Ielogoties
Reklāma

vai mums ir bail no vecuma? / 40

16/04/2009 09:30 | Diskusija lasīta 11056 reizes
Laikraksta The Times žurnālists Ei Ei Džils domā, ka mūsdienu sabiedrībā izplatītais jaunības kults ir galvenais iemesls tam, kādēļ sabiedrība nonākusi tajā punktā, kur "nāve bez ņemšanās" tiek uzskatīta par veca cilvēka pienākumu pret tuviniekiem. "Mēs spirināmies pretī dzīves pulkstenim gluži kā mazi bērni, kas negrib iet gulēt. Mēs stiepjam, saldējam un stiķējam savus ļenganos ķermeņus, lai piemānītu sevi un savus gēnus — tā, it kā lēcu, biešu sulas, pozitīvās domāšanas un hiphop slenga kokteilis mūs padarītu par mūžīgiem trīsdesmitgadniekiem." Bailes no novecošanas iet roku rokā ar bailēm no veciem cilvēkiem — viņi tiek nolemti baisai vientulībai, nogrūsti nost no acīm, jo "sastiķētie" nespēj pieņemt, ka arī paši kādreiz kļūs veci. Žurnālista spriedums par mūsdienu britu sabiedrību ir iznīcinošs: "Lielākā daļa cilvēku šajā valstī mirst izmisīgi vientuļi. Tas ir mūsu laikmeta un sabiedrības lielākais kauns un lielākās šausmas."

Vecie cilvēki apzinās, kas viņus sagaida dzīves pēdējos gados. Un, kā rāda sabiedriskās domas aptaujas, viņiem no šādas nākotnes ir bail. British Medical Journal pētījums rāda, ka astoņas no desmit austrāliešu sievietēm vecumā virs 75 drīzāk gribētu mirt ar vēzi vai sirdstrieku, nekā nonākt veco ļaužu pansionātā. Ekspertu secinājums — pansionāts atsevišķos gadījumos, iespējams, ir neizbēgama izvēle, taču ir svarīgi cilvēkiem dot iespēju piedalīties lēmuma pieņemšanā par to, kur viņi grib pavadīt mūža nogali. Savukārt vēstulēs The Guardian lasītājai tiek atgādināta arī tradicionālā, bet Lielbritānijā piemirstā iespēja — uzņemt gados veco māti vai tēvu savās mājās.
Atbildes (145)
12 3456...8

Tēmas: 1
Ziņas: 1048

16/04/2009 10:35
zumcik! Vismaz kažok novelc! Ļauj vējam papūst to kleitiņu lai veči bariem redz tavu kājiņu!!!         
0 0
16/04/2009 10:37
..pareizi,haijama... ne mees jauni iipashi ieklausamies padomaa,ne vecumdienaas to dariisim... dziivosim peec sava praata,nevis taa, kaa tuviniekiem buus labaak...    
0 0

Tēmas: 1
Ziņas: 1891

16/04/2009 10:38
jana ir arī citi veci cilvēki (vientuļi cilveki)- radi, labi kaimiņi un vienkārši jauki cilvēki, kuriem var palīdzēt, ja ne kā citādi tad ar apmeklējumu, ciemošanos, labu vārdu. Jebkuri labie darbi reiz pašam ar labu atgriežas, nekad nevar zināt kādā veidā, bet atgriežas. Vajag tikai to labo no sirds darīt un nevis ar domu "kas man par to būs". Tas nav nekāds altruisms, tas ir tas, ko mēs steigā esma aizmirsuši    
p.s. bet es esmu bijusi pie veciem cilvēkiem pansionatos un bieži viņu dzīve tajos ir daudz labāka un gaišāka nekā mājās vienatnē, neapkoptam aukstumā un pusbadā...
0 0
16/04/2009 10:39
Mēs zemapziņas līmenī izvēlamies komunicēt ar sev līdzīgiem. Un darām to arī apzināti. Nevaru iedomāties, ka man varētu gribēties dienu dienā trīties kopā ar desmitiem slimu, nīgru, ērcīgu, par slimībām nemitīgi vāvuļojošu večuku. Brrrrr. No tā vien jau kļūtu beiKta.
Esam dažādi. Arī mūsu gados- piecdesmit un plus mīnus, viens jūtas bara lopiņš. Bez klačošanās, bez družkām nu nikā. Un cits no tā visa veiksmīgi izvairās. Mani tāda čupošanās nogurdina. Vot.
0 0
16/04/2009 10:47
..lauvenek,... palidzeet-shim vaardam ir ljoti plashs jeedziens,man vairaak tas asocieejas ar materiaalaam veertiibaam,ja man taas naudinjas buutu atliku likaam,tad vismaz reizi gadaa vareetu apbraukaat visus vecaakaa gada gaajuma radiniekus un ziedoties peec vajadziibas,bet... taakaa man taadu iespeeju nav,es tik varu ar savaam domaam labu veeleet un apciemot... jaa,ja kaiminienei buus smagi,nevariigi,tur savu paliidziigo roku varu sniegt... tas pats par sevi saprotams   
0 0
16/04/2009 10:47
Nu ko- negribētos vecumdienās būt apgrūtinājumam tuviniekiem- gan finansiālā ziņā; gan vēlētos būt interesanta saviem jaunākās paaudzes radiniekiem...
0 0

Tēmas: 10
Ziņas: 2356

16/04/2009 10:51
Man liekas, ka nekas cits neatliek kā tieši tagad pašai sākt radīt un veidot tādu vidi, lai bērni negribētu no tās aiziet kaut kur, mani atstājot vienu... Tas pagaidām nozīmē tikai vienu - ja ko darīt, tad visiem kopā, tā lai visi ir apmierināti un iesaistīti.

Un, protams, kāda attieksme būs mums pret mūsu vecākiem, tādu pārņems arī bērni.
Bija man dzīvē tāds gadījums, kad vienu ģimenīti vilkšus nevarēju aizvilkt pie vecāsmātes ciemos uz pansionātu (tēvu ar diviem jau pieaugušiem bērniem), tantuks tā arī nomira, praktiski aizlaida veselību ar neko nedarīšanu. Es tad tētucītim teicu - negaidi, ka tevi kāds skries glābt, kad tev būs slikti... Viņš man lepni atbildēja - es iešu nosprāgt zem egles! Nu, nu...    
0 0
16/04/2009 11:07
citazuze, esmu ļoti izteikta vienatniece no dabas. bet cilvēks pēc būtības ir sociāla būtne. tāpēc labāk ir, ja ir tā iespēja izvēlēties - doties šodien tai bariņā, vai palikt savā istabiņā un aiztaisīt durvis.
0 0
16/04/2009 11:30
Man arī patī vairāk būt pašai ar savām domām. Un lieli bari nepatīk    Vispār, ja pansionāts būtu baigi lielais, man nepatiktu... Vispār jau stulbi pie mums, ka nekad nezinu, kā līdz mūsus vecumdienām viss mainīsies, neko nevar ne ieplānot ne paredzēt...
Pirniek, a tu man foršas vecumdienas nodrošināsi, ja es pliku kāju parādīšu? Nē... Nu tad nav ko ņemties, ja?
0 0
16/04/2009 11:46

haijam,cilvēks pēc dabas ir sociāla būtne,tikai socializēšanās katram nepieciešama dažādās devās-kādam ļoti daudz,kādam pavisam niecīgos daudzumos...    
Bet ar tām vecumdienām man šķiet darbojās smieklīgais teiciens "pasēdi jaunībā,jo vecumdienās būs jāstāv kājās" - katram par savām vecumdienām pirmkārt jāuztraucās pašam,jau laicīgi radot sev izvēles brīvību,nevar dzīvot vienai dienai,pēkšņi saprotot,ka ziema pienākusi.Nav runa protams par tiem,kuri kādu objektīvu apstākļu ietekmē(slimība,trauma utt) ir atkarīgi no apkārtējiem.
Vai cilvēkiem ir bail no vecumdienām? Es domāju,ka tieši nē. Drīzāk ir bail nepagūt izdarīt ko svarīgu,ir bail palikt vienam,jo skaidri zini,ka šīs ir Tavs pēdējās dienas un atkārtojuma tām nebūs. Un izvairīšanās no veciem cilvēkiem drīzāk ir izvairīšanās no atgādinājuma,ka nemaz tik daudz nav palicis lai visu pagūt. Kaut gan pamatā tam visam ir psiholoģiski iepotēts ideālās dzīves modelis, uz kuru tad visi arī tiecās. Jūs paskatieties,kāda attieksme pret vecākiem cilvēkiem ir, piemēram, musulmaņu zemēs...
0 0
16/04/2009 11:50
Es piekrītu tiem, kas saka, ka mums par vecumu un miršanu domāt vēl ir pāragri. Es arī tagad jūtos labāk nekā tad, kad man bija 30. Veselība man vienmēr ir bijusi laba, es pat līdz šim brīdim praktiski nezinu ko nozīmē gulēt gultā un slimot. Mani vecāki jau ir aizsaulē, bet līdz pat pēdējam brīdim mēs ar māsu par viņiem rūpējāmies. Tā ir sagadījies, ka man jādzīvo kopā ar vīramāti, viņa nav vientuļa, ir apkopta un paēdusi. Tāpēc loģiski es ceru sagaidīt tādu pašu attieksmi no saviem bērniem un mazbērniem, kad pienāks tas brīdis. Bet tas vēl ir tik tālu, jādzīvo šodien un jābauda dzīve    
0 0
16/04/2009 11:55
es gan tā kā domāju par vecumdienām. ej nu sazini, kā viss mainīsies un grozīsies, bet 3.pensiju līmeni maksāju. jo par to domāt tad, kad iešu pensijā, pavisam noteikti būs par vēlu...
0 0
16/04/2009 11:56
un nevelciet to miršanu visu laiku līdzi! es runāju par vecumu - aizejot pensijā, ja mans genofonds nepievils, kādi 25 gadi būs vēl jāvelk.. :) mans darba stāžs šobrīd ir mazāks..
0 0
16/04/2009 12:13
... nu ja runa nav par vecuma nevariigumu pirms naaves,tad vecumam nekaadas vainas... stabiili ienaakumi-pensija,kaadu nu kursh buus nopelniijis,saliidzinoshi tagad,nezini,vai riit buus darbs... bet cilveeks peec buutiibas nemainaas... ja jauniibaa buus slinjkjis,netiirelis,arii vecumdienaas pie kaartiibas nepieradinaasiet... ja visu dziivi ruup savs un savu tuvinieku liktenis,tad arii vecumdienas buus tiem liidzaas...
0 0
16/04/2009 12:46
..nezinu, kādi ir britu vai austrāliešu pansionati... bet perfekti zinu(esmu redzējusi klātienē) kads ir ASV pansionats! Un tas ir sapņu vieta lielākajai daļai letiņu pensionāru, pat to, kas ir pārtikusi! Tur ir sporta zāles, kino, katram savs dzīvokļtipa miteklis, restorantipa barošana, aarsti, baseini utt!
Un vēl baļļuki vīkindiņos! Un vecie ļauži safrizējušies tos arī apmeklē!

Un jaa... es zinu, kaadi ir musu pansionati... kāds posts un vajprata nolemtība te valda!


Tad ja... protams, jabaidas gan no vecuma... gan pansionata!

Bet par sevi... es ceru, ļoti ceru, ka nepiedzīvošu lielu vecumu... jo noteikti nevēlos piedzīvot laiku, kad klļustu vecs, nekam nederīgs vraks!
0 0
16/04/2009 12:50
... haijam... 3.pensiju līmeni maksā?
Ha! Un vēl tici, ka tur iemaksāto arī saņemsi?????
Eh... ja man būtu kaut 100 daļa Tavas ticības!
Šī valstele sen būs Tavu iemaksāto naudu izsaimniekojusi... Jau tagad izsaimnieko 2.līmeni... ko nu par 3.vēl runāt!   
0 0
16/04/2009 12:51
Aizdomājies esmu,bet tā kā līdz pensijai švaki vai novilkšu,teikšu-nē.
Spļauju virsū veselīgajam dzīves veidam.
0 0
16/04/2009 12:53
... es labāk dzīvoju šodien un šodienai... ko līdz tie lielie,kaltie plāni,ja viss tāpat var nobrukt vienā mirklī?
0 0
16/04/2009 12:54
3.pensiju līmenis nekrājas nekur Latvijas valsts kontiņos.. tas, ko mēs maksājam no algas kā sociālo nodokli - tas valstij ir sasniedzams, bet ne 3.līmenis.
0 0
16/04/2009 13:11
Nekāda vaina pansionātiem. Arī tur ir iespēja atrast līdzvērtīgu kompāniju. Un nekāda vaina nav par to padomāt. Tā ir reālā dzīve, un dzīve, kā zināms, bieži vien ievieš savas korekcijas, gribam mēs to vai negribam. Man šajā sakarā ir stāstiņš iz dzīves... varbūt jau esmu stāstījusi... Kāda attāla radiniece, kurai nebija savu bērnu, arī nokļuva pansionātā, kur regulāri viņu apmeklējām. Reiz viņa stāstīja, ka bieži tur notiekot balles. Mēs jautājām vai viņa arī apmeklē(toreiz viņai bija pāri par 80) tās ballītes. Viņa noteica:" Ko nu es. Tur jau tie jaunie." Kad jautājām, kuri tad ir tie jaunie? Viņa teica,- tie, kuriem 70. Un vēl,- pansionātos bieži vien svin kāzas...       
0 0
12 3456...8
Pašlaik mēs izmantojam tikai tehniskās sīkdatnes (cookies), lai nodrošinātu pareizu vietnes darbību. Vairāk informācijas