Ixxi- labāk uzraksti, kā tādu taisa, citādi es arī neesmu mēģinājusi.

jā un par tām kvasa mucām, tur jau varēja arī nākt ar savu taru..mani tante parasti sūtīja pakaļ, neteikšu, ka man baigi patika tai rindā stāvēt... un, kad panesās runas, ka slīkonis mucā atrasts, tad man ar tā apetīte pārgāja(((

un par šokolādi Annele..tā bij mūsējā piena šokolāde, Kalevam bij Anneke... bet garšas ziņā-abas labas)

Tos slīkoņus kavasa mucās un tārpus jau izdomāja.. pārsvarā tie, kur tā rindu centās saīsināt.

Nu, nu... Vārpas aliņš ar beigtu peli pudelē bija realitāte. Redzēju, kā cilvis dabūja pilnu muti ar spalvām.

bet bērnībā jau daudziem murgiem ticēja... tagad es domāju, ka pa to caurumu nemaz cilvēks iekrist nevarēja...

vasar))))..fujjjj))))

Pumpermiķeļi. Kad tētis gāja skatīties hokeju uz Sporta pili, vienmēr tos man no bufetes atnesa. Atceros, kā gaidīju viņu atnākam ar to kārumu mājās.

Elziabet, nesatraucies- Vārpa sen jau vairs kā nedarbojas. ( iespējams, ka pēc tās peles..    )

Jā, Elizabet 000 es arī zinu, ka ir 2 ... dažādi buberti... tikai gribēju, lai tauta arī ko pasaka...
miltu bubertu gatavoja mana laiku vecāmāte, ļoti gards... pēc tam to gatavoju arī es...
jo viņa bija mācījusies to gatavot Kaucmindē... vot tā!
Citreiz varu Tev pateikt kā to gatavo...

Kā jau puslauciniekam -- noteikti arī jaunpiena sacepums. Katru teļu gaidīju arī tā sacepuma dēļ. 

Kā pusmežiniekam - mājās, manteļskurstenī īstā -- cietžāvētās medījuma ar cūkspeķi jauktās desas ar kadiķa piešpriic žāvēšanās beigās. Medījuma aknu cepšana un garšas -- bieži, aļņi. Ja pie aļņa gaļām netikām tādēļ, ka uz Zviedriju psrs eksportēja, tad aknas tomēr palika pašiem. Un aļņa buljons, -- no garajiem kājkauliem un galvas ar mīkstu lūpu, kur visvairāk galerējošo vielu.

nu, miltu buberts tā kā sarežģītāks par mannā... bet īpaši sevi nelutinu ar šitiem ēdieniem... bērnībai bērnības garša))

nu, mariinam jau bērnība kā lordam)))

Jā, tas jaunpiena sacepums bija labs... Ar kanēli ome tisīja.
Vectēvs uz pavasara talkām, Jāņiem un rudens talkām brūvēja alu. Pats diedzēja graudus, tos kaltēja, tad mēs kopā berzējām nost asniņus- tā smarža bija forša. Tad lika uz uguns un vārīja misu. Un mēs, bērni, vienmēr dabūjām pastrbties silto misu. 

Vēl baigi labie bija cūkvirtuvītē vārītie cūku tupeņi un arī maize, kas domāta trušiem, vienmēr bija garšīgāka nekā tā, kas mājās.

Jā, silti tupenīši no rukšu katla... vecāmāte teica... hm, pilsētnieki laikam badā...
un vēl cūktaukos apcepti uz pannas...

..es jau gan atkārtošos, bet vecmammai bij nelegālā cūka pilsētas centrā, kviekt nemācēja, jo bij likums, ka nedrīkst lopus pilsētas teritorijā audzēt... tā kā bi pilsētnieki, kas badā nemira... asins pankūkas jeb paltis atceros... lai gan neēdu, bet cūkas bērēs vienmēr tika ceptas... nu, un akniņa ar...

pie jaunpiena sacepuma tagad ari šad tad tieku..man ir pzistamas govis

Man gan par šokolādi Annele labāk garšoja "plikie" lācīši... 1.40 kg.

Jā, arī mana vecāmāte man to no Kaucmindes iemācīja...

Man dikti patika to laiku "čipsi"... Kad kartupeļa šķēlītes uz plīts virsmas izžāvēja apgrozot... kraukšķīgas, drusku brūnas... eh, ku tās bija labas...