bushu laikam iemidzinajis pat oponentus

mīlīši, beztolks aizgājis...
diskusijas tēma bija pavisam cita,
perversijas un kas ar ko, kur un kā, ģībušu vai neģībušu,  konjakus lies vai nelies...
tās citai sadaļai... ejam atpakaļ pie tēmas..
paldies par sapratni.

labs, nu tad rādi piemēru un ej pie tēmas... diezgan problemātiski ir pieturēties pie vienas tēmas ilgā laikā, ja pats autors tam nedod kādu stimulu...
nu, vismaz lielākā daļa diskusiju licēju to sen ir sapratuši...

Labi, tad nu atpakaļ pie tēmas! Ir pieejama audzināšanas sistēma, ne rietumnieciskā, - pavisam no citas pasaules puses. Un kas ir pats interesantākais, - nezinot, kas tā par koncepciju, skolotāji skolā, audzinātājas bērnudārzā, kaimiņi dzīvesvietā, ... ne reizi vien ir izteikušies, ka murminatoram esot šimlaikam neparasti audzināti un pieklājīgi bērni. Nu, re, palielījos atkal. :) Jā, vairums šodien - ne labdien, ne uz redzēšanos, ne lūdzu, ne paldies nelieto.

murm, a pats vienmēr un visur pasaki lūdzu un paldies vai labdien un uzredzēšanos-godīgi-kak na duhu?

Mana deela draugi visi mani sveicina un saka paldies un luudzu.. un neviens nav murminatora varaa bijis, ne ari kaada cita musulmanja skolaa.. Parasti latvieshu un krievu puikas. 

Kur tas murms dziivo, ka no citiem cilveekiem pieklaajiibu nesanjem?

Silvaana, MUMS ir sakāmvārds - kā sauc, tā atsaucas :)

es vispār brīnos, ko viņš tos Ādažus noniecina... sajūta, ka tikai viņš tur kautkas, tik viņa bērni īpaši... nu, lab, tālāk neuzskaitīšu... kaimiņi briesmīgi, citi bērni nepieklājīgi... man kaut kā par to vietu pavisam cits viedoklis...

Ir stāsts... Brauc onka autobusā un visu laiku purpina - johaidī! Sieva tizla, boss cūka, bērni mežoņi, kaimiņi idioti... bet aiz viņa stāv sargenģelis un visu pieraksta. Raksta un rausta plecus - nezinu, kāpēc tev to visu vajag, bet, ja tik ļoti gribi, tad tev tas būs
Un visiem jau dzīvē nevar veikties. Kādam jau jābūt arī neveiksminiekam.
Man kaimiņi ir labi. Dažādi, bet labi. Bērni, kā Murminators sajūsminājās, gan nemētājās pa ielām, tikai pa pagalmu dzīvojās. Bet katru dienu pa citu pagalmu. Viņi te visi migrēja.

atkal aizdomaajos, diez ko maneejais sargengjelis pieraksta - to gribu preceeties, to negribu, to gribu buchoties, to negribu - mjaaa, droshi vien vinjsh pagalam apjucis un nomociijies..

Nu ja, apjucis dikti. Ja murminātu visu laiku vienu un to pašu, tad jau būtu skaidrība.
Bet ar sievietēm jau laikam tā ir. Es ar nezinu, ko gribu.
Kad vienai vakarā garlaicīgi, tad domāju, nav labi dzīvot vienai. Kad darāmā gana, tad priecājos, ka neviens pa kājām nemaisās...

Mozh iemaaciities ukuleli speeleet?

Koa? Kas tas?

Nu taada maziitinja gjitaarinja. ar 3? stiigaam

Ā... man ar 3gb. par maz. Man liela roka...

ei nu ei.. nav jau lutausha roka, un pat ljoi lieli viiri uz vinjas speeleejushi, kam roka 3x lielaaka.

Nu pirksteļi arī strupi dikti. Man labāk bungas...

nu der arii bungas.. taadas aafrikaanju, ar samtaini maigu skanju, ne taas spalgaas metaaliskaas.