... maigon...
..
..gribētos akcentēt ne tikai tās īpašības, kurām ir mainīgs raksturs un kas iegūstamas/attīstāmas dzīves laikā, bet tādas īpatnējas rakstura tonalitātes, kas raksturīgas tieši vīrietim.
Man nāk prātā viena - tēvišķums.
Un ar to es nedomāju tikai tēva jūtas pret bērniem, bet tādu ka aizstāvja pozīciju attiecībā uz vajākajiem, mazākajiem utt., ko var raksturot arī kā bruņnieciskumu vai glābēja sindromu.
Krieviski es teiktu - "покровитель".
Bez šīs īpašības es vīrišķīgumu nevaru iedomāties, kas gan nenozīmē, ka, manuprāt, tur neiekļaujas arī daudzas citas no jau pieminētājām, kā patstāvība, neatkarība, izlēmība, arī spēks (vairāk kā iekšējais nevis ārējais), bet kā jau teicu, manuprāt, tās var būt mainīgās/dzīves laikā iegūstamas, bet bez šīm ir arī citas, kas jau agrā bērnībā izpaužas un kas nav iepotējamas ar audzināšanu.