Nespēju saprast, kas ir mariina ierosinātās diskusijas kodols..
Dažadi ļauži pa pasauli ganās. Ja daudz klientu- var izvēlēties, ja maz- jācenšas izdabāt. Ja nu tomēr paliek apmierināti un kļūst par pastāvīgiem klientiem.

siipols

stirnas foto ir izdevies

patik sipola fotomomenti   

Jā, siipols trāpija pareizi.
Tie, kas ar ķīmijām un filmiņām ir ņēmušies, zin, kas tas bija par maģisku rituālu vannasistabā uz nakti ieslēgties... tad ar rezultātus turpat koriģēja - kadrēšana, gaismošana, dubultattīstīšana un citas burvju lietas.
Tagad - visu paveic fotošops.
Nu ko - varam biežāk mazgāties, vannasistaba brīva...             

Nu, ja, un zaļš gar acīm negriežas, izejot no vannasistabas!    

es ar zin, es ar zin..redzeeju kaa maasinja buraas tur   

paldies par atzinību ievietotajiem bilžukiem... tā nu sagadījās, ka tieši tanī sekundē telefons pie auss bija :)
bet rozei3 nepiekrītu - bikses šūt un fočika pogu spaidīt ir divas dažādas lietas ... nejauši nevar labas bikses uzšūt, bet labs kadrs nejauši var gadīties jebkuram... pašas rozes3 šite ieliktās bildes gan ir gaumīgas :)

Ja runājam par amatierfoto... tas nu nav tas sliktākais izklaides veids. Un kam kāda daļa- puķes vai ne puķes. Gaumes taču dažādas. Citam ir tā dotības, tas redzējums, citam nav...

Skatoties senču fotogrāfijas saprotu vienu. Agrāk tas ir bijis notikums. Ar gaidīšanu, ar gatavošanos, ar sapucēšanos. Varbūt stīvi svinīgi, varbūt reizēm bik komiski, bet tā ir vēsture. Mūsdienās tas, ka katram mājās pa ziepenei, vērtīgāku vai kvalitatīvāku kadru skaitu nav palielinājis. Piedzen pilnu atmiņas karti, pēc tam paskaties- tur tikai elkoņi, pepēži un galvas bez pakaušiem    

Mākslas foto ir mākslas foto. Tad izdodas varbūt viens kadrs no tūkstoša. Bet strādājot uz klientu... ne vienmēr tas klients vēlas mākslu. Un... kas maksā, tas pasūta mūziku. Fotogrāfs nereti nonāk pērkamas prostitūtas statusā. Un te nu ir tā dilemma. Ar ņaudiņu... vai bez ņaudiņas   

Ar to profesionālismu jau tā ir, ka daudzi iedomājas, ka ir lietas, ko katrs var izdarīt pats, nepieaicinot speciālistu. Atcerējos sakarā ar vienu diskusiju, kur tika noliegta manas profesijas nepieciešamība, jo tak katrs varot pats Googlē izlasīt. Ar to fotografēšanu jau apmēram tas pats, to knibuli nospiest jau var katrs, bet kas tur pēc tam iznāk, tas cits jautājums. Protams, es jau arī tagad katrā savā ārzemju braucienā vai mazbērna dzimšanas dienā neaicināšu, piemēram, Hari, bet starpība ir vai tu to bildi klasificē ka momentfoto, kas vairāk vai mazāk izdevies, un kas domāts tikai apskatīšanai šaurā lokā, vai tomēr tās bildes tiek liktas publiskai apskatei ar pretenziju uz mākslas foto, kā šite tie puķu kalni un tamlīdzīgie bilžuki    Kaut nenoliedzami labāk skatos tos, ja vispār skatos, nevis "šedevrus" nerātnajā sadaļā    

nē, ne rozes3, ne versijas versijai nepiekrītu... maksimālā atšķirīna starp fotogrāfiem, kas saņem par to algu un amatieriem mūslaiku digitālajā laikmetā ir mazāka, kā starp auto apmācības instruktoriem un tiem, kuri tiesības jau ir saņēmuši un paši spēj apmācīt iesācējus... palūriet aktuālos fotosaitus - atzinība galvenokārt ir pārsteidzošiem sižetiem, nevis studijā uz drapēta auduma fona vai jūras krastā tapušajiem klasiskajiem " nekas īpašs, viss gana saldi"...

Aber lūdzu! Es jau Tavam viedoklim arī nereti nepiekrītu. So what?   

uz sievietēm jau daudzi biznesi tiek taisīti - modes, rotaslietu, kosmētikas... nekad nedrīkst pat ieminēties par varbūtību - "un kam tas viss ir vajadzīgs"? :))) viņas to nesapratīs :) viņām šķiet, ka desmitiem kleitu, neskaitāmas rotaslietas un simtiem kilogramu smiņķa un smaržu viņas padara par kaut ko īpašu... ak, jā - vēl pie algota fotogrāfa tapuši portreti :))))

Vai Tu tiešām tā domā?   

Vai, Sīpol, es labāk nesākšu vīriešu "biznesus" uzskaitīt...    Jā, tā gadās gan, ka nedrīkst ieminēties- kam tas viss...

Ir bijushi piedaavaajumi bildeeties pie algota, kaa Siipols saka, fotograafa. Tachu nekad neesmu to veeleejusies.Kam man izpushkjota, uztuuneeta bilde?! Mani apmierina neprofinju bildeetaas.
Meistari sakot, ka pat no raganas var uztaisiit karalieni.:))

eeemmm gribas ielikt te ne dabas skatu bet protams vienu sava feisa bildi..uzskatu viena no labakajam foto kas man ir..to bildeja braiduce..ar parastu ziepju trauku ..un ne jau studijas apstaklos..   

Nu, feina.   

nu ar neparastās feisu ir tā - kaut kaimiņu sinka ar cirvi šķūņa sienā izcirtīs, vienalga smuki sanāks :)

man jau ar patīk ... smuku jau smuki var nobildēt - vienmēr    

Siipol, neizdosies piekrist arī Tavai versijai.

ā) Visgarlaicīgākie, pat lielākā daļa, ir tieši tie fotogrāfi, kuri saņem tikai algu. Man ir aizdomas, ka vēl ir dažas valsts iestādes, kur kāda fotogrāfa pusslodze saglabājusies, vēl pērn, vairāk aizpērn -- tie bija vairāki muzeji utml., kur fotogrāfi saņēma pliku algu, par kuru tie pat nevēlējās saspringt, tiem arī bija starp profesionāļiem visvājākās zināšanas. Atsevišķos gadījumos algu saņem labi profesionāļi, kuri agrāk bijuši pat lieliski: diez vai vērts būtu apskaust Uldi Pāži, kam ikdienā jābildē visas ofiālās padarīšanas ap Ministru Kabinetu un Saeimu, tas pats attiecībā uz Prezidenta fotogrāfu.

bē-ē) Maz palicis avīžu, kam savi fotogrāfi, Nesakarīgajai Rīta avīzei jau neesot pāris gadu neviena, dažiem portāliem ir savi, LETA-i, Lauķenei/Latvijas avīzei utt. ar tiem jau labāk: ikdienā saņem mazu aldziņu, kuriem tiek pieplusoti darbavietas maksātie nelielie honorāri. Šie f-grāfi jau aktīvāki, jo daļai no tiem firma mazo algu kompensējusi, parasti -- pēc vairāku gadiem ar saviem apirātiem, uzņēmuma pirktu tehniku. Šie cenšas ar savu iniciatīvu un savām autortiesībām pārdot savas smadzenes un darbus "uz malu", šajā kategorijā daudz īstu meistaru, no šī kategorijas izaugusi arī lielākā daļa vislabāko, kādi pie mums atrodami. Diezgan daudz augstas vērtes "brīvo" ir Rīgā, par daudziem publika nedzird, jo daudzi sev atraduši labus noietus un nespīdinās īpaši un dzīvo no autoratlīdzībām/honorāriem, vienīgi no sava tiešā biznesa.

cē) Pilnīgi brīvie strēlnieki/freelancer-i, ārpus Rīgas, rajonu pilsētās starp šiem ir arī mazmeistarīgi blefotāji, kuri ar pavāju darbu dušī vietējos bērnudārzus, skolas, valsts iestādes ar lielu nodarbināto skaitu, toties atsevišķās provincēs ir gadiem ilgi auguši savi lielmeistari, kurus vairākos gadījumos ārpus Latvijas, kur viņi iemananās atrast noeietu sev un savam darbam, pelna vairāk nekā Latvijā.

dē) turīgie amatieri, ieskaitot miljonārus: ekonomikas terminos izsakoties, šķērssubsidē fotomīlēšanu, dažam ieguldījumi tuvāki Ls 100 000 nekā $ 100 000, savus tehniski spožos darbus, ja saturā izdevušies publikācijām piedāvā par velti un pat piemaksā/izmaksā, lai ņemtu, reizēm tā nekorekti traucē tiem, kas pārtiek tikai no foto iepretim minētajiem nekustamo īpašumu grandiem, baņkieriem, juristiem utml.

Tiem, kuri brīvajā laikā uzšauj pa labam kadram, pa mīļai vietai, -- visu cieņu, kamēr viņi priecē sevi un tos savējos, kuri izsaka vēlmi skatīties. Visslābāk ar tiem, kuriem ir kaut kas, bildē kaut ko, liek visur kur un apvainojas, ja arī sajūsmā nav visi.

Siipol, par profesionālismu Tu izteicies tā, it kā labas bildes ielikšana kādā net-robā apliecinātu profesionālismu. Daļa no tām bildēm ir vienīgi izdevušās. Ir tur pat tādas, kas nav izdevušās, bet labi izskatās, -- tās, kuras uzlabojuši gan par velti, gan par barteru vai naudu profesionāli vai labi amatieri, kuri labi prot digitālo apstrādi! Manuprāt, šoreiz nu Tu esi pilnīgi garām aizbraucis. Profesionāls fotogrāfs, pēc manas saprašanas, tāppat kā jebkuras citas jomas stingri/profesionāli novērtēts un atzīts, ir vienīgi tas, kurš uzņemas un spēj izpildīt profesionālas vajadzības un uzdevumus: ja kādam gadījies labs meitas vai mīļākās portrets reportāžas stilā un dzerstiņa/tusiņa/seksrandiņa laikā un priekšspēkles vietā, tas nu itin nemaz nenozīmē, ka viņš spēs veikt profesionāla portretista uzdevumus!

Siipol, ja netici, sagaidi Haraldu, -- viņš varēs precizēt vai noliegt profesionāli!