Gadījumi katram savi. Man gadījums, kad tieši tirgū izzaga maku ar prāvāku summu. Mācība.
Bez tam... es mazliet esmu bijusi saskarē ar to.. nu.. otru pusi. Skaidras naudas inkasācija, nervozēšana, vai viss sakrīt, baile vakaros vēlu vienatnē strādājot pie kases, kurā padaudz naudiņas, skriešana uz banku... Jā, arī tā ir mazpilsētas ikdiena. Žēl man bij to meiteņu.
Un par gadatirgiem īpašs stāsts. Man dzelžaina pārliecība, ka visu tur dabonamo iespējams nopirkt arī ikdienā, bez drūzmas, bez ņigu ņegu un bez obligātās pārmaksāšanas. Gadatirgus neatzīstu kā sugu.
0
0