Tas notikās vēl padomijas laikos. Tētuks bija uz savu dzimeni pa lielam blatam paltusu dabūjis. Mammucis sataisīja gan ar marinādi un sīpoliem, gan ar tomātu pastu un sīpoliem. ( Mums tajā laikā bija suns-pūdelis). Tā kā ledusskapis jau pilns ar visādām sagatavēm, lai sestdien godam svinētos, bļodiņas ar tomātu pastā gatavoto zivi, tika noliktas viesistabā uz galda. No rīta dzirdu kā mammuks ārdās, un lamā tētuku no panckām laukā, par to, ka viņš naktī visu uz galda atstāto zivi apēdis. Tētuks šausmās skaidro, ka nav ēdis, kas mammuku sanikno vēl vairāk. Beigās viņa pamana, ka sīpoli nav aiztikti, bet maliņā pavandīti, paskatās zem galda, bet tur mūsu suns sajūsmā vēl laizās, un spalvās ap muti tomātu pastas pēdas vēl manāmas.