Panter
Un cik bieži Tu pavadi savu vecmāmiņu un vectētiņu sabiedrībā, ja tev tādi ir?Cik bieži tu ar viņiem aizej uz teātri, koncertu, aizved ekskursijāsvai uz pikniku??
Man gan nekas nav iebilstams pret pansionātu vecumdienās - ja normāls pansionāts, tad sava kompānija apkārt, dažādi pasākumi, ekskursijas u.c. Lielāko daļu laika atrodies kaut kādā aktīvā apritē.
Tāpat kā ar to jaunības kultivēšanu, tāpat ir izveidojies negatīvs stereotips par dzīvi pansionātā, ka tas ir pēdējais un sliktākais, kur cilvēki var nonākt. Un nesaprotu, kāpēc valda stereotips, ka tāpēc tuvinieki mazāk apciemo savus vecīšus.Pilnīgas muļķības.Mainās tikai ģeogrāfija. A cik no tiem, kas dzīvo pie savējiem nejūtās daudz vientuļāki, jo jaunākajiem tuviniekiem pašiem sava dzīve, savi tusiņi. Par omi atcerās vien tad, kad Z-svētki, vai jāpasēž ar mazbērnu, kad pašiem ballīte.Jā,man arī patika, ka vienmēr pie sāniem sasniedzmā attālumā sēž omīte ar opīti, bet viņiem pašiem lielākoties bija diezgan vientuļi un garlaicīgi... Jo lai cik bieži mēs nebrauktu ciemos, lielāko nedēļas laiku viņi vienalga pavadīja bez mūsu sabiedrības. Bet mana draudzene savu omīti ievietoja pansionātā, viņa pilnīgi atplauka, šai tur pat pielūdzējs uzradās ..`. Viņa bija daudz slimīgāka par manējiem, bet nodzīvoja ilgāk 10 gadus.Protams, katrs gadījums ir savādāks un pansionāti dažādi, bet personīgi man- nekādu iebildumu nebūtu!
0
0