haijam,cilvēks pēc dabas ir sociāla būtne,tikai socializēšanās katram nepieciešama dažādās devās-kādam ļoti daudz,kādam pavisam niecīgos daudzumos...
Bet ar tām vecumdienām man šķiet darbojās smieklīgais teiciens "pasēdi jaunībā,jo vecumdienās būs jāstāv kājās" - katram par savām vecumdienām pirmkārt jāuztraucās pašam,jau laicīgi radot sev izvēles brīvību,nevar dzīvot vienai dienai,pēkšņi saprotot,ka ziema pienākusi.Nav runa protams par tiem,kuri kādu objektīvu apstākļu ietekmē(slimība,trauma utt) ir atkarīgi no apkārtējiem.
Vai cilvēkiem ir bail no vecumdienām? Es domāju,ka tieši nē. Drīzāk ir bail nepagūt izdarīt ko svarīgu,ir bail palikt vienam,jo skaidri zini,ka šīs ir Tavs pēdējās dienas un atkārtojuma tām nebūs. Un izvairīšanās no veciem cilvēkiem drīzāk ir izvairīšanās no atgādinājuma,ka nemaz tik daudz nav palicis lai visu pagūt. Kaut gan pamatā tam visam ir psiholoģiski iepotēts ideālās dzīves modelis, uz kuru tad visi arī tiecās. Jūs paskatieties,kāda attieksme pret vecākiem cilvēkiem ir, piemēram, musulmaņu zemēs...