Spare1, zini, arī mēs, Latvijas aborigēni, esam pietiekami dažādi: visi nedzer šņabi no graņonkām, visi pat nepīpē (es vēl turpinu, sorry), visi arī nezog, un vēl sliktāk = visi negrāba kredītus un ne visi ir palikuši švēdu ekspansionistiem/bankster-iem parādā, tādēļ nelaidīšu garām izdevību ar brūnstrīpainiem mietiem noslānīt Tev politsimpātiskos banku stādus VD un AV, kas izauguši siltumnīcās, bet savu karjeru un nesamērīgās pašapziņas dēļ tagad žmiedz arī visus tos man zināmos normālos cilvēkus, kuri pelnīja un tērēja samērīgi, kamēr Tavējie nesāka uz viņu rēķina atdot kredītgrābēju parādus. Tādēļ arī uzskatu, ka vienīgi loģiski dara tie, kuri aizbrauc ne jau kredītu atdošanas rūpju mākti, bet nicina šo sociālekonomisko negodīgumu.
Man interesē, kā Tu, Spare1, justos situācijā par kuru viens tāls rads pērnās bērēs stāstīja: kopā ar savu 70-gadīgu radu Gaiļezera onkoloģiskajā bijis līdzi uz konsultāciju ar labāko no pāris vislabākajiem onkoķirurgiem, 2009. gada decmebrī šiem vīriem pateica, ka pirms finansu gada beigām nedrīkst sūtīt pacientu uz computertomogrāfiju, jo par to dakterus lamāšot. Lauku vīri taču pieklājīgi, iejutīgi: negrib, ka augstus Rigas dokterus priekšnieki lamā. Ko darīt? Esot jāpagaida līdz jaunā gada sākumam -- 3 nedēļas. Konsīlijā 3. janvārī pēc tomogrāfijas bija skaidrs, ka no operācijas vairs nav jēgas. Kapos pie bedres stāvējām martā.
Vai tie lauku vīru kādu bija apzaguši? Atkal Tevi?! Mirušajam darba grāmatiņa esot bijusi pat Latvijai interesanti vēsturisks dokuments: kolhoza traktorists no 13 gadu vecuma, kopumā 48 gadu darba stāžs un spožas mehāniķa prasmes, -- pietiekami labas, lai viņam padomu prasītu inženieri.