Ielogoties
Reklāma

vai mums ir bail no vecuma? / 20

16/04/2009 09:30 | Diskusija lasīta 11059 reizes
Laikraksta The Times žurnālists Ei Ei Džils domā, ka mūsdienu sabiedrībā izplatītais jaunības kults ir galvenais iemesls tam, kādēļ sabiedrība nonākusi tajā punktā, kur "nāve bez ņemšanās" tiek uzskatīta par veca cilvēka pienākumu pret tuviniekiem. "Mēs spirināmies pretī dzīves pulkstenim gluži kā mazi bērni, kas negrib iet gulēt. Mēs stiepjam, saldējam un stiķējam savus ļenganos ķermeņus, lai piemānītu sevi un savus gēnus — tā, it kā lēcu, biešu sulas, pozitīvās domāšanas un hiphop slenga kokteilis mūs padarītu par mūžīgiem trīsdesmitgadniekiem." Bailes no novecošanas iet roku rokā ar bailēm no veciem cilvēkiem — viņi tiek nolemti baisai vientulībai, nogrūsti nost no acīm, jo "sastiķētie" nespēj pieņemt, ka arī paši kādreiz kļūs veci. Žurnālista spriedums par mūsdienu britu sabiedrību ir iznīcinošs: "Lielākā daļa cilvēku šajā valstī mirst izmisīgi vientuļi. Tas ir mūsu laikmeta un sabiedrības lielākais kauns un lielākās šausmas."

Vecie cilvēki apzinās, kas viņus sagaida dzīves pēdējos gados. Un, kā rāda sabiedriskās domas aptaujas, viņiem no šādas nākotnes ir bail. British Medical Journal pētījums rāda, ka astoņas no desmit austrāliešu sievietēm vecumā virs 75 drīzāk gribētu mirt ar vēzi vai sirdstrieku, nekā nonākt veco ļaužu pansionātā. Ekspertu secinājums — pansionāts atsevišķos gadījumos, iespējams, ir neizbēgama izvēle, taču ir svarīgi cilvēkiem dot iespēju piedalīties lēmuma pieņemšanā par to, kur viņi grib pavadīt mūža nogali. Savukārt vēstulēs The Guardian lasītājai tiek atgādināta arī tradicionālā, bet Lielbritānijā piemirstā iespēja — uzņemt gados veco māti vai tēvu savās mājās.
Atbildes (145)
1 2345...8
16/04/2009 10:00
zumcik mēs varētu atrast vienu foršu pansionātu un kopā večukus mulsināt.. ne?
0 0
16/04/2009 10:02
haijama pansionatos ari vairaak ir vecinju kaa vecuku   
0 0
16/04/2009 10:04
ja nopietni es pirms kada laicija apcimoju Madonas pansionatu..es biju soka         ..ja viss tirs sakopts ..
bet ta atmosfera es 3 naktis gulet nevareju ta diena visu laiku raudaju..
tagad atceros un kamols kakla..
0 0

Tēmas: 1
Ziņas: 1048

16/04/2009 10:04
Johaidī!, viena otra jau jūtas nespēcīga izstumta un nevienam nevajadzīga un tāpēc meklē kompānīju ar līdzīgi domājošiem!!! Izskatās ka pat šajā dubļu peļķē tik nelaimīgas vardītes nav daudz!!!    Un vēl, tiklīdz atņemsim vecākiem cilvēkiem apziņu ka tie kādam vajadzīgi - tie pāris gados ir kapu kalniņā!!!   
0 0
16/04/2009 10:06
Mēs uzvilksim skaistas cepures, hajama, ar platām malām un iesim špacierēt pa tuvējo parciņu    
0 0
16/04/2009 10:09
un tad es beidzot iemācīšos uzpīpēt - arī būs smuki!
0 0

Tēmas: 3
Ziņas: 1375

16/04/2009 10:14
Panter
Un cik bieži Tu pavadi savu vecmāmiņu un vectētiņu sabiedrībā, ja tev tādi ir?Cik bieži tu ar viņiem aizej uz teātri, koncertu, aizved ekskursijāsvai uz pikniku??

Man gan nekas nav iebilstams pret pansionātu vecumdienās - ja normāls pansionāts, tad sava kompānija apkārt, dažādi pasākumi, ekskursijas u.c. Lielāko daļu laika atrodies kaut kādā aktīvā apritē.
Tāpat kā ar to jaunības kultivēšanu, tāpat ir izveidojies negatīvs stereotips par dzīvi pansionātā, ka tas ir pēdējais un sliktākais, kur cilvēki var nonākt. Un nesaprotu, kāpēc valda stereotips, ka tāpēc tuvinieki mazāk apciemo savus vecīšus.Pilnīgas muļķības.Mainās tikai ģeogrāfija. A cik no tiem, kas dzīvo pie savējiem nejūtās daudz vientuļāki, jo jaunākajiem tuviniekiem pašiem sava dzīve, savi tusiņi. Par omi atcerās vien tad, kad Z-svētki, vai jāpasēž ar mazbērnu, kad pašiem ballīte.Jā,man arī patika, ka vienmēr pie sāniem sasniedzmā attālumā sēž omīte ar opīti, bet viņiem pašiem lielākoties bija diezgan vientuļi un garlaicīgi... Jo lai cik bieži mēs nebrauktu ciemos, lielāko nedēļas laiku viņi vienalga pavadīja bez mūsu sabiedrības. Bet mana draudzene savu omīti ievietoja pansionātā, viņa pilnīgi atplauka, šai tur pat pielūdzējs uzradās ..`. Viņa bija daudz slimīgāka par manējiem, bet nodzīvoja ilgāk 10 gadus.Protams, katrs gadījums ir savādāks un pansionāti dažādi, bet personīgi man- nekādu iebildumu nebūtu!
0 0
16/04/2009 10:16
Mums būs rišainas blūzes un zeķes ar zeķturiem, un mazas zeltītas somiņas, kurās protams blašķite ar melno balzāmu    Saderam, ka tā dēļ vien večuki mums bariem vilksies pakaļ    Un jauni večukiņi, tā ap seždesmit, a mums būs tikai ap astoņdesmit    
0 0
16/04/2009 10:16
... man nav bail no vecuma,bet no slimiibas,nespeeka.   ..kura var piemekleet jebkuru,jebkuraa vecumaa... man jau tagad kaa paliek slikti ap duushu-taisos uz kapu kalninju un domaaju,ka tik ilgi nemociities,hi   
0 0
16/04/2009 10:18
zumciks bet kurs sacija ka jus varesiet paiet         
0 0
16/04/2009 10:19
jā, dzimumzīmīt. tieši par to visu es arī domāju. mana omīte pēdējos pāris gadus nevarēja no mājas iziet, viņas draudzenes arī jau švakas bija kļuvušas. mamma visu dienu darbā, vakrā māja vēl jāapkopj, tā pati omīte jāpabaro, tātad - virtuvē, nevis pie viņas gultas.. mēs, mazbērni visi dzīvojām citur, braucām jau, bet cik nu bieži sanāk - reizi mēnesī..
es laikam tā negribētu. piespiedu vientulība ir daudz smagāka par sevis izvēlētu.
0 0
16/04/2009 10:20
neparastā, nu Tev jau nu noteikti baros skries pakaļ, neatkarīgi no tā - paiesi vai nepaiesi.
0 0

Tēmas: 1
Ziņas: 1048

16/04/2009 10:21
zumcik! Kas tu badā ka pat dienā sapņo??? Piever vismaz aces ciet!!!   
0 0

Tēmas: 28
Ziņas: 12202

16/04/2009 10:22
Un pansionaatos jau arii laikam pie mums nevar taa tikt un arii nevienmeer beerni ir speejiigi maksaat par pansionaatu.Negribas vienkaarši domaat par vecumdienaam, bet nekas labs jau tur negaida.Labi, ja vietas maajaas daudz un beerniem veiksmiiga dziive, tad taas vecumdienas kopaa ar beerniem vareetu arii kaadu prieku nest, bet kaa nu kuram ir sanaacis...
0 0
16/04/2009 10:25
Kas ir? Tev žēl ka mums ar Hajamu būs divdesmi gadus jaunāki večuki, pirtniek?    
0 0
16/04/2009 10:25
... pansionaataa nebuutu nevainas,tur vismaz uz kaadu diseniiti vareetu aizshaut,maajaas to nesapratiis   
0 0

Tēmas: 1
Ziņas: 1891

16/04/2009 10:27
Mani nebiedē vecums. Mani vairāk biedē cilvēku vienaldzība un neiejūtība, kuru var sajust nemaz to vecumu vēl nesasniegušam    Nevajag domat par vecumu un vecumdienām pansionatos, der padomat šodien par saviem vecākiem un vecvecakiem un to ka viņiem šodien faktiski dzīvojas nevis pašiem ka būs teoretiski  un tad jau viss būs kārtība    .
0 0
16/04/2009 10:28
Bet ja nopietni, man rados diezgan daudz ilgdzīvotāju, astoņdesmitgadīgā krustmāte špacierē ka nemetas, un tēta brālis pāri astoņdesmit vēl zāli ar izkapti pļauj. Īstenībā man bail no tā, ka man būs apnikusi dzīve, bet nomirt nevarēšu, jo lūk, nav pienācis laiks    
0 0
16/04/2009 10:30
..a jau nav ne vecaaku,ne vecvecaaku,ko tad?   
0 0
16/04/2009 10:34
lauvenek, principā Tev piekrītu, tomēr viens būtisks aspekts - iespēja izlemt pašam. gan mūsu vecākiem, gan mums. Tu uzsver tikai to, ka mums par viņiem jādomeā. neapšaubāmi, par to nevar būt ne runas, mums ir jādomā. tomēr es negribētu, ak mani par varas makti tur mājās pie sevis, ja esmu izlēmusi doties uz pansionātu. vai otrādi - sūta prom, ja es lūdzos ar asarām to nedarīt.
0 0
1 2345...8
Pašlaik mēs izmantojam tikai tehniskās sīkdatnes (cookies), lai nodrošinātu pareizu vietnes darbību. Vairāk informācijas