Un par subjektīvajiem viedokļiem... to mēs bērniem iemācam, to viņi no mums iegūst. Padomājiet. Kāpēc viens izaug un katru soli, katru sūdu naudā pārrēķina. Un cits, ja vajag, vienkārši ņem un izdara.
Man apnika. Ejiet dēt. Mūžīgie ņaudētāji.

Es nedaudz citādi to visu uztveru. Jā, var atrast risinājumus ar vākošanām, kopēšanām... bet te runa par ko citu - kārtējais jaunais rīkojums, skolas izdots grāmatu saraksts, kas jānopērk un uz priekšu, bez čivināšanas, samierinieties un izpildiet, štrunts kādā kvalitātē. /piekritīšu jacexam par kāda biznesa atbalstīšanu vai lobēšanu / Kā tur būs ar stundām, skolotājiem - pie viena gala, arī samierinieties un nečiviniet, viņiem maz maksā. To arī darīs, lai bērns pabeigtu skolu... tikai atkal jau palasot te rakstīto sanāk, ka tas ir Normāli, atbalstāmi, tiksim galā... Labi un pareizi ir tikai tur, kur jāsitās... Pat Oksfordu pakritizēja.
Jā, starp citu - kas ir slikts Oksfordai? Kāpēc mērķēt uz mācībām tur būtu slikti un snobiski?   

Normāli ir gribēt saviem bērniem maksimāli labu izglītību. Un normāli ir apzināties, bērnus taisot, ka gribēsies viņiem maksimāli labu izglītību. Tieši no šīs sērijas mana doma, ka bērniem jābūt tik, cik var atļauties.

Manuprāt Oksforda ir lielisks mērķis! Un daudzas citas augstskolas, kur stājas mūsu bērni. Roze3, man prieks, ka jums tādi mērķi!   

ube... nav gluži Oksforda... tik bagāti neesam      un vēl jātiek galā ar šo gadu skolā      

Jebkurš kāpiens uz augšu ir apsveicams. Izglītība ir tā bagātība, ko neviens nevar atņemt.

Ube>>>> bagātība ir arī Skolotāji, kuri tiešām savā darbā ar lielo burtu. Viņus atceras visu mūžu. Te ar dažus tādus var iezīmēt laikam, kas sirdī       

Mani mazliet biedē, ka skolotājus gaida ar nimbu galvā. Skolotāji ir tādi pat sabiedrības cilvēki kā visi, skolotājs ir profesija, ne misija.

Man Draugos iekrita acīs rindas visā šīs diskusijas sakarā,Varbūt drusku patosīgi,bet patiesi,jo nu ir darbi,kurus var darīt tīri vai jebkurš,bet ir darbi,kuri man šķiet ir tomēr aicinājuma,misijas darbi.
Viņš atnāk ar asterēm plaukstiņā siltā
Un acīm tik dzidrām kā septembra rīts.
Viņš aiziet pa jūnija ceriņu tiltu
Un deviņus/divpadsmit rudeņus aiznes sev līdz.
Bet tālāk?Uz kurieni tālāk viņš aizies?
Kurp aicinās viņa prāts un sirds?
Vai spēs viņš acis pacelt līdz zvaigznei
Vai tikai līdz vitrīnai spoži kas mirdz.
Vai ies viņš savā zemē un tautā un acinās arī mūs?
Vai stāvēs malā un jautās:"Bet kas man par to būs?"
Šis laiks- no zvana līdz zvanam-šis skolotāj Tavs lauks.
Kur Tu sēj.
Bet ja nepamanam-vai tur graudi vai nezāles aug-
Tad nīkuļos mūsu tauta.
Ne radīt tā mācēs,ne dot,
Visiem pasaules vējiem ļauta tērēt un izpārdot.
Nē,ne jau tiem,kas sēž šajos solos
Un jūnijā ardievas māj.
Bet visgrūtākā skola ir jābeidz Tev,Skolotāj.
Lai pietiek Tev spēka un gribas
Sirds gudram un gaišam būt,
Lai pietiek Tev mīlestības,
Ko tikai dodot var gūt.
Lai katrs vismazākais graudiņš
Ir auglīgā zemē sēts.
Tu,Skolotāj,esi savas tautas un Tēvzemes izredzēts.
/D.K.Bitēna-Sirmā/

Ube>>> daudzas profesijas tomēr vienlaicīgi ir arī misija. Tai skaitā skolotājs. Un to vajadzētu apzināties jau izvēloties.
indrak>>> Skaistais    

Un šīs nots arī varētu beigt...
Indrai   

Misionāru vienmēr ir par maz, to fiziski nepietiek, un mums patīk to misionārismu gaidīt no citiem.    

Augstu vērtēju godīgi, ar atbildības sajūtu padarītu darbu. Tos mazāk pamana, bet to ir vairākums - jebkurā profesijā.   

indrak, drīkst, es savam draudzenēm-učenēm, šito nosūtīšu 1.septembrī?   
lai gan- viena daļa jau tagad izlasīja         

Protams   

rīt 1. septembris. kaut kā jauna sākums.
tāpēc veco diskusiju slēdzu.