt, tad reizēm nāk prātā tāda ķecerīga doma - uztaisīt sev kapiņu jau tagad. aiziet jaukās dienās, pasēdēt, pasērot, ar sevi parunāties. tad tur viss būtu tā, kā man patīk, tur - tās puķes un tādas apmalītes. un, kad nomiršu, lai bērni to vietiņu pārdod, būs naudiņa. apakšā tak tukšs. un cita mantojuma nava..
es neņirgājos. es tik tā drusku smaidu. man patiešām kapos patīk.

hajam, bet mēs tak tur augšā visi satiekamies, kam mums tās kopiņas uz zemītes???... tās jau tikai tiem, kas šeit vēl paliek:))un par mums domā...

nu latviesu valoda ir vienigaa pasaule ,kuraa esot sis savienojums ... kapu SVEETKI..
es nezinu man ir divejaadas izjutas..es kapu svetkus neapamekleju..jo tad tur nevar ta piebraukt ka man vajag..
aizbraucu reizi gada vai pat reizi 2 gados..pie labakas draudzenes kapa mani vispaar janes ar nesanu milzigs gabals , tur ar ratiem piebraukt ta ir ratu lauzsana
un nekadus kapus es pati apkopt ari nevaru..

tuviniekiem esmu pasacijusi, ka mani vajaga kremeet un pelnus izkaisiit manaa miljaja ezera..
visssss..

es aizgajejus atceros taapat..reizem tapat vien,reizem s;kirstot vecos albumus..
vai pasakot ko darija,sacija,kaa riikojas kaads kura vairs nav

Jā,tie ir svētki.Tā ir reize,kad satiekas sen nesatiktie un neredzētie -sabrauc tālie radi ,satiekas kādreizējie skolas biedri, bijušie draugi ,seni paziņas.Nereti pēc oficiālās daļas kaut kur ārpus kapsētas tiek sarūpēts cienasts un kopīgi iztukšota kāda grādīgā pudele. Jauki.
Man arī patīk pastaigāt pa kapiem-tas miers ,sakoptība...
Ja esmu svešā pusē,arī tad ,ja vien iespējams cenšos izstaigāties pa kapiem ,aplūkoju un salīdzinu apstādījumus ,pieminekļus .