forša viedokļu un poņaķiju sadursme :)) Manuprāt fočēšanā, kā jau jebkurā māxlas/radošajā padarīšanā, pat absolūtajam profānam var sanākt šedevrs, ne sliktāx kā superprofam. Protams, profam, ņemot vērā teorētisko bagāžu iespējas ir lielākas... Taču nenoliedzami ir tas, ka vari būt teorētiski izcili sagatavots, bet bildes nepievelk, jo nav tās nelielās talanta drusciņas, kas atšķir izdevušos foto no laba foto

Palasīju, pasmaidīju... Es fotogrāfēšanā esmu diletante, bet pat es esmu saskārusies ar to, ka ļoti daudz kas ir atkarīgs tieši no aparatūras, bet noteikti ne viss. Tehniskais izpildījums ir būtiska lieta, bet tas tomēr nevar aizstāt to, ko var tikai un vienīgi cilvēks - notvert pareizo kadru. Var iegūt vienkārsi bildie, bet var iegūt bildi ar noskaņu. Tāpat tie izslavetie fotošopi - ar tiem var gan pilnīgi izmainīt fotografiju, gan arī padarīt fotogrāfiju savadāk un labak uztveramu (nemaz par mazo defektu koriģēšanu nerunājot).
Bet , ja runā par kādu konkrētu dzīves mirkļu iemūžināšanu, tad man pašai ir sāpīga pieredze ar to, kas var notikt, ja to uztic tā saucamam profesionālim - viens vienīgs čušs galā un nekādu paliekošu atmiņu...

es lasu un nesaprotu ... kuru bildi liksim salīdzināšanai , lai zinātu ir šedevrs, vai māksla , vai nav ...
nu kuras tad tās pie kurām pielīdzināt ... es nezinu , būs laiks painteresēšos

Nu, kā Braiduc- tas tak elementāri, piemēram, bilde, kur Tevi maziņu kaimiņu Pēcis rausta aiz bizēm, nav māksla, lai cik būtu mīļa tā bilde. Bet, tās slavenās krāsainās ar sarkanajām acīm un šķībajiem ģīmjiem stūros, ko brauca profesionāļi kādreiz pa skolām fotografēt, nu, tipa "haltūras", tā ir māksla.

vilks vinji vel tagad laikam brauc un focesanas ir brivparatigi obligata..      
manam puikam tada fotosesijas ir ..
es tik dabuuju maksat   

jāpaceļ šis uz pirmām rindām... ceru, ka stirpi par to nesitīs... Manā skatījumā gana interesanta tēma   

... es nefočēju kāzās un man pofig,kādas ir pareizās atbildes... cik tad jābūt nozīmīgiem attēliem katra kolekcijā,kāda ir pareizā atbilde?   

Neparastaa, tie skolu fotostrādnieki arī ir dažādi, bet nu paviršu ciniķu tiešām starp viņiem daudz. Tiesa gan, viena daļa no viņiem ir -- protams, ne skolotāju sabiedrībā, bet citās kompaškās -- atzinušies, ka galvenais ir kontakts ar skolas saimniecības daļas atbildīgo: direktora vietn. vai kā nu kur viņus sauc, dažreiz arī ar pašu direktoru. Dāvanas tiekot dotas diezgan bieži -- tālāk no Rīgas, jo Rīgai tuvāk, jo sadarbība tuvāka naudai. Ja kāds no skolas ietekmīgajiem pārstāvjiem liegtu šiem grupu fotoklopmaņiem ieeju skolā, viņi tur netiktu: tā nu tam, Tevis minētajam, brīvprātīgajam obligātumam bildēties skolā kājas aug no vietējās pakaļas, nevis no atbraucējiem.

nu, jautājums "kas galvenais fotogrāfijā - tehnika vai prašana iekadrēt un pareizā vierzienā pagriezt kameru un pareizā brīdī nospiest šaltera pogu" tikpat fizolopisks, kā jautājums "kas ir labāk - klausīties sūdīgu muzonu hifilītiskā kvalitātē vai labu muzonu tā, ka skan kā no buļļa D".    

par to profesionālismu un/vai "profesionālismu", kurš apstiprināts ar dokumentiem - ne tik sen inspirējos no diskusijas fotoblogā papildināt savu CV ar vienu teikumu -
speciālās izglītības foto jomā man nav, bet visi, kam esmu taisījis mācību darbus speciālajās tehnikās, saņēmuši novērtējumu "teicami".    

> Pareizā atbilde, klientesprāt esot bijusi -- "kruts un digitāls" (Canon EOS D... Mark... vai Nikon D ... )
nu, ne-1 fotogrāfs jau nestrādās konceptuāli ar kameru, kuru atzīst par sliktu esam. ja nu "izza njeumenjija lucjshego". nu, nabadzības dēļ.

ja nav naida, mazliet papildināšu jautājumu - vai jums ir (pēdējais laiks gādāt, ja nav!    ) un kādu nozīmi piešķirat bildēm, kuru funkcija parādīt sapņu princim, kad viņš beidzot atvilksies, lai viņš redz, ko zaudējis, tik vēlu nākdams?