Kā ir ar to mazu meiteņu visatļautību un zēnu ierobežošanu - Tu nedrīksti (apbižot, sist, pāri darīt utml.) ..jo viņa ir MEITENE (visbiežāk bēnu dārzos, sākumskolās) bet meitenēm jau to pašu nesaka un sanāk, ka mēs esam nevis CILVĒKI, bet no mazotnes: zēni un meitenes... esmu par to lasījusi psihoterapeita Kurpatova grāmatā "Skaistule un briesmonis" (tātad daudziem aktuāla tēma), un arī vērojusi dzīvē mazā puikas gaitām sekojot līdzi, kur tieši meitenes sita un visādi izaicināja zēnus... (bija dažādas audzinātājas, ne visas atzina, ka šamās ir nenormālas amazones gadījušās
) un, ja padomā, tad mazus zēnus visur audzina sievietes, praktiski vienīgais vīrietis ir tēvs, ja ir, un vēl kāds nu ir, tāds ir... forši, ja sakarīgs vectētiņš...
Otra lieta: kāds garīgais kopums un fiziskās izpausmes ir tēvā, ko viņš ar savu attieksmi pret sievu/sievieti, vecākiem, bērniem un pasauli vispār nodod dēliem, meitām... rīcība jau audzina nevis spriedelēšana... (visvairāk riebj gudrie TV sporta spēļu līdzjutēji uz dīvāniem ar vēderiem līdz griestiem, kur visiem jādzīvo uz pakaļkājām... )