... a es māku uzcept foreļu zupīti...             
... un arī iebiezināto pienu riktīgi uzspridzināt...    

Es, paldies dievam, galu neņēmu    , bet man arī reiz spiedienkatls uzgāja gaisā ar visiem pelēkajiem zirņiem    

..kas, var būt garšīgāks par ceptu zupu... (Rītiņa balsī)   

ir izdevies iemarinēt gurķus tikai ar sāli un cukuru... pat gaisā nebija uzgājuši            

... un, nav ko uz ātro (katlu zem spiediena)visiem sagribēt... vajadzēja zeepter ēru sagaidīt... (raud)

mocc... tu ,man vēl viena radnieciska dvēsele   ... 19 padsmit 3litrenes...

Nu jā, tajā laikā, kad es savu katlu spridzināju, par zepter pat dzirdēts nekas nebija    

... kad, pie pirmā zepterīš tiku... ar izmēģināju , ka varot vārīt bez ūdens   ... ļauts 3 reiz minēt   

oli,        man tik pāris tā bij izdevies.

Hmmm uzspridzināt neko neesmu uzspridzinājusi    Torti arī sīka būdama esmu cepusi kā te rakstīja... saldo omleti.   

Mācījos lielās, plānās pankūkas cept. Pa smalko. Kā ome darīja, ar pamešanu gaisā, lai atkrīt uz pannas otrādi... Apņēmība bija baigā, dažas pat sanāca tā apmest... kamēr... viena pazuda   tik kaut kas pil uz galvas. Pa augstu uzmetu, uzkārās uz veļas šņores, kas virs plīts.   

Dēls sev un draugam gatavoja dzērienu Mohito/vai kā viņu tur pareizi sauc/. Tur vajag svaigas piparmētru lapas. Tās man dārzā aug. Nu jā, beigās, kad dzēriens bija izdzerts, tad atklājās, ka piparmētru vietā bija smuki saplūktas lapas no krāšņumkrūma, spirejas...    

Meita vārīja sev cīsiņus... kamēr savā istabā nevarēja saprast, kas notiek ar datora ekrānu... viss vienā miglā. Pēc tam pamanīja, ka miglā visa māja. Katliņš gan neuzsprāga, bet ārā izmetu.      

Kad biju mazpadsmitnieks, kādi 12, vasarā izklaidējos, arī senčus savus barodams, vismaz ar vakariņām siltām noteikti, visādas receptes biju no visām kaimiņu un radu tantēm izpurinājis... Tad nu vienreiz mamma, kas bija stipra grāmatvedībā, bet nu uz ķēķi gan stipri slāba, izdomāja nākt palīgā pie mežagaļas mērces, -- viss būtu labi bijis, bet, nezinādama, kurā podā kas ankambarī meklējams, miltu podu ar stērķeles tūtu gan sajauca... Savukārt, kad Ōmīte palūdza fāteram koka vāku katlam uztaisīt, uztaisīja labu labo, toties Ōme, vāku labi nenopētījuse, saņēmās kādām 3 reizēm piena zupu izvārīt, a vecajam nebija ienācis prātā, ka priedi katla vaķu gan nevajg aiztikt, -- tā nu to lielo grāpi ar sveķainu rīsu zupu nolocīja cūkas, lustīgi rukšķēdamas.

Vienreiz mēģināju olas vārīt eļļā.(viens"labvēlis"ieteica)
Sprāgst forši!:D
Labi,ka tajā brīdī nebiju pārāk tuvu katliņam.
Tad tas arī būtu galvā.

         nebiju tādu dzirdējusi, ka olas eļļā vāra         

... man bija gadi 12-13... visas vasaras pavadījām dziļos laukos pie radiem- tiem bija liela saime.. brālis, lai arī jaunāks gāja līdz darbos, gan uz graudu kalti,gan siena pļavā, bet mani bija visiem ( cilvēkiem 10) pusdienas un vakariņas jāgatavo..
liela izvēle nebija no kā gatavot, jo tajā laikā neko nevarēja veikalā nopirkt.. speķis, olas, dārzeņi, piens, krējums- tas gan bija pašu..
katru rītu lepni minios ar velosipēdu uz vietējo veikalu cerībā kādu desu vai svaigas gaļas gabalu nopirkt - man pavecās- vienā reizē dabūju svaigu šķinķa gabalu..
bet tadad- ko ar to darīt????
pēc cepeša galīgi neizskatās, gulašam -par maz... samalt kotletēm- arī par maz...
taisīšu maltās gaļas mērci...
   
parasto miltu vietā pieliku kartupeļu..
visi ēda tā diezgan gariem zobiem... bet kad mērce atdzisa- to varēja griezt šķēleš un likt uz maizes..   
neviens nevarēja saprast kā tas tā man izdevies..

Reiz savu pusaudzi meitu pieliku pie plūmju zaptes vārīšanas. Pati biju darbā. Nezinu, ko un kā viņa darīja, vai nedarīja, bet zapte tā pamatīgi piedega. Ārā 6 litrus viruma gāzt žēl. Salēju burkās. Kad viss atdzisa, garša zaptei bija brīnišķīga, kā no žāvētām plūmēm vārīta. Pēc tam vairs nekad tik garšīgu plūmju zapti nebiju ēdusi.

ne pie galda būs stāstīt. bet gandrīz pa tēmu. kāzās pildīta forele. tik smuki sapildīta, ka nevienam nestāvēja izjaukt kopozīciju. nu - beidzas kāzas un iedod zivi muzikantiem- lai ēd!     šie satin, ieliek lielajās bungās un aizmirst. un sagadījies, ka 2 nedēļas neesot mēģinājuši.    

Harald... Jā... Nekas nav tik labs, lai to nevarētu samaitāt.

Iznāca ciemoties radu mājā, kur tajā brīdi gurķus konservēja. Viesmīlīgi uzņēma... tikai kafija tāda jocīga bija... izrādījās sālsūdeni bija uzlējuši netīšām...    

jaunakais kuriozs gluzi svaigs no vakardienas   
gribeju uztasiit "susi" kas nebutu isti suši..jo visu to kas tur jatin meiginaju ietit parastās salatlapas..   
man suši garsotu ja ne tas jūras kāposts ..      
iznāca tādas auzas         
protams nekas tur netinas      
un tas ka ietinas graso briesmigi

man ar likas ka labs labu nemaita