Sāc ar sevi!:)

nav piedāvājuma, nav pieprasījuma...    

Izdzert ar naakamo darba deveeju labu konjaku;)

kā produktu, bez kura kāds konkrēts uzņēmums vnk nekādi nevar iztikt sevi neprezentētu dokumentālista ētika neļauj.     ja reiz kautkā līdz šim iztikuši, gan jau iztiks arī turpmāk - drukās avīzes un grāmatas ar sūdīgām bildēm, sūdigiem tulkojumiem un sūdīgā valodā.
īpašs talans atrast vājās vietas jebkurā prodžektā un paklusēt, kur cits teiktu: "es jau domāju, ka tā būs, tikai neko neteicu!". malo togo, es reizēm saku, bet gadās, ka ilgi jameklē liecinieku, kurš apliecinātu, ka teicu gan, kad man pārmet, ka neko neesmu teicis.    vēl meistars jebkuru ideju novest līdz absurdam.

mīce- šodien man visu dienu bija intervijas ar potenciālajiem darba meklētājiem... un tas, ko redzēju mani saskumdināja- tieši tāpēc tapa šis diskusijas pieteikums...

atnāk uz darba interviju cilvēks, kuru izvēlās pēc iesūtītā CV un pieteikuma, bet puse no CV rakstītās informācijas neatbilst patiesībai...
cilvēks mērojis ceļu uz Rīgu( laiks+ ceļa izdevumi) ,tērējis manu un uzņēmuma vadības laiku CV atlasot, sazvanoties, sarunājot laiku.. , bet pirmajās 5 sarunas minūtēs ir skaidrs, ka tālāk pat nav jautājumu..    

cik adekvāti tad savos pašvērtējumos esam?

Nu Tu nevari gribēt, lai mēs te tagad nopietni prezentējam sevi... nezinot pat jomu, jo es nezinu kas ir potenciālais darba devējs, jo firmai vajag apkopēju, tai būs mazsvarīga mana izglītība kultūras darba vadībā   un nevar pārmest cilvēkiem, ka viņi šajā laikā iet "uz visu banku"...

protu tiiriit,berzt,srubeet,protu vaariit ,protu smoreet...    protu adiit,tamboret un suut..un gudri muldeet   
laikam japiekriit pienenei ..   

..pienen- bet es taču neprasu neko konkrētu...
neko, kādai specialitātei atbilstošu... un nekādas mācību iestādes vai sertifikāti mani neinteresē..
tikai un vienīgi cilvēciskais faktors...
... vizualizējiet varbūt šo procesu- tad būs vienkāršāk...
vai arī padalieties ar savu redzējumu...

neparastā- tas tāpat kā varu rakt un varu arī nerakt...    

Un ziepes vārīt... piebilstu Neparastajai :))) Atcerējos filmu Pie bagātās kundzes, kur tāda epizode...

Nekad neesmu sevi piedāvājusi, parasti man piedāvā. Parasti nevaru visu paņemt, ko piedāvā. Iespējams, ka šobrīd būs savādāk. Ja būs, nebaidos, iemācīšos.

Es reiz piedalījos darba intervijā, pieņēmām jaunu kultūras nama direktori... 5 pretendenti... palika divi, viena ar labu atbilstošu izglītību, bet bezgala klusa... otra vien ar vidējo, bet kā atvēra muti, tā gandrīz neaizvēra... galvenais arguments - es gribu strādāt, kultūras dzīve man nav sveša, jo visu dzīvi darbojos dramatiskajā kolektīvā... Viņa mūs pārliecināja, bet izturēja vien gadu, mūsu izvēle nebija pareiza un viņa par skaļu un prastu... žandarms brunčos... bez dvēselītes darbā...

pienen- man ir nācies pieņemt, izlemt, atlaist utt... vismaz kandidātus 200..

šoreiz uz vakanci pretendēja vairāk kā 350... sākumā centos iedziļināties katrā pieteikumā un CV- pēc tam jau noteicošais kļuva pārskatāmība, korektums un sevis pasniegšanas veids- piemēram CV aprobežojas ar 7-8rindiņām , bet krāsains foto pilnā augumā aizņem A4 formātu...

pieļauju, ka ir gadījumi, kad intuīcija pasaka... bet ne vienmēr tas ir objektīvi un labi tiešo pienākumu veikšanai..

sākt varētu ar neizpušķotu CV, lai nav pārpratumu un melu

         sacha kas ta par vakanci ja drikst zinaat

..siderella... man jau tas liekas pats par sevi saprotams,jo mans CV tikko, pvisam nesen tika sūtīts arī kādai "siltai" vakancei... ar domu pašreizējos amatus apvienot...
salīdzināju savu un kādas šodienas intervētās CV un sapratu, ka esmu pilnīga idiote sevis reklamēšanas jomā...    

galvenais,lai darba ņēmējs nepieņem darbā pretendentu,kas varētu viņu ar laiku izkonkurēt...

atvainojos-darba devējs

Roze      

hmmm.. vai uzņēmuma vadītāju-līdzīpašnieku var arī izkonkurēt?.. tad jau arī par uzņēmuma stabilitāti un vērtībām diskusija jāsāk...