Tās darba pārrunas mani besī jau kopš laikiem, kad par kadru daļas priekšniekiem rāvās atvaļināti okupācijas armijas praporšķiki un kad mazākos kantoros kadroviks amatu apvienošanas kārtībā bija arī 1. daļas priekšnieks. Ir man tāda nelaime, ka 7/8 ekrānlaika esmu strādājis darbus smagi zem savas kvalifikācijas. Iemēsli tam dažādi, tie ir apsekoti.un tas, ka staigāju apkārt bez piebeigtas formālās izglītības /nenokārtojos Zinātniskajā Komunismā/ tikai 1 no tiem. A lielos vilcienos kvalifikācija man loti plaša profila un vairākās jomās augsta līmeņa gadījumu darba strādnieks. Reiz tie pilsoņi, kuri, tā kā paši strādāt nemāk, dod darbu citiem, darba devēji, nu, arī ne sūda nemaksā, paturu sev to priekšrocību neapgrūtināt sevi ar izlikšanos par Šmitu, nestaigāju no mājas uz māju, darbu meklēdams /sliktākajā gadījumā atsaucos uz sludekļiem, kas vispār basa lietiņa /, netēloju pazemīgo un neslēpju, ka visu vai nu daru perfekti vai nedaru nemaz vai daru pa roku galam – un arī to neslēpju, ka pa roku galam es daru visu, ko daru tikai atlīdzības dēļ, īpaši, ja tā atlīdzība nepieklājīgi maza. Mana diezgan pamatota pārliecība arī, ka pilsoņiem, kuriem švaki ar jumōra saprašanu vispār švaki ar saprašanu un nafig man strādāt kopā ar plānprātiņiem. Katram jau nestāstu, bet ļoti taktiski protu likt manīt, ja kāds nepareizi domā. Nezviedzu pilnā rīklē, ja kāds dara ar apaļajām nagu škķerītēm to, ko normāli cilvēki ar giljontinu, kā saka daži kolēģi filologi. Ne tik sen pilnīgi nejauši uzzināju, ka manai kolēģei maksā krietni vairāk un pieņēmu saprašanai kādēļ – viņa lāga sieva, kaut jauc Zviedriju ar Norvēģiju un Dāniju; to, ka paši aizbrauca ar to, ka izsūtīja; pirms kara ar pēc kara, Kurtu Vonnegūtu sauc par Vonnengūtu un viņai ne visai ātri un arī ne visai labi iet ar skaitīšanu. Un galu galos – es vienīgais tieku galā pats, kad kompitōri sāk gļukot un kad pats netieku galā, vienīgais saprotu, ko sisadmini pa telefonu paģēr darīt, vienīgais protu kases aparātam lentu apmainīt un pierunāt kases aparātu nekviekt, kad viņš to pasāk. Bet – viņai parasti izdodas, bet es pat ne visai gribu ņemties to grēku uz dušas pārdot čukčam, kuram nav elektrības, ledusskapi vai afroafrikānim, kuram nav elektrības, elektrisko sildītāju. Labāks sava amata pratējs par valdību ir ari fotogrāfs – iesācējs, kurš daudzmaz apietās ar entry lēveļa SLR. Es neesmu iesācējs, tak ne tik sen caur balto ķēvi no zirga mutes uzzināju, ka tiem durikiem optika priekš šaunamā, ar ko iešaut stirniņai dibenā par 10X lielāku summu, kā man bildējamā. Nu, nodomāju, ka laikam karaļvalstī kaut kas ir sapuvis.