es kaut kad vāriju miltu uzpūteni, kad mannā nebija bodē..nu est var, bet ar mannnā feināks

Miltu bubertu es arī māku... Jā, jaunpiens! Sen nav bijis...

rit, pie baznīcas svētdienas šad tad var nopirkt

Vēl... mellenes ar pienu...

Ekh jaunpiens nav bijis jau gadi 5. Bērnībā vecāsmātes ceptās ar plānās pankūkas ar sviestu un cukuru. Vēl atceros cukurgailīšus kurus pirka Rīgā, kad uz cirku brauca.

Mums bērnībā bija melleņu ķīselis ar klimpām. Foršākais saldais!

Rīgā bija nopērkama garšīga saldskābā maize -tāda neliela. kad radinieki pie mums brauca ciemos, tad zināja, ka tā ir jāved kā ciemakukulis

oderixa... un vēl nedaudz cukuriņu klāt tām mellenēm. Tad vēl uz ātro kādreiz taisīja selgas cepumu torti, kur pa vidu lika krējumu, sajauktu ar cukuru un kakao

Seglas cepumi ar pienu (salauž cepumus un aplej ar pienu). cietžāvētā desa uz baltmaizes. Kotlešmaizites un pildītas olas. Ķimeņbulciņas.

Ooooo cepumu torte! Tas tik bija pasākums ar gardum gardo degustāciju.

Bērnības garšas ir diezgan daudz- šis tas jau nosaukts..Visiem jau daudz maz vienādi tas bija.. Man atmiņā palikusi garša baltmaizes biezajai garozai, kad gadījās nopirkt karstu maizi un pa ceļam uz māju apgrauzt to apkārt "puspliku" tieši gardās garozas dēļ..tagad tādas garozas nevienai maizei vairs nav iespējamas moderno sūda piedevu dēļ

īsta lauku krāsns maize.tēva krustma’te cepa mums, bērniem, pīlīšu veidā.iekšā iecepa olu, par kukulīti katram bērnam bij jāskaita dzejolis.tajā-maizes cepšanas dienā-svieda medu.
rupjmaize ar plūmju zapti.

Man tagad un arī tad garšoja arī karaša... tā bija puspelēka, bet mīksta...

nū. kurs rakstnieks 10 grāmatas uzrakstīja, lai 1 smaržu atcerētos!

harald, kurš???

>lizete
rupjmaize ar zapti man nekad nav patikusi, ne arī rupjmaize ar medu :( ..bērnībā rupjā maize mani neuzrunāja nekādi citādi, kā tikai ar desu vai kūpināto gaļiņu - un arī tad tikai īpašos gadījumos..Bērnības mīlestība bija tikai baltmaize - un vislabāk man patika virsū uzbērts cukurs vai kondīšpiens

īstā (ne veikala )rupjmaize-ahhh.
starp citu, oder, tēva krustmāte ar bija kaucmindiete. viņas austās grīdsegas mums vēl kalpo.
bet veikala ķieģelīšiem un baltmaizēm "galiņus"nolauzt bija svēta lieta.
jā, un te jau tika minēts tas lētais saldējums par 8kap.

kūpinājumi bija izcili.

vel taisja saldas pagales no cepumiem, sviesta un marmelādes..bet tas au vairāk ar jaunibu, ne bērnibu saistās..
un mēs ar draudzeni kopā bieži cepām(vairījam ellja) žagariņus..ari īstas tortes vel būdamas pusaudzes..
kuilinarija atceros bija tika tāda baigi negarsiga torte ar udeņainam krēma rozēm..
ak ja vel vafeles vafeļpanna ..

meža zemenītes aplietas ar pienu un nedaudz cukura... super saldais