vai mums ir bail no vecuma? / 100
16/04/2009 09:30 | Diskusija lasīta 11062 reizes
Laikraksta The Times žurnālists Ei Ei Džils domā, ka mūsdienu sabiedrībā izplatītais jaunības kults ir galvenais iemesls tam, kādēļ sabiedrība nonākusi tajā punktā, kur "nāve bez ņemšanās" tiek uzskatīta par veca cilvēka pienākumu pret tuviniekiem. "Mēs spirināmies pretī dzīves pulkstenim gluži kā mazi bērni, kas negrib iet gulēt. Mēs stiepjam, saldējam un stiķējam savus ļenganos ķermeņus, lai piemānītu sevi un savus gēnus — tā, it kā lēcu, biešu sulas, pozitīvās domāšanas un hiphop slenga kokteilis mūs padarītu par mūžīgiem trīsdesmitgadniekiem." Bailes no novecošanas iet roku rokā ar bailēm no veciem cilvēkiem — viņi tiek nolemti baisai vientulībai, nogrūsti nost no acīm, jo "sastiķētie" nespēj pieņemt, ka arī paši kādreiz kļūs veci. Žurnālista spriedums par mūsdienu britu sabiedrību ir iznīcinošs: "Lielākā daļa cilvēku šajā valstī mirst izmisīgi vientuļi. Tas ir mūsu laikmeta un sabiedrības lielākais kauns un lielākās šausmas."
Vecie cilvēki apzinās, kas viņus sagaida dzīves pēdējos gados. Un, kā rāda sabiedriskās domas aptaujas, viņiem no šādas nākotnes ir bail. British Medical Journal pētījums rāda, ka astoņas no desmit austrāliešu sievietēm vecumā virs 75 drīzāk gribētu mirt ar vēzi vai sirdstrieku, nekā nonākt veco ļaužu pansionātā. Ekspertu secinājums — pansionāts atsevišķos gadījumos, iespējams, ir neizbēgama izvēle, taču ir svarīgi cilvēkiem dot iespēju piedalīties lēmuma pieņemšanā par to, kur viņi grib pavadīt mūža nogali. Savukārt vēstulēs The Guardian lasītājai tiek atgādināta arī tradicionālā, bet Lielbritānijā piemirstā iespēja — uzņemt gados veco māti vai tēvu savās mājās.
Vecie cilvēki apzinās, kas viņus sagaida dzīves pēdējos gados. Un, kā rāda sabiedriskās domas aptaujas, viņiem no šādas nākotnes ir bail. British Medical Journal pētījums rāda, ka astoņas no desmit austrāliešu sievietēm vecumā virs 75 drīzāk gribētu mirt ar vēzi vai sirdstrieku, nekā nonākt veco ļaužu pansionātā. Ekspertu secinājums — pansionāts atsevišķos gadījumos, iespējams, ir neizbēgama izvēle, taču ir svarīgi cilvēkiem dot iespēju piedalīties lēmuma pieņemšanā par to, kur viņi grib pavadīt mūža nogali. Savukārt vēstulēs The Guardian lasītājai tiek atgādināta arī tradicionālā, bet Lielbritānijā piemirstā iespēja — uzņemt gados veco māti vai tēvu savās mājās.
Atbildes (145)
delikatese - dzīvo ātri, mirsti jauns.
un atstāj skaistu līķi.
SHITo nezkādēļ Džimam Morrisonam inkriminē. Pašam gan ne visai labi izdevās. (reiz vienam Zaķim teicu, ka SHITo esam nokavējuši, a viņa tā vērtējoši paskatījās un teica, ka ja mani tā labi pabarotu pāra nedēļas līdz nāvei un mazliet uzprisinātu, neko sev tā līķis sanāktu! ).
Skaidrs, ka ir galīgu nabagu nabagmājas arī bagātajā un saulainajā Norvēģijā. Vai daudz labākas kā pie mums, nemāku teikt. Manā dzimtā kautkā nav iegājies senčus šķūrēt uz nabagmāju un esmu dross, ka meitas mani arī neatdos nabagmāja. Bet šā kā tā jau maz prieka pasa bērniem dirskomfortu radīt un īpaši ja pats neko nejaudā – karroče bail ne no vecuma (būtu, būtu sen no bailēm atņirdzies), bail no ilgstoša pārejas procesa. Labāk mednis kokā, nekā pīle zem gultas.
un atstāj skaistu līķi.
SHITo nezkādēļ Džimam Morrisonam inkriminē. Pašam gan ne visai labi izdevās. (reiz vienam Zaķim teicu, ka SHITo esam nokavējuši, a viņa tā vērtējoši paskatījās un teica, ka ja mani tā labi pabarotu pāra nedēļas līdz nāvei un mazliet uzprisinātu, neko sev tā līķis sanāktu! ). Skaidrs, ka ir galīgu nabagu nabagmājas arī bagātajā un saulainajā Norvēģijā. Vai daudz labākas kā pie mums, nemāku teikt. Manā dzimtā kautkā nav iegājies senčus šķūrēt uz nabagmāju un esmu dross, ka meitas mani arī neatdos nabagmāja. Bet šā kā tā jau maz prieka pasa bērniem dirskomfortu radīt un īpaši ja pats neko nejaudā – karroče bail ne no vecuma (būtu, būtu sen no bailēm atņirdzies), bail no ilgstoša pārejas procesa.
Labāk mednis kokā, nekā pīle zem gultas. 
0
0
Atcerējos, ko teica vecais lāga Hanss Selje (tas, kurš izdomāja stresu), kad viņam žurnālisti vaicāja, kā viņš vēlas nomirt. Mazums kādas dumības žurnālisti vaicā
- Es vēlos nomirt astoņdemit gadu vecumā, kad mani gultā pie manas jauniņās mīļākās nošautu viņas greizsirdīgais vīrs.
- Es vēlos nomirt astoņdemit gadu vecumā, kad mani gultā pie manas jauniņās mīļākās nošautu viņas greizsirdīgais vīrs.
0
0
tēmu gan atvēri nevis par nāvi, bet par vecumu un tā pavadīšanu ...
ne NĀVI, bet pestīšanu gaidot?
zumciks - Hanss Selje (tas, kurš izdomāja stresu)
nevis "Strainu", jo tad vēl sūdīgi zināja angļu valodu.
izņēmi vārdus, bet man prātā 90! skat arī Čarlzu Bukovski ("Sievietes"). a Bregu haizivs aprija vai noslīka ūdensslēpojot 90 gadu vecumā.
ne NĀVI, bet pestīšanu gaidot?
zumciks - Hanss Selje (tas, kurš izdomāja stresu)
nevis "Strainu", jo tad vēl sūdīgi zināja angļu valodu.
izņēmi vārdus, bet man prātā 90! skat arī Čarlzu Bukovski ("Sievietes"). a Bregu haizivs aprija vai noslīka ūdensslēpojot 90 gadu vecumā.
0
0
Vilksvilks! >
Ņemot vērā vīriešu vidējo mūžilgumu Latvijā, arī papildus to, ka tiem, kuri augumā garāki par sēdošu suni, mūžs vēl īsāks, tieši tā jau vairākkārt nācies atbildēt VID-a un bankas akt’vistēm, kas uzmācīgi ieteikušas vairāk iemaksāt pensiju fondos: "Pie mums tik ilgi nedzīvo."
Ja nu ir kāds nopietns kreņķis novecošanas jomā, man ir tikai viens: gribētos nedzīvot/dzīvību saglabāt statistiski tik ilgi, ka pats vairs ar sevi sadzīviski/ikdienišķi netiec galā un topi par kopjamu, aptekamu pūstošu dārzeni gultā.
Negribētos arī uztverē degradēties līdz tādai pakāpei, kādas esmu manījis apkārt... Reiz, kad biju saslējis stikla stobru uz kādu no simpātiskajām jugendmūra sievietēm ar varenu bisti Valdemārenē starp Dzirnaveni un Lāčplēseni, klumzāja garām viens sievišķis uzmeta aci stobra virzienam, samanīja, uz ko tēmēts un tik izteiksmīgi ne ta nošņācās, ne ta’ nosprauslājās tā-ā-dā zooloģiskā niknumā...
Ņemot vērā vīriešu vidējo mūžilgumu Latvijā, arī papildus to, ka tiem, kuri augumā garāki par sēdošu suni, mūžs vēl īsāks, tieši tā jau vairākkārt nācies atbildēt VID-a un bankas akt’vistēm, kas uzmācīgi ieteikušas vairāk iemaksāt pensiju fondos: "Pie mums tik ilgi nedzīvo."
Ja nu ir kāds nopietns kreņķis novecošanas jomā, man ir tikai viens: gribētos nedzīvot/dzīvību saglabāt statistiski tik ilgi, ka pats vairs ar sevi sadzīviski/ikdienišķi netiec galā un topi par kopjamu, aptekamu pūstošu dārzeni gultā.
Negribētos arī uztverē degradēties līdz tādai pakāpei, kādas esmu manījis apkārt... Reiz, kad biju saslējis stikla stobru uz kādu no simpātiskajām jugendmūra sievietēm ar varenu bisti Valdemārenē starp Dzirnaveni un Lāčplēseni, klumzāja garām viens sievišķis uzmeta aci stobra virzienam, samanīja, uz ko tēmēts un tik izteiksmīgi ne ta nošņācās, ne ta’ nosprauslājās tā-ā-dā zooloģiskā niknumā...
0
0
nekad neesmu sajutis, ka man būtu bail no vecuma un neesmu sajutis, ka citi baidītos, tā kā tēmas pieteikums šādā sakarā ir pārspīlēts un pastulbs! ..tomēr.. vecuma tuvošanās katrā zinā ir reāli nepatīkams process arī tad, ja no tā nebaidās! ..un arī man nepatīk to sajust un nepatīk par to domāt un gribas to novilcināt, kaut vai uzturot sevi tādā formā, lai būtu pats ar sevi apmierināts.. vecums nav nekāda medusmaize, lai ar to līksmi koķetētu un bāztu citiem to acīs kā bonusu :) - redz kāds es jaukulītis, man jau virs 50 drīz būs :)) ..vecums ir reāla lieta un viss..ir jārēķinās, ka jaunākie tāpat spēj vairāk :) ..tas nebiedē un nevilina arī.. un ja runa iet par iepazīšanos, tad tam mēdz būt liela nozīme :)
0
0
Pašlaik mēs izmantojam tikai tehniskās sīkdatnes (cookies), lai nodrošinātu pareizu vietnes darbību. Vairāk informācijas
© Tauta.lv 2024
Kontakti |Reklāma |Lietošanas noteikumi |Privātuma politika |Lejuplādēt lietotni