Vīrišķība kā garīgu vērtību kopums.
Es to saprotu kā stabilitāti, stabilitāti domās un rīcībā, pastāvību spriedumos. Katrā ziņā, tā ir personība, kam raksturīga neatlaidība, spēcīga griba darboties, mērķi, tikšana pāri grūtībām, pastāvēšana par savu viedokli un pārliecību. Jā, arī "" stiprais plecs"’, sargs, aizsargs.
Te laikam lieki runāt, ka vīrīšķība arī būtu savas dzimtas dziļo tradīciju turpinājums, tas, manuprāt, ir izzudis vai reti sastopams.
Man šīs īpašības labi iet kopā arī ar emocionalitāti, pat romantismu, nebaidīšanos izrādīt vājumu (tuvam cilvēkam), tas saistītos ar to, ka cilvēks ir patiess. Vīrīšķību gribētos tomēr redzēt komplektā ar sievišķību, kur viens otru labi papildina.