Lital, kopš ieslēdzās taupības režīms (janvāra) tieši jau tā izmantoju gan variantu kartiņas, gan visu citu, ko gatavoju no saviem materiāliem... neesmu sūdzējusies ne par matu, un ja vajag lielajiem darbiem printeju ar savu lāzernieku, kas sanāk gana izdevīgi... Man nav problēmu un tieši tādēļ jau saku ka tās darbu burtnīcas pietiktu uz klasi viena kā uzdevumu piemērs... nevis katram likt pirkt savu... un ievilkt katrā lapā kādu ķeksīti - īpaši jau sākumskolā...

Jā, jā spāre1, gan fizikā, gan ķīmija tie murgi tiek uzdoti, gan filozofijā, kur tas ir normāli... Protams zināšanas nevar salīdzināt, jo Tev un citiem tajā laikā nācās trennēt atmiņu un visas formulas atcerēties, taču tagad eksāmenos iedod formulu lapas, lai varētu atrisināt, bet tie nabaga bērniņi nespēj pat pielietot gatavās formulas, jo viņiem nav GRIBAS PŪLĒTIES un piemeklet formulas...
Ja kāda "spītīgāka" ķīmijas skolotāja liek iemācīties no galvas formulas un nosaukumus - metāns, etāns, pentāns... utt., tad to sauc par vājprātīgu un saka ka neiespējami... Protams, jo sākumskolā nav trennēta ATMIŅA, ka tjā ir kaut kas jāuzkrāj...

Ja kas, es skolā baigi nepiebāzu galvu ar visādām formulām, definīcijām utt. Dzīve visu nolika pa vietām. Vēlāk nācās sameklēt visas man nepieciešamās fizikas, teorētiskās mehānikas, ģeometrijas formulas lai varētu šancēt.
Gan jau arī šie tagad kritizētie jaunieši kad būs nepieciešams sameklēs un iemācīsies visu kas vajadzīgs. Ne jau viņi kādi auni.   

Formulas nezināt no galvas nozīmē nezināt neko!

Tu nevari spriest par procesa virzību, ja nav skaidrs kādas ir pamatkopsakarības. Tas attiecas gan uz fiziku, ķīmiju, matemātiku gan arī tālākā darba gaitā, kur jāvar novērtēt kāda darba procesa virzību -kategorijās: ejams ceļš, maldu ceļš.
Jāsaprot, kāpēc tomēr sērkociņu kasti var ar knipi aizspert, bet autonmobīli nevar. Un kāda APTUVENI būtu tā robeža knipja spēkam, lai varētu arī automobīli aizspert  .
Nevaldot pār pamatsakarībām, der šāda veca padlaiku veca anekdote:

Armijā jauns leitnats zaldātiem saka: ūdens vārīšanās temperatūra ir 90 grādu... no augsttskolas izceltais zaldātiņš strīdas pretī, ka 100 grādu esot.
Strīda beigās leitnats skatās piezīmēs un atzīst:
jā biedri, kareivi, jums bija taisnība, ūdens vārās pie 100 grādiem, 90 grādi - tas ir taisns leņķis    

ixxi nu lūk, tad jau atkal atbildēji pati - viss slēpjas skolotajā un nevis bērnos. Skolotājs ir tas, kurš izvēlas ar kādiem materiāliem savās stundās strādāt, ko un kā mācīt bērniem un galu galā arī daļēji atbildīgs par to vai tās zināšanas tas skolēns iegūst vai neiegust. Un tāpēc ir pilnīgi saprotams daudzu vecaku sašutums par to, ka jāterē milzīgi līdzekļi materiālu iegādēi, bet jēga no tā bieži ir niecīga, bet skolotāju prasības neatdekvatas. Skolotājiem beidzot vajadzētu paskatīties un izvērtēt pašiem sava darba kvalitāti un patreizējā situācija varētu būt liels stimuls to darīt. Jā es piekrītu, ka paskatoties uz patreizējo dzives dārdzību un skolotaju algam, tā rocība skolotajiem būs stipri samazinājusies. Bet nevajag aizmirst, ka ļoti daudziem ir tāpat un daļai vēl sliktāk un nevis tāpēc, ka viņi savu darbu būtu pildījusi sliktak, bet gan tāpēc, ka valsti ir iestājies vispārējais ekonomikas sabrukums un visi ir lielā bedrē un tikai maza daļiņa nav tajā bedrē. Vajag beigt gausties, bet tā vietā vajag izmantot visas pieejamās iespējas. Nesen dzirdēju par kārtējam izsludinātam stipendijām skolotājiem tieši mācību procesu nodrošināšanai.

koments <snikeram> 28 studenti tiek uzņemti 1. kursā. Pēc gada to vairs ir grupā 14, pēc diviem - 8.
Nevar bez bāzes zināšanām mācīties.
Protams, nevajag jau no galvas zināt Beseļa funkcijas 3. harmonikas izvedumu,bet tak jāzin,ka, aprēķinot rimstošas svārstības, tas ir viens no matemātiskajiem aparātiem kas lietojams, pat tad, ja runa ir par svārstību izplatību galvas smadzenēs

Spare... Visu cieņu tavām teorētiskajām zināšanām. Man praksē pietiek ar to ko esmu samācījies un zini tīri labi tieku ar visu galā. Viss man nav jāzin. Kas domā ka zin visu, nezin neko. Tāpēc jau ir visādas profesiju spacializācijas.   

Spāre, Tavs salīdzinājums ir ļoti labs... Man pirmajā kursā bija 27, ceturto nobeidz 10...          
Jo nekādi nespeja ielāgot ka specifiskie nosaukumi tomēr jāzina no galvas un pat mīļie tētuki mēģināja aizstāvēt savus dēļiņus ka detaļu nosaukumus varot katalogā atrast... Tad pasniedzējs pajautāja tikai vienu jautājumu uz kuru nebija atbildes: Kā zinās ko meklēt katalogā, ja detaļas nosaukumu nezinās?
Gandrīz vai anekdote, bet reāla situācija, kurā piedalījos...    

palasiju šitos komentārus un piegriezās... tāda sajūta, ka kāds skolotājs būtu ar varu tur aizvests un piespiests strādāt. jums ta;cu ir izvēle kur strādāt. ja nepatīk var iet meklēt citu darbu.
drusku savādāk ir ar skolēnu vecākiem, viņien jau bērns skolā ir jālaiž drusku jālaiž...

iepējams, ka ļoti erudīti, tak reti pamanās to erudīciju nodot skolniekiem. pilna pasaule ar pilsoņiem ar 2 augstskolas (a augstskolā ta bez vidusskolas neņem un vidusskolā bez pamatskolas arī ne!) izglītībām, kuri ar 10 bez kalkulatora neprot sareizināt un vispār stulbi kā stepanovi. labi, ja vismaz ne savā šaurajā specialitātē.    

Kurš gribēs mācīties un iegūt zināšanas, tam tas arī būs, pat mazā lauku skolā. Tagad bieži jau pamatskolā par sex vien runā un domā, nagi, ragi, lupatas svarīgākas par mācībām. Tādam/ai arī labs skolotājs ar karoti mutē neko neielies. Elitāro Rīgas centra skolu bērni reizēm ir atbaidoši, esmu to piedzīvojusi. Nevajag nolikt skolotājus, ir daudz skolotāju, kas savu dzīvi atdod/ziedo bērniem un skolēni arī sajūt to un mīl skolotājus un atceras vēl daudzus gadus. Protams, nav pārāk daudz tādu skolotāju ar pedaģoģisko talantu, bet ir, un viņi savu dzīvi bez skolas un bērniem nemaz nespēj iedomāties.

Es neesmu skolotāja, tas tāds vispārinājums. Savu pamatskolas skolotāju vēl ilgus gadus vienmēr sveicu 1.septembrī, likās - kā es neapsveikšu savu mīļo skolotāju. Vai šodien kāds vēl tā dara, nezinu, bet iespējams - jā.

ete - Tādam/ai arī labs skolotājs ar karoti mutē neko neielies.

un arī diez vai spēs ieinteresēt. bet daudzi skolotāji stāsta tā, ka mušas mirst no garlaicības un krīt zemē no griestiem. man pa 4 skolām, augsto skolu un dažiem kursiem trāpījusies arī labi, tak ne daudz.    

Lital - "..Datori ir lielākai daļai skolotāju." (C) Eh, ja tā būtu kā saki...    

Par tēmu>>> darba burtnīcas jau nu reiz laikam tomēr ir tas, kas neliek bērnam veidot rokrakstu. Pavērojiet, kādi rokraksti ir jauniešiem.
Par datoriem >>> liela daļa skolotāju darbus pieprasa iesniegt elektroniski. Šeit runa par proģimnāziju un ģimnāziju. Tātad manam bērnam tam datoram vienkārši ir jābūt pieejamam. Un internetam ar. Tā lūk.
Un vēl par skolotāju nepārtraukto gaušanos par zemo atalgojumu. Teksts vecāku sapulcē. Runā ģimnāzijas direktore: "Cienījamie vecāki! Skolotāju algas ir zemas. Nāks ziema, skolotāji bieži slimos, aizstājējus būs neiespējami sameklēt. Cietīs jūsu bērni. Tāpēc, ja jūs gribēsiet atbalstīt savus skolotājus materiāli, mēs jūs sapratīsim."
Kā jums tas patīk? Tas nav šogad pēc krīzes "atnākšanas".

   Ak dies! Nav dzirdēts nekas tāds, bet kas aizvieto toč nebūs ja saslims...
Mums reizēm speciāli esejas liek rakstīt ar roku, lai nebūtu to copy past    Ar roku kaut pārrakstot, kaut kas galvā ar paliek...

jau kuro gadu katru 1.septembri svinu      
ar to kam man tie murgi ir beigusies..ar skolu, darbu burtniicaam un nervu slimniekiem      

Skolotājs ir tas, kurš izvēlas ar kādiem materiāliem savās stundās strādāt, ko un kā mācīt bērniem un galu galā arī daļēji atbildīgs par to vai tās zināšanas tas skolēns iegūst vai neiegūst.    

Pilnībā piekrītu!

Nevar viennozīmīgi teikt, ka darba burtnīcu lietošana ir pie vainas, ka skolēni neko nezina, neprot un nevar.

neparastaa - jau kuro gadu katru 1.septembri svinu ar to kam man tie murgi ir beigusies..           

par tiem datoriem un internētu - rāda man skolotājs darbu un viņam aizdomas, ka Ctr+V. atrada dažus vārdus, kurus viņaprāt, 5. klases skolnieks diez vai varētu zināt, pajautāja man ko tie nozīmē un, jadomā, nolika skolnieku pie vietas.     bet visiem skolotājiem jau nav tik gudri konsultanti!    

Nu atraduši par ko īsti putoties... Vienmēr kāds ir sliktāks un kāds ir labāks... Vienādi visi nevar būt...
Par datoriem skolotājiem... Ja lielākai daļai ir privātie, ne skolās...
Darba burtnīcas ir viennozīmīgi pie vainas (sākumskolā) pie bērna centības un gribas veidošanas... es nerunāju par zināšanām, bet gan par pavisam citām lietām...

nu, pie skolotāja erudīcijas piederas arī ko zināt par apmācību metodēm un alternatīvajām paidagoģijām. Latvijā Ļepeckas pedagoģija nekādus ziedu laikus nav piedzīvojusi, tak manā skolas laikā daudzi paidagogi uzvedās, kā pēc tās skoloti. cerams, tagad apsprāguši.          

Es pati veidoju darba lapas, ko dalīt bērniem. (1. klasē izmantoju arī iespiestās burtnīcas, citās klasēs manā piekšmetā tādu vienkārši nav..) Tas ir darbietilpīgs process. Piekrītu, ka ne visas burtnīcas ir veiksmīgas un lietderīgi tiek izmantotas. Bet tas tomēr ir atspaids skolotājam, lai dažādotu darbu. Šajos apstākļos jābūt sapratīgam, dažiem tā burtnīca tiešam atņems kukulīti maizes... Es arī biju nikna, ka maniem bērniem bija jāpērk dārgas DB un tās bija puspildītas... Un vēl, ja par sākumskolu (mans lauciņš). Ja vien jūs zinātu, cik laika prasa 30 bērniem iemācīt noskaitīt brīvās rindiņas, lai sāktu jaunu darbu... DB ir iespēja strādāt uz uzdevumu, nevis uz glītumu.