Atsevišķiem darba devējiem palaimējies: paklausoties šo, viņš saprot, ka ne uz ko nav jāspiež- darbinieki ar zemu pašapziņu paši sevi izspiedīs un vēl kolēģi izspiest piepalīdzēs.. Tiem citiem pačukstēšu kā noslēpumu- darba likumdošanā ir punkts aizsardzībai gan tajā sakarā, ka no darbinieka var pieprasīt vien to, kas būtu taisnīgi no viņa sagaidāms, gan par daudzām citām lietām, nepamatotu atlaišanu no darba kā iespējamu diskrimināciju tai skaitā. Savukārt tiem, kas darba devēji, pačukstēšu, ar šīm lietām nejokojat, jo galu galā ja kādam dullajam ienāks prātā jūs iesūdzēt tiesā, viņš ir pilnībā no likuma viedokļa aizsargāts, un praktiski nekādus zaudējumus par tiesas izdevumiem piedzīt nav iespējams. To, ka neesat kādu savu darbinieku diskriminējis vai jelkādi citādi aizskāris, ir jāpierāda jums gadījumā, ja tiesa uzskata par pamatotu ierosināt civillietu.
P.S. šodien tomēr šo to izdarīju čerez nehoču da i mozhbitj njenado. Egles vēl mājās nav, domāju, meita rīt atbrauks, šodien nopirkšu podiņā iestādītu, būs laba tradīcija no gada gadā audzēt, līdz kamēr tik liela, ka zīmīti varētu piekārt un dzemdību nama pamesto bērneļu silītē ielikt jau nu ne, bet mežā iestādīt. Tomēr pārdomāju, aizdevos uz tuvējo mežmalu, noskatīju nelielu, pļavā ieaugušu bet priedīti starp daudzām līdzīgām, izraku, mājās puķpodā iedēstīju. Rīt greznosim!! Gan ar ričuku pa sniegiem izbraukājos, gan kaifu no pavasarīgi saulainas dienas noķēru, gan būs ietaupījums pa kuru torti "Cielaviņa" Supernetto ar atlaidu šodien vēl nopirkt, ja būs. Vobšem, naturāli pasaimniekoju. Kas mani, vecu zaldātu izmainīs- tiem jau visiem kādreiz galvā iedzīts čerez ņemogu djelatj. Tagad visi ir izcili mīlnieki