nu... tikko tam izgāju cauri...
kā potenciālais darba ņēmējs...
1.kārt - NEKO nedrīkst izpušķot savā CV... ja pretī būs gudrs darba devējs vai viņa pilnvarotais pārstāvis, tad ātri to visu "atkodīs"
2.kārt - manā gadījumā bija skaidrs,ka uz šo vietu bija ļooooti daudz pretendentu... kā izrādās-vēl vairāk kā sākumā zināju... galvenais ir-drosme! runāt pārliecinoši, godīgi un OBLIGĀTI jāskatās acīs... acu kontakts ir svarīgs abām pusēm... arī tā pati ķermeņa valoda (ja godīgi, tad šoreiz ES biju pētītājas lomā:);
3.kārt- pilnīgi noteikti ir jāizrāda GRIBA strādāt ... kompetence,protams, atklājas visas intervijas laikā...
esmu bijusi pulkus gadus darba DEVēJA pilnvarotā... teikšu,kā ir-dīvaini,kad atrodies otro reizi mūžā TAJĀ pusē galdam... bet ir jāpārkāpj tai sajūtai, ka esmu lūdzēja... nē,nekādā gadījumā!!! SEVI jānoskaņo uz tās nots, ka ES esmu viņiem vajadzīga... un jau savā galvā ir jāsaliek aptuvenās vīzijas,KO un KĀ gribētos darīt savā nākamajā darbā... ai, nu tas ,patiesībā, ir vienkārši:)
rezultāts? mācos atkal pavisam ko jaunu:)protams, uz jau iestaigātās takas bāzes:) būs šausmīgi grūti,jo TIK vadošā amatā būšu pirmo reizi... bet-tas ir TIK INTERESANTI!!!!!
Starp citu - nu mīļie tie,kuriem pēkšņi zudis pamats zem kājām - nezaudējiet drosmi!!!!!! man pašai bija tā,ka kādu brīdi... tā kā pazuda... bet IR jāsaņemas,jāsapurinās, jābeidz visu laiku domāt,ka esat kaut kur paši vainīgi, ka esat saņēmuši tos šausmīgos vārdus"esam spiesti pārtraikt ar jums darba attiecības"..
Nē! tā noteikti NAV! Tie uzņēmumu īpašnieki patreiz lielakā daļa VISI cīnās vēl briesmīgāk kā mēs,darba ņēmēji! neapskaužu... galvenais,pēc pirmā apjukuma brīža - SAŅEMIET SEVI ROKāS un sāciet domāt variantus!!!!!!!
kaut 100 izmēģiniet!!! vienā no tiem noteikti paveiksies!!!!!
P.S. es tiku tur,kur tagad esmu, bez jebkādiem blatiem... tur kaut kas tāds VISPĀR nav pieļaujams.