a kam janotiek.. eju iepirkt dieniskjo paartiku..paardeveji laipni,atsaucigi...

Kokam divi gali. Ja nepatīk darbs,tad vienmēr ir izvēle nestrādāt (tā būtu pircēja pozīcija pret nelaipnu pārdevēju),bet no otras puses - ja man tik maksātu cik pārdevējām un nebūtu īpaši citu opciju kā teiksim uzturēt ģimeni,tad es strādātu,bet īpaši centīgs gan nebūtu. Bet vienmēr ir cilvēki ,kuri ar kaut ko ir neapmierināti un to tad arī izgāž uz citiem,ar to pat nesaistītiem cilvēkiem. Tā dara gan pircēji,gan pārdevēji. Visi esam tikai cilvēki,tikai ja pārdevējs pret mani ir nelaipns,tad man ir po,bet tik ilgi,kamēr tas nav agresīvā formā- tad gan es "dodu" pretī tā,ka maz neliekās :)))
P.S. gadās reti :)

Mani kaitina, ja man nāk klāt un prasa: vai jums palīdzēt? Es vienmēr atbildu, ka ja man vajadzēs palīdzību, tad es paprasīšu. Es jau saprotu, ka tās pārdevējas tā mācītas, un tā kā es iepērkos dārgos veikalos, tad jo īpaši grib katram klientam pievērst uzmanību Un Drogās es burtiski varu izlekt no biksēm, kad tie skuķi monotonā balsī sāk skaitīt savu penteri, bet tas jau viņām ir jādara, nedod dievs kāds nostučīs, ka viņa to nav pateikusi un darbam kirdik

a atcerejos traki ilgi nebija nekaadu parpratumu ar pardeveejiem un nesen viena "firmas veikala" -humpalas gadiijas..
man bija pilns maks ar santimiem sakrajies..tad nu es izberu tos santimus un saku, lai saskaita cik vajag..
a ta beibe savilka giimi un saka ,ka nu vai ta man citas naudas nav..
nu tad gan..bik uzvilkos es saku nu ziniet si ir NAUDA... un cik tad tur kads latiks bija jamaksa..
smiekligi ar tas bija

es piedavajos palidzet skaitiit ari

*Ak, Junona2!
Droši varu ieteikt - nebrauc uz ASV, tur tev noteikti katrā veikalā tā prasīs. Bet ar laiku pierod...
Latvijā mani reizēm kaitina pārdevēju neprofesionālās zināšanas, it sevišķi dabas zinātņu jomā. Vai izstrādājums ir no polipropilena vai poliamida viņiem nav ne mazākās nojēgas ( sorry, dažiem varbūt ir).
Bet tas ir svarīgi, lai izlemtu kā to lietot un uzturēt tīru un glītu, kā arī var vai nevar tuvumā būt decimetru viļņu avoti piem. mikroviļņu krāsns

Nu jā viss atkarīgs laikam kā priekšnieki motivē savus pārdevējus.. - un cik bieži rīko vai sūta tos uz apmācībām par to ko šie pārdod.. - Ir bijuši gadījumi kad jautāju it kā par elementārām lietām, bet pārdevējs pat to nesaprot un nezin ko atbildēt...
Tā pat arī klienti.. - reizēm uzdot tādus jautājumus - ka vien jāpabrīnās kurā veikalā ir tik tupi pārdevēji kur šī informācija saklausīta..
Kā ir vai pirms dodaties uz nolemto veikalu vai tirdzniecības centru - vai meklējat info par veiklu internetā? - Tobiš - atsauksmes, sūdzības utt..

Vai tu zini cik vienā litrā ir kilogramu? Tas ir viens no mārketinga trikiem.
Tirgotāji labi zin,ka pircējs iepērkoties lielākoties pievērš uzmanību lētākai cenai (Tā ir pirmā pircēja kļūda.)
Tāpēc iesaku iepērkoties vērtēt pēc tā cik maksā tā prece kilogramā...

7,8 kg ir viens litrs dzelzs

Junon, esi nu iecietīgāka pret tiem meitentiņiem... , -- tagad, it sevišķi Rīgā, daudzi skopi bodnieki slēdz līgumu ar diletantiskām, brutālām -- pārdošanu tehniku it kā konsultējošam un uzlabojošām, kontrolējošām -- firmelēm. Pēc līguma noslēgšanas uz tādiem tirdzniecības punktiem tiek trenkti "mākslīgie pircēji". Faktiski tie bieži ir neprofesionāli, gadījuma rakstura un lēti pirkti "stukači", kas, kā nu māk, saraksta atskaites par to, kā šie apkalpoti: vai pārdevējs sasveicinājies, ko ieteicis papildus klienta prasītajam utt. Ja šo darbu darītu profesionāli un godprātīgi, kaitējuma nebūtu, bet latvijiešu versijā šo procesu pārvērš par brutālu diktātu, kas, kam un kā jāsaka, -- bez cenšanās atšķirt tirgotāju/pārdevēju uzvedības modeļus, motivāciju utt. Galvenais ir saimniekam gūt it kā trešo personu apstiprinātu liecību, par savu darbinieku profesionālajām kļumēm, lai jebkuriem līdzekļiem nogrieztu algas utml. Tā nu mierīgi "panesu", ja -- Narvesen un citu firmu, kur attieksme no īpašnieku puses pret darbiniekiem ir izteikti šakāliska -- meitenes un puiši, pasniedzot prasīto avīzi, žurnālu, noteikti prasa, vai škiltavas nevajag... :)

Junon2- nepiekritīšu , ka tam tā jābūt. Ir tāda lieta , kā pārdošanas un apkalpošanas kultūra. Tā pat kā labiem viesmīļiem- esi tur pat blakus , seko līdz situācijai , un ja redzi , ka esi nepieciešams-rīkojies un piedāvā.

a un vel viena lieta man krit uz nerviem cilveki,kas par piena pudeli norekjinas ar karti..seviskji ja veel rinda..
katra lielvekala ir bankomats..panjem skaidru naudu un iepeercies..un nekavee pagastu
protams gadas,ka aizmirstas iznjemt...
katra zinja es pati tad jutos... nu neomuligi..ar visu to parakstisanos..u.t.t

Marīn- piekrītu.
Tieši nesen , uzņēmums kurā strādāju , nolīga vienu starptautisku kompaņi-vadīt seminārus un mācības . Tiem par aizstāvību teikšu -tikām tirzājuši arī šos veikalnieku triciņus -vai vēl cimdiņus nevēlaties! Tas gan tika pieminēts kā sliktas pārdošanas kultūras piemērs.

Maksājums ar karti ir ērts, lai naudas izdošana nebūtu problēma. Tik jāatceras, ka par katru maksājumu banka komisiju ievāc

spare..ja piekritu..kad iepercies apavu bode..vai tamlidzigi..

Es gan apavu bodē pienu nekad neesmu pircis, īsti nezinu kā tas tad būtu

Neparastaa

Bet ja uz kartes ir 1.27 Ls un mājās aptrūkās piens un tikai rīt būs algas diena cilvēkam. - Kā tad lai to summu izņem? bet pienu vajag un par to summu to var nopirkt.. ;)

es domaju, kur pasam kods jasakliskina..bet ta..lielveikalu busana ar parakstiem..
nu man tomeer liekas diezgan nedrosa ari..

Jaunā Eiropas direktīva prasa PIN kodus kā obligātu risinājumu

Marīn, es jau viņām neko sliktu nesaku, tās ir manas iekšējās sajūtas. Bet ir tomēr starpība, vai to labdien un visu, kas seko tālāk, pasaka tā normāli vai tiešām noskaita kā iemācītu dzejolīti Es esmu Francijā nepārspīlējot stundām tarkšķējusi ar veikalu pārdevējiem, jo tie cilvēki pie manis ir vērsušies ar ieinteresētību, nu tā no sirds, bet šeit es kaut kā to neredzu Un pareizi Josichs saka, ir jāsaprot, kurā brīdī nākt klāt, nevis kā es veikalā iekšā, tā nu metīsies virsū