Atkal-salda

Par ko tieši smaidi? Izlasi savu darba līgumu, būsi pārsteigta. Un, pie viena, nu pārlasi to miljonāru sarakstu- arī būsi pārsteigta.

Bet šitais : "Esi kādu mācību programmu rakstītāju redzējis dzīvajā?" Te nu labāk neko nerakstīšu, nepatīk lielīties, un nafig Tev to trešo pārsteigumu.

vilksx2
Smaidu par to, ka darba burtnīcu saturu vairumā gadījumu paši skolotāji izdomā (piedalās visādās darba grupās) un piedāvā drukāt. Tad nu skolotāji ir tie, kas tās stulbības izdomājuši un tipogrāfija nodrukājusi.

... un mācību programmu izveidē piedalās mācību priekšmetu metodisko apvienību vadītaji- skolotāji. :))))

Nu man jau laikam likās, ka sēņu veči to izstrādā, medutiņ.

atkal-salda... un tu domā, ka tavs 13 gadu skolotājas stāžs ir kaut kāda aksioma par labu darba burtnīcām ? es pagājušajā mācību gadā redzēju tādas 9.klases skolēniem... varēja padomāt, ka tās ir domātas garīgi atpalikušajiem... bet tas jau laikam parāda tikai pašu sastādītāju līmeni...
man mamma bija algebras un ģeometrijas skolotāja vairāk kā 40 gadus... es , palīdzot viņai, laboju mājas darbus par 2-3 vecākajām klasēm, kā tā, kurā pats gāju... zini - pa šo laiku nav mainījusies neviena elementārmatemātikas formula...
rakstīt var iemācīties rakstot, lasīt var iemācīties lasot, rēķināt var iemācīties rēķinot... bet nevis velkot krustiņus

"laikam parāda tikai pašu sastādītāju līmeni"... tas ja ir cits stāsts. Es gan nekādu aksiomu izteikt nevēlējos, uzrakstīju to, ko zinu, ko esmu izmantojusi savā darbā. Neesmu tizlas darba burtnīcas izmantojusi. Tāpēc ir pozitīva pieredz darbā ar tām. Darba burtnīca ne tikai veido skolotāji, bet arī viņi drīkst izvēlēties savam darbam piemērotākās un viņu prāt’ sakarīgakās. Varbūt tomēr problēma ir nevis drukātajās burtnīcās, bet to izvēlē?

vilksx2
Man prieks par tavu domu gājienu. Tev jau no meža puses labāk redzams!   

Nē, nu nav ko strīdēties par tām burtnīcām. Viena problēma - baigi dārgas. Otra poblēma - nav labu, loģisku teorētisko grāmatu ni algebrā, ni ģeometrijā, ni fizikā, ni ķīmijā. Vot tas gan ir pilnīgs absurds. Gadus atpakaļ, kad manējie gatavojās ekšiem, es vienkārši apstulbu paskatoties MāCīBU GRāMATāS. Es tur neatradu nevienu sev pazīstamu, loģiski saprotamu izklāstu teorijām un formulām. Vot, tur gan ir jāraud! Nacās vest visu no Krievijas un vilkt bezmaz vai ar pirkstu līdz, šifrējot valodas atšķirības. Un ticiet man, tas bija vieglāk, nekā orientēties šitajos samudžinātajos mūsu mācību grāmatu džungļos!

Nabaga bērni! Sēdiet paši un domājiet, konstruējiet, miniet, eksperimentējiet. Tas jau nav slikti, principā, bet kaut kādus pamatus ta vajag!!!

Paskaidrojiet man lūdzu, kā var ieņemt ministra amatu, pēc tam vicemēra amatu ja nav augstākās izglītības? Tajā pašā laikā bērnudārzā pat pakaļu nadzrīkst noslaucīt ja nav augstākās izglītības. Tā ir tikai un vienīgi naudas slaukšana kā rezultātā daļa šis profesijas pārstāvju ir iedzīvojušies kredītos. Un pats sliktākais, ka zināšanas tur netiek iegūtas nekādas, tikai papīrelis. Kādreizējā pedagoģiskajā skolā apmācības līmenis bija daudz augstāks, ko pat atzīst paši augstskolas pasniedzēji. To man pastāstīja cilvēks, kas ir pabeidzis gan pedagoģisko skolu, gan spiests iegūt to papīreli.    

Atkal-salda! ... Izteicie te dažbrīd itin nikni... bet... nu kurš Tev ticēs, ka Vija Kilbloka nav miljonāre?!! Tieši viņa ciniski un alkatīgi specializēja Zvaigzni ABC un savus miljonus izkāsa no skolotājiem un metodiķiem pakļaujamās vecāku masas, borējot, cik svarīga ir mācību grāmatu daudzveidība, un ļoti rūpējoties, lai nebūtu šo grāmatu izdevēju un drukātāju daudzveidības! Un vēl ziepes te tādas pašas kā likumdošanā, -- kad likumu nebija, daudzi likumus rakstīt spējīgie par mazu algu rāvās 16 stundas, nevarēja atlicināt laiku likumu izstrādei, uzradās viens advokāts Grūtups, kurš Civillikumu pārstrādāja, apaptēja, pie reizes ierakstot tajā vairākus caurumus, kuru izmantošanai pats paralēli labi sagatavojās un... dažos gados kļuva par miljonāru! Visi dzirdējuši, ka valstī pārāk mazs sabiedrības mantiskais vidusslānis. Toties profesionālās meistarības ziņā dažādās profesijās mums par maziem ir arī profesionālās meistarības vidusslāņi! Arī pedagoģijā. Metodiķos ir ierīvējušies pietiekami daudz karjeristu, kas ceļu uz mācību līdzekļiem izsituši ar blatiem, sakariem, ar vienu roku stumjot pa priekšu vājus metodiskos darbus, ar otru -- vicinot mūsdienīguma, aktualitāšu, progresa u.c. karodziņus! Tieši ar tādiem bieži ir brāļojusies/māsojusies Kilbloka utml. Šis monopols ir sakropļojis metodisko un mācību grāmatu izdošanas vidi. Izglītības ministrija ir pilna ar jauniem cilvēkiem, spilgtiem karjerismā, nevis ar dažādu vecumu cilvēkiem, spilgtiem profesionālismā. Tas pats citās jomās, -- VID-a cienījamākie, nekorumpētie analītiķi, kuri lieliski izpratuši uzņēmējdarbību, ekonomiku, dialogā ar FinMin-a karjeras beibēm zaudē tādēļ, ka karjerbeibes no Smilšu ielas vicina Briselisma demagoģiju, un pieredzējušo VID-enieku likumdošanas iniciatīva tiek norakta, bet mēs visi uz galvas dabūjam debilus Ministru Kabineta noteikumus u.c. ziepes ar likuma spēku.

Siipols! > :) Prozit par praktiķa atziņām un vērojumiem! Garā sakropļots skolotājs ir terorists. Man tāda gadījās tieši matemātiķe -- vidusskolā klases audzinātāja un vecmeita, ar savu mazo varu iepret skolēniem daudziem sačakarēja dzīvi uz vairākiem gadiem. Man palaimējās -- gan ne tīšam! -- atspēlēties un par lielāko daļu no savām cilvēcīgajām un arī profesionālajām cūcībām viņa man atvainojās -- sešus vai septiņus gadus pēc vidusskolas, paspējot 2 gadus pirms nāves beidzot izmantot savas cilvēcības pēdējās atliekas. Savā ziņā jau vajadzētu būt patīkami, bet -- citiem mana laika škoļariem tā nepaveicās, visiem tādas neatlaidības un spīta nebija.

bled-tagad pa LNT runā makoņtēva mauķele-joptvaišu maķ ,kā nav kauna vispār no pagrīdes līst ārā!    

Ko lai dara ,ja darbu autori darba burtnīcās ievietojuši ,valodās ,piemēram, gramatikas tabulas ,vārdnīcas ,interesantas krustvārdu mīklas ? Daudzās iestādēs lūdz paņemt bezalgas brīvdienas ,un cilvēks vienkārši nesaņem to ,ko nav pelnījis. Bet ,ja skolotājiem lūgtu to darīt ,kas notiktu ? Tātad - strādā par 200 latiem ,gan stundās ,gan mājās.   

Atkal- salda, nu esmu praktiķe ar stāžu, un 100% pievienojos ka darba burtnīcas atvieglo dzīvi slinkajiem skolotajiem un slinkot gribošajiem bērneļiem... jo tieši tā viņiem paliek vairāk laika parotaļāties nevis ieaudzinat uzcītību un gribasspēku piespiesties kaut ko izdarīt un izdomāt pašiem...
Paskaties cik laiku aizņem ierakstīt vārdu un cik laiku aizņem pārrakstīt uzdevumu no grāmatas (un izpildīt) burtnīcā? Tam vajadzīga īpašība PACIETĪBA un GRIBA saņemt pozitīvu vērtejumu... Kādi ir bērneļu rokraksti??? Viņi jau daļa pat neprot vairs lielos burtus, jo pusi darbu raksta uz datora... Kāda tad tur ir prāta attīstība??? Gatavais stulbums...
Par grāmatām... snikeram 100% taisnība... Priecājos ka priekš saviem bērniem un mazbērniem esmu saglabājusi savas mācību grāmatas, jo tur i8r visas definīcijas, paskaidrojumi , aksiomas un teorēmas...

Oliva, jā kārtīgs skolotājs, kurš tiešām vēlas novērtēt bērna zināšanas strādā, gan mājās, gan darbā... Taču zinu ka ir pedagogi, kuri tikai apskata pirmo un pēdējo lapu darba un ieliek vērtējumu par lapušu skaitu (ir konkrēts piemērs)... un ja kāds tomēr pārlasa visus bērnu saražotos domugraudus un nākamā stundā analizē, tad bērneļiem paliek mutes vaļā un izbrīnā ieplešas acis- vai tiešām jūs visus darbus izlasījāt???

Izskatās, ka skolotāju viedokļi ir dažādi par tām drukātajām burtnīcām!    Domājams, ka pašreizējos apstākļos, kad ir 200 000 bezdarbnieku, kuriem droši vien ir bērni, jāpadomā arī par viņu atvasēm un, iespējams, ka skolotājiem jārod metodes, lai bērnus mācītu bez dārgajām burnīcām!!!   

Es varu (pagaidām) atļauties drukātās burtnīcas un kādu lapu no burtnīcas(pārkāpjot coyright) uztaisu arī kaimiņu bērnam. Manējais, reti pilda mājasdarbus, nevar viņu motivēt ne vecāki, ne skolotāji! Bet tā jau mūsu problēma!   

Klasika, reti, jo skolotāji neuzdod... Tie darbi vēlāk ir jālabo... un par to "tjipa" nemaksā, bet diemžēl ja esi skolotājs, tad nevar skatīties maksā vai nē ir jāpanāki ka tomēr iegūst bērns, lai arī dotajā momentā bērnam tu licies sliktais...
Zinu esmu sliktā... uzdodu, gan mājas darbus, gan atstāju pēcstundām atbildēt nepietiekamos vērtējumus... Zinu slinkākie mājas darbus paveic starbrīžos skolā, bet tomēr dara un zin ka ir jābūt izpildītiem... uzskatu ka tā jau ir sava veida piespiešanās un gribas koncentrēšana uz uzdevumu...

Ja skolotājs ir saprotošs un domā ne tikai par sevi, bet arī par bērniem un to, ka ne visi vecāki ir tik turīgi, tad viņš var atvieglot dzīvi visiem. Pati pirmajās klasītēs skolotājai rakstīju sagataves, ko izdalīt bērniem. Tieši tāpat var darba burtnīcas kopēt un izdalīt bērniem, kas rezultātā sanāk stipri letāk, nekā iegādājoties tās darba burtnīcas.
Palīdzot gatavoties vidusskolas matemātikas eksāmenam ar pārsteigumu konstatēju, ka veikalos ir gatavi sējumi ar piemēriem kontroldarbiem, pārbaudes darbiem, apkopotiem iepriekšējo gadu eksāmenu uzdevumu variantiem. Skolotājiem pašiem nekas nav jāizdomā, tikai jābūt nedaudz radošiem, lai mācētu izmantot visas iespējas. Pati esmu redzejusi kā skolotāja regulāri braucot mājup vilcienā labo skolēnu darbus un nejau staipot burtnīcas, bet gan 1/2 no A5 formāta lapiņas. Ja skolotājs ir savas profesijas cienbīgs, viņs nemeklēs attaisnojumus mazās algās, bet gan dos zināšanas bērniem, jo neviens viņu šādu profesiju nav ar varu spiedis izvēlēties. Un galvenais skolotajiem aizmirs, ka vairums no viņu audzēkņu vecakiem smagi un daudz strādā, lai tie bērni vispār skolu varetu apmeklēt!

piekriit ---ixxi.

Jā, lital, var būt izdomas bagāts... es arī līdz šim kopēju uzdevumus, mainīju vietām, lai visiem nav vienādi utt., bet arī tam TIEK pielikts punkts, jo skolā ir ieslēgts taupības režīms (vismaz mūsējā) un kopēt drīkst tikai ar direktores atļauju unargumentu kādēļ...
Vai otrs variants ir iet un kopēt par savu "super lielo" algu...

ixxi - atliek motivēt skolēnus veikt iemaskas kopējā fodā, kuru izmantot pavairosanai (laba cena pie noteikta apjoma). Arguments - vai nu saņemat kopētus materiālus un darbam pie to izpildīšanas atliek vairāk laika, vai tik dārgo laiku tērēsiet norakstot no tāfeles. Jauniešiem šāda argumentācija nostrādās, jo slinkums ņēms virsroku    Vēl variants - izmantot projektoru un televizoru sniegtās priekšrocibas. Datori ir lielākai daļai skolotāju. Vēl - piemērus sagatavo uz kartiņām, kuras tiek izdalītas parbaudes darba laikā. Tas var izmantot vairakas reizes, jo skolniekiem ir uz savas kartiņas jauraksta tikai variants un risinajums. Nu vienkārši radošāku pieeju visam.
Manuprat gadus 20 atpakaļ skolniekiem bija stipri lielāks apjums darba jāveic pašiem un nekas - rokas nenokrita, pirksti nenokalta, bet vispārējais izglītības līmenis bija augstāks nekā šobrīd, jo nevarēja izvēlēties ko grib pastiprinati mācīties, tāpēc nācās mācīties visu. un toreiz skolotaju algas arī bija niecīgas, bet attieksme pret audzēkņiem cita.

Laikam vecs esmu, jo gribas teikt: Kad mēs augām, tad gan tā nebija...    
Es patiesi nesaprotu, kas tā par medusmaizi - darba burtnīcas.
Piemēram, latviešu valodas mācīšanai nemaz nebij senlaikus lietotās metodes: diktāti, atstāstījumi un sacerējumi. Tagad viss smalki par esejām saucas.
Sasmējos ne pa jokam, kad dzirdēju, ka fizikā eseja par berzi rakstāma. Tā jau vesela filosofija. To var apskatīt visādos veidos, bet elementāri saprast pamatkritērijus berzes izvērtējumam tādā veidā tak nevar!
Senlaikus bija virkne uzskatāmu demonstrējumu - un viss kļuva skaidrs.
Galīgi neesmu pārliecināts, ka šodienas vidusskolas absolvents piem. fiziku zin labāk par tolaiku absolventiem, kad darba burtnīca bija Terra Incognita