bērni tagadiņās ir ļoti apķērīgi, vajag tik pāris reiz ierādīt, kā jāēd ar nazi un dakšīņu, vēlams vismaz 3... 4 gados, un tā lieta aizies... un viņiem tā patīk viss ko jaunu izmēģināt, vēlāk jau pats pieprasīs, lai dod pilnu komplektu...

ar irbuliešiem ar..

Sušī ēdam ar irbulīšiem.

un plovu ar pirkstiem, ja jau tad jau, lai būtu pa fen šuj..un pareizi

Putna gaļu un medījumu drīkst maltītes laikā turēt rokās.

Mājas jau priekš tam ir mājas, lai tur justos ērti un labi. Es arī nereti ēdu pie datora, vai TV..un nazi tiešām nelietoju... un šķīvi ar dažreiz izlaizu!! Un, jo vairāk nosodošu skatienu no Burkveidīgo puses, jo gribas uzvesties kaut kā neadekvāti-sacelt kājas uz galda, vai tiešām izstrēbt ar troksni zupu no bļodiņas!!!

Jūs vēl te pastāstat kā pareizi jāpirž.
Ak pareizi.Sievišķi tak nepirž.Pirž tikai veči.

anksa-n | 01.07.2016. - 10:21:13

mājas es visu daru kā man ērtāk..neiespringstot par to ka būtu pareizi..(c)

Tieši tā, lai būtu ērtāk. Par to jau tas stāsts. Kam ērti ir ar nazi un dakšiņu, kam ar karoti, kam ar rokām. Ja ikdienā lieto galdapiederumus, tad tas kļūst par ieradumu un ir ērti.
Mums vidusskolā nemaz cita nekā nebija, kā tikai lielās alumīnija karotes. Ar to tad arī ēdām tos cīsiņus.
Domāju, ka tiem vīriešiem, kuri neizmanto kabataslakatus, bet šņauc degunu uz ielas tāpat - pa labi vai pa kreisi, arī tā ir ērtāk.
Kā jau teicu, katram savs.
Visa pamatā ir tradīcijas. Ir tautas, kuras arī putru ēd ar rokām. Es labāk ar karoti tomēr.

lizettte | 01.07.2016. - 09:57:13

Lizettt, bet tajā ģimenē tās ir tādas tradīcijas un ieradumi tā runāt. Jo tā ir ērtāk. Un, kad iziet sabiedrībā, tad dara tā kā pierastāk. Neies tak iespringt. Jeb, varbūt nemaz i nezin, ka ir citi vārdi.

Tēma ir par audzināšanu, nevis kā mēs katrs atpūšamies savās mājās. Tas, parasti, nevienu neinteresē.
Beata - 

Patiesībā, ļoti ir atkarīgs, kādā vidē audz un uzturies. Man ikdienā auto durvis neviens never vaļā kā Burkā kundzei. Es pati atveru.
Bet, kad vīrietis man tomēr atver auto durvis, es neprotestēju.
Vajadzēja redzēt, cik sašutušas bija vācu sievietes, kad mūsu vīrietis viņām atvēra telpas durvis un palaida pa priekšu. Nu... gribēja palaist

starp citu, ..es augu laukos... un ar nazi un dakšiņu es iemācījos ēst nevis no vecākiem, bet jau krietni vēlāk, aizejot pastāvīgā dzīvē. Tā kā ne jau vienmēr ģimene ir paraugs..., daudz kas no sabiedrības ’’atkarājās’’, ..no vides, kurā uzturamies.

nu re, tapat ir ar to nazi..var ēst gan tā, gan šitā... un to var ierādīt, ieaudzināt ari ikdiena nesitot pa pirkstiem, nāk prāta kadrs no filmas "Maskava asarām netic"
ka tad piknikā ēdat??

Zinātnieki runā pa Maugļa sindromu.
Vēl tagad nespēju aizmirst stāstu par meiteni, kuru vecāki laukos turēja kopā ar suni. Tas bija kaut kur Krievijā.
Viņa tā arī nespēja socializēties. Kaut gan uz 2 kājām iemācījās staigāt.
Anksa, ja ir iespēja, arī piknikā ēdu ar nazi un dakšu. Ja ne, tad ar pirkstiem. Bet tas skats, kad gurķis vai cīsiņš uzsprausts uz dakšas un tad nu indivīds cenšas smalki ēst, kožot to, man atgādina vecās Dadža karikatūras pār dzērājiem.

nevajag pārspīlēt

Anksa, es nepārspīlēju. Tas jau ir sen pierādīts, ka neatkarīgi no "asinīm", viss ir atkarīgs no vides kādā audz.
Un, patiesībā, man jau vienalga, kā ēd Tu. Tieši tāpat, kā Tev par mani
Ja kas, arī pie datora ēdot, es izmantoju nazi un dakšu

es sapratu, ka vovse nepamanu kā cilvēki ēd ..ja vien nečāpstina  
ar nazi un dakšu vai tikai ar nazi vai tikai ar dakšu..

man patīk ēst ēdamzālē pie galda)))... vai uz terases))

Es arī laikam vērtēju cilvēkus pēc kā cita, nevis ēšanas kultūras

Es gan pamanu kā uzvedas pie galda.
Ja puisis randiņā, dzerot kafiju, neizņem karotīti no tasītes, viņam nav izredžu uz otru randiņu.
Citi pamana ko citu. Katram savs. Mani nesatrauc pīrsingi un tetovejumi vai košas krāsas mati. Ja cilvēks prot uzvesties, tas viss ir kārtībā.

Man baigais gandarījums, kad aizbraucot pie meitas, skatos cik smuki mazbērniņi pie galda lieto attiecīgus piederumus. Un galda kultūra nav svešvārds.