VIDā ir ļoti labi konsultanti.
ā. ak tā. tikai, kad jaunas veidlapas izsludina par vajadzīgām nodot, neviens ne VIDā, ne ŠMIDā nepakonsultē, kādas ta vaidzētu drukāt. pagaida līdz tam, ka kāds nodrukā un tad atkarībā no garastāvokļa (kurš savukārt atkarājas gan no vēdera iejas, gan no vēdera izejas) vai nu ņem pretī vai neņem.    

Uz labu vietu jāprot sevi pretendēt. Uz pārējām- jāprot strādāt, domāt un rēķināt.

Upsss... prezentēt...

Paraugs,kā sevi prezentēt.

Smagākā darba intervija bija vairākus gadus atpakaļ, četras kārtas. Drīzāk tas biija manas attieksmes un rīcības pētījums kādās noteiktās situācijās. CV var būt kaut uz piecām lapām ar iegūtajām izglītībām. Nav jau vēlēšanās tikt pie darbinieka, kas neiekļaujas kolektīvā vai ar ko pašam vadītājam jau sākumā psiholoģisks diskomforts.
Zinu kādu, kas darba intervijā lika stāstīt anekdoti... vienkārši, kā cilvēks reaģē...
Manuprāt, Lindovna feini pateica par savas Gribas izrādīšanu strādāt, motivāciju,drošumu, nenostādīt sevi lūdzēja lomā un jā, mājasdarbam jābūt, kas tā īsti par firmu ir, kur esi pieteicies. Ir priekšniecība, kas CV pārskata, bet pēta pašu cilvēku, jo darba specifiku var piemācīties atbilstoši uzņēmuma prasībām. Tēlojumi, manuprāt, vispār jāaizmirst.
Bet, noteikti nepatīk darba intervijas darba devēja pusē, kur jāizvēlas, kuru pieņemt, kuru nē. Cilvēks atklājas strādājot, tā mana pieredze.

Nekad neesmu piedalījusies darba intervijās , ceru to arī nedarīt. Vajag būt atšķirīgam ,tad tevi sameklēs un arī darbu piedāvās. Tā man bijis līdz šim. Iemācies ,ko tādu ,ko citi nevar ,ja piedāvājumu nav ,darbojies individuāli - tāds nu ir mans kredo. Saprotu ,ka Rīgā tas var būt pagrūti.

   1-kārt... ieraugot tikai šīs diskulapas virsrakstu <prezentācija>, nodomāju, ka runāsim kaut ko par sveicieniem saviem latviešu valodas skolotājiem... jo tas nu atkal ir viens no vārdiņiem, ko lietojam jēgā, bet vairāk gan bezjēgā. Tagad pat pirmklasnieks vairs nerāda, ko uzzīmējis, bet prezentē...
viens no parazītiem, kas noriebies pilnīgi un galīgi...    
   2-kārt... vienreiz ir nācies gan zīmēt CV. Nācās daudz ko par sevi atcerēties, hi... Un tā kā to darīju internetā, tad nācās aizpildīt portālā doto formu. Tur arī jautājums: "veselības stāvoklis"
Ierakstīju: "gadiem un pārdzīvotajam atbilstošs". Vēlāk sarunā kadru daļa ilgi to mēģināja saprast.
   3-kārt... vienreiz (kādu 6 gadu garumā) sanācis būt arī darba devēja pilnvarotā pārstāvja lomā (kā tas te nosaukts). Varētu runāt par šo pasākumu daudz... oi, cik daudz... Teikšu vienu - potenciālais darba ņēmējs var rakstīt papīros, ko grib un cik daudz grib, sarunā var izplūst garā un plašā... Tas īpaši neietekmē. Man 2 mērķi - ieskatīties acīs un mēģināt saprast, vai fišku rubī... Viss. Ja papīros 7 skolas, deju kursi un runa kā pie spoguļa iestudēta, bet acis tukšas - g a r ā m...
   

Diemžēl, kolektīvi arī laika gaitā mēdz mainīties.. un var pazust komandas darbs pilnībā, patika strādāt, entuziasms, un pat vēlme darbā kaut pie kafijas atzīmēt svētkus un jubilejas.

Šībrīža darba vietā tiku caur 3 atlases kārtām..nekāda vaina, izpētīja mani no galvas līdz kājām..katru reizi cita valoda- labs treniņš, kaut ari nekas nebūtu sanācis( tpu, tpu)   

Šobrīd, neko nedarītu savādāk.neizgudrotu neko no jauna... zinu, ka esmu pitiekami laba darbam, ja kādam nederētu, tad derēšu citam darba devējam   

Daudz visādu muļķību atlasē dara darba devēji, tā ir mana lielā, varētu teikt- profesionālā sāpe   . Neesmu ne redzējusi, ne dzirdējusi, ka kaut kur kādā firmā vai iestādē to darītu profesionāli, pat atlases firmās, kur ar to naudu pelna. Dažreiz pat brēkt gribās kā mazam bērnam par Latvijas ļaužu nepareizību. Bet ko nu tur brēksi, paši vainīgi, ka negrib būt profiņi. Visbiežāk gan tas ir elementāra slinkuma un nenovīdības pēc. Ar kādām tiesībām to saku? Tāpēc, ka zinu, jo pati mācu tos plānā galdiņa urbējus darīt visu pareizi, bet viņi ni un ni.
Koroč, tauta, kas patiešām grib iemācīties pareizi to lietu darīt, nāciet pie manis.
Aiz tīra patriotisma, protams, es vairs sen neko nedaru, bet ja sanāktu bariņš no 5 gab. varētu kaut ko sabīdīt, vietu es atradīšu. Mācīties jau nekad nav par vēlu un par skādi. Rakstiet man tepat tautā    

>malpika
Un kas ir Tavas apmācības pamatā,kādas zinātnes,kādas teorijas... ?
Neizplūsti garos skaidrojumos,tikai pāris vārdos.

.. es arī gribēju pajautāt.. kur pati esi apguvusi šis profesionālās prasmes gan teorētiski, gan praksē..

Es ņevrubilsa.
Kas tiek mācīts?

>briidinaajums
Tev ir iespēja tikt apmācītam gudri (tā apgalvo malipka) atlasīt sev darbiniekus    

..šorīt pirmais darbs man bija izlabot savu CV... pārvērst to par ambiciozāku...    

Man jau šķiet, ka lai nu kā, bet ambīciju Tev netrūkst.

...     bet dienžēl CV to nevar ieraudzīt..    

Galvenais,lai tās nespiežās acīs vairāk par spējām    

   ... rodas jautājums.
Vai gan CV nav faktu konstatācija? Kā gan to var padarīt ambiciozāku?
Saschas stāsts drīzāk varētu būt par motivācijas vai CV pavadvēstuli?

Anglijā mācījos kopā ar viņu departamentu ( ministriju) personāldaļu vadītājiem. Mācījos, nevis, lai strādātu personāldaļā, bet gan, lai mācītu mūsējos, ko arī daru.
=> matador, kāda zinātne vispār var būt pamatā atlasei? Kuru tu liktu? Menedžmentu? Psiholoģiju? Filozofiju? Labs jautājums. Teorijas? Arī tikpat labi skaļš jautājums. Būsim vienkāršāki, runa taču ir tikai par metodēm un tehnikām. Ar to pilnīgi pietiek, lai gūtu apskaidrību par šo procesu.     Paskatītos uz to no helikoptera. (starp citu tā sauc vienu no metodēm )
Kaut arī - ar apskaidrību ir par maz, līdzko sāk reāli (kaut vai kameras priekšā) to pats darīt, tā visas zinības pakūp un aizmirstās. Nu, ar trešo interviju ( kad visas iepriekšējās izanalizētas) gandrīz visiem, kas grib, sanāk. Kaut arī gadās, ka tomēr jādod vilka pase... Bet tie ir katastrofāli gadījumi. Osobo tupije.