1) Tu jau neoponē, tu pasaki tieši to pašu, ko es teicu :)
Šveicē dzīvo pārticīgi un tāpec arī iesaiste ir lielāka - viņiem tie referendumi principā ir tas pats, kas manis jau minetais "tautas dzīvīgums". Vienkārši Latvijā nav funkcionējoša mehānisma, kas ļautu pietiekami iesaistīt tautu lēmumu pieņemšanas procesā, bet šadu mehānismu izveidot ir grūti, kamēr nav iestājies manis jau minētais 2) gadījums. Kamēr mums nebūs pietiekami izteiktas vidusšķiras, nekas arī tāds nenotiks, jo līdz nemierīgo arābu valstu līmenim mēs nenokritīsim.

2) Es nesūdzos par valsti, nelamājos un nečinkstu. Es konstatēju faktu. Es pietiekami esmu redzējis, lai zinātu, kā tas notiek realitātē :)

3) Un ko tu domā ar "te ir kaut vienas partijas biedri vecumā zem 45?" Ja tu domā Latvijā, tad domāju (nav man un nez vai ir kaut kur pieejami statistiskie dati), ka Latvijā partijas biedru vecumā līdz 45 ir daudz vairāk nekā "vecajās" demokrātijās. Bet vai tas ko raksturo - nedomāju. Domāju tam ir gan mīnusi, gan plusi.

alegre, bet savs krekls vienmēr ir tuvāks. To neietekmē nedz treknie, nedz netik treknie gadi. Ja villošanās nenes rezultātu tad tā jau sākotnēji nolemte neveiksmei. Tā kā ir jāredz arī gala mērķis nevis vienkārši aiz nav ko darīt iet paklaigāt.

Krekls tuvāks jā, bet tajā pat laikā, ja jāstrādā ir 12h dienā, tad maz ir tādu, kuri varēs izrauties no darba un aiziet kaut vai paklaigāt. Bet ja strādā "tikai" 8, tad jau vari izbrīvēt arī laiciņu aktivitātēm. Turklāt, ja ir "pietiekami" līdzekļi dzīvošanai, tad arī vieglāk ir domāt ilgtermiņā, nevis īstermiņā. Šobrīd vairāk tiek domāts par īstermiņa problēmu risināšanu.

alerge, vai Tu domā, ka tikai Tu zini kā ir strādāt 12st???? Arī strādājot 12st var izbrīvēt laiku aktivitātēm, jo tak ne jau nonstopā vislaik pa 12 strādā. :P

Manuprāt domājot tik šauri kā īstermiņā ir rezultāts, kas tagad acīmredzams. Jo ilgtermiņa vīzijas kā tādas te nekad nav bijis. Protams par vienīgo ilgtermiņa vīziju var arī uzskatīt nofenderēt izsaimniekot pārdot un tad bolīt acis, ka vis ir tā kā ir.

mocca, galvenais ir nesatraukties un neuztvert personiski :) es runāju vispārīgi un pilnīgi noteikti neattiecinu uz sevi :) Es šodien pastrādāju kādas 3 stundiņas un tagad kaut ko čubinos, bet principā atpūšos :)

Es runāju par tautu (ne šo vietni, bet cilvēku kopumu), kas šobrīd ir vairāk aizņemta ar īstermiņa problēmu risināšanu, nevis ilgtermiņa domāšanu. Tas protams neizslēdz izņēmumus, kas ir novērojami kaut vai šajā diskusijā, bet tādu izņēmumu valsts pārvaldē ir daudz zemāks īpatsvars nekā šajā pašā diskusijā.

Bet tajā pat laikā, es nevienam nepārmetu, es (kā jau teicu) konstatēju faktu - cilvēki (ar to domājot lielo vairākumu) domā īstermiņā un šobrīd uztraucas par izdzīvošanu, nevis par to, ko darīs pēc gadiem 10. Tas ir zināmā mērā slikti, bet tas ir saprotami un cilvēkus nevar piespiest darīt to, kam viņi nav gatavi pietiekami. Vismaz kritiskā masa nav gatava.

Kas tavuprāt ir kritiskā masa?????

Tie, kas parazitē uz nodokļu naudas nemūžam nedomās kā būs pēc desmit kaut vai pēc pieci gadi, jo viņam ir labi tā kā ir
šobrīd! Vairāk ar pozitīvu zīmi varētu iezīmēt tos, kas kārpās kā pliki pa nārēm lai viņiem zeltu savs biznesis kaut tādā līmenī, kad ir iespējams arī kādam citam izņemot sevi pašu nodrošināt eksistenci.

īsi sacīt būtu tā, ka lielākā daļa ir patreiz tādā pozīcijā kā lai nenosprāgst pie šis dārdzības badā... mazliet ciniski, bet fakti paliek fakti.

īsi sacīt būtu tā, ka lielākā daļa ir patreiz tādā pozīcijā kā lai nenosprāgst pie šis dārdzības badā... mazliet ciniski, bet fakti paliek fakti.
Tas ir tieši tas, ko es cenšos pateikt. Vairums ir tādās pozīcijās, ka viņiem ir jāuztraucas par "nenosprāgšanu", nevis doties "cīņā ar vējdzirnavām". Tāpēc es teicu, ka ir divi varianti - ir vai nu jānokrīt zem "nenosprāgšanas" robežas vai jāpaceļas virs tās - abos šajos gadījumos cilvēkiem parādas spēcīgāka motivācija cīnīties. Abos gadījumos motivācija ir atšķirīga, bet principā Maslova piramīda - 1) ja nav ko ēst, ies cīnīties par ēdieni 2) ja ir ko ēst un ir mājas, ceļojumi utt, tad sāks cīnīties par principiem un ideāliem.

un kritiskā masa ir tad, kad šo abu cilvēku summa ir pietiekama, lai aizietu lietussargus vicināt nevis vienreiz, bet atkārtoti. Un, lai gribētos sviest ar ķieģeli katru dienu, nevis emociju uzplūdā. Bet līdz tam vēl ir tālu.

OOOO Maslova piramīda... pirmais pakāpiens ir pamatvajadzību nodrošināšana un pamatvajadzībās neietilpst tikai paēšana. ;)
Par to kritisko tomēr var pastrīdēties, jo lietussargi un akmeņu mētāšana nenesīs iecerēto iznākumu. Tie pret ko tas itkā tiek vērsts izjūt to kā knapu oda dzēlienu. plok nosit un pasmīn par tiem kuslajiem nabadziņiem, kas mēģine kautkā izkliegt savu sāpi. Tādiem pasākumiem nebūs atgriezeniskas saites. kamēr netiks sodītie izsaimniekotāji tikmēr var vilkt dzīvību un necerēt, ka te zālīte būs zaļāka kā ir.

mocca, tu ko - pēc izglītības esi juriste vai grāmatvede? :) Tu no manis rakstītā izlasi precīzu vārdu, bet nevis domu :) ēst = pamatvajadzība. Vienkārši ar ēšanu ir vieglāk ilustrēt to. Labi, lietosim turpmāk terminu "pamatvajadzības" :) un principi un ideāli būs "Pašizpausme", tā derēs? :)

Un tas, ko es iepriekš jau teicu - lietussargu vicināšana un akmeņu mētāšana vienreizēja pasākuma veidā tik tiešām nenes vajadzīgo rezultātu - no iekšpuses tas neizskatījās pēc kaut kā vairāk, kā kārtējā piketa, kurus var redzēt gandrīz katru ceturtdienu. Tad kad tos varēs redzēt arī pirmdienā, otrdienā un trešdienā, tad kaut kas arī mainīsies, bet kamēr nebūs pietiekami motivētu cilvēku, kas vēlēsies atkārtot vienu un to pašu nez cik reizes, lai visa tauta sakustētos un gribētu mainīt likumus, tikmēr ar nekas nenotiks.

P.S. Es personiski neuzskatu, ka ar mešanu vai piketiem var ko panākt. Vienkārši tā ir laba ilustrācija tam, ka cilvēki ir apātiski par notiekošiem procesiem un aktuālā problēma ir cita, kura jau nez cik reizes te minēta :)

Labi, būšu vēlāk, jāiet atpūsties tagad pa kārtīgam :) Pārstrādāties nav labi :) Komunismu neuzcelsim tā :)

Nepārstrādājies gan, bet nedomāju, ka īsti komunismu tomēr vajadzētu.
Domāju, ka arī tam lielas jēgas nebūs, ja izskries arī kādā citā dienā, jo no tā tak cieš kā vienmēr tā daļa indivīdu, kas arī bez skrējieniem cieš. te nu bija spilgtais piemērs ar pārvadātājiem (autobusu maršrutu noņemšanu, bet tur augšā tak ne silts ne aukst no tādām izdarībām) kā viemēr cieš tikai tas parastais "strādnieks"uz kura pleciem sēž pa pieci liekēži! manuprāt jau sākotnējais mēŗkis ir nepareizi uzstādīts un nav neviena, kas pieregulē pareizā gultnē. p.s Smieklīgas šādas akcija!

Tātad mēģināšu atbildēt uz provokatīvu jautājumu par grāmatvedību un jurisprudenci. Grāmatvedība nekādi nav mans lauciņš es ar tiem cipariem vairāk uz jūs nekā uz tu. savukārt jurisprudence ir tiešām mans lauciņš, kas mani aizrauj. Es uzskatu, ka jebkuram ir ļoti noderīgi pārzināt likumus, ja nepilnīgi tad tomēr spēt labi orientēties tajos.

Iespraukšos drusku šai duetā.
Man ir pārliecība, ka Latvijā partijas ir vājas, jo to biedru skaits ir mazs. Var aizbildināties ar to, ka neredz jēgu, jo visu nosaka TUR AUGŠĀ (laikam PSKP sindroms), jeb ka partijās tikai karjeristi stājas, lai gan izolacionisms "ne mana cūka, ne mana druva" jau gadsimtiem mūsos laikam ir valdījis.
Par 45 gadiem minēju, jo tas ir pēdējais laiks, lai saprastu - būs tas politiķis jeb nebūs.
Protams, iziešana ielās, logu dauzīšana vai auto dedzināšana neko nedos, jo es labprāt pieliktu tādu daudzītājdedzinātāju vadīt kaut vienu nozari, ja valsts tam par smagu .
Un galvenokārt - nu nesaskatu nekādu jēgu ņetā lamāties, ķengāties, apsaukāties.
Ja ir domubiedru grupa, jābīda cauri savas idejas caur NVO vai kā citādi, bet nevajag atlaisties no spraustā mērķa. Tas var nepienāk pēc 5 vai 7 gadiem, bet galu galā varbūt tomēr pienāks.
Iebildumus izraisa arī populārā tēze, ka budžeta algotie ir varen brangi uzturēti. Nez vai tam piekritīs skolotāji, ugunsdzēsēji, VSAA darbinieki un virkne citu profesiju.
Nav ko tāpēc klaigāt par nodokļiem, un kā VALSTS tos izšķiežot. Lai to apgalvotu, jāizlasa visa budžeta struktūra un izdevumu sadalījums. Tad var pierādīt vai nepierādīt šādas tēzes pamatotību (radio ziņa nesen bija, ka 30% no bdžeta ir ES fondu līdzfinansējums, kas neapšaubāmi ir virzīti uz attīstību).
Zinu vienu piemēru par saprātīgu nodokļu izlietojumu - līdzmaksājums mākslīgo locītavu operācijām. Tas ir neapšaubāmi tēriņš Latvijas iedzīvotāju labā.
Štatos par tādu operāciju būtu ap 15000USD jāsamaksā, un valsts ( ar niecīgiem izņēmumiem) gan nemaksā ne centa

Par komunismu bija ironija :) Padomju laikos visi teica - "jāceļ komunisms". Man patīk šī teiciena forma - "celt" "komunismu". Demokrātiju neviens neceļ, to ievieš, nodrošina vai saka ka "jābūt demokrātijai". Kapitālismu arī neviens neceļ - tas pats mežonīgi aug, utt.
Un turklāt to var izmantot praktiski jebkurā tēmā un tas organiski iederas:
- Nedzerot viskiju komunismu neuzcelsi.
- Ar tādu attieksmi komunismu neuzcelsi.
- Ko tu dari? Tā mēs komunismu neuzcelsim!

Tā tāda liriska atkāpe :)

Savukārt par izskriešanu citā dienā - tu paņem vienu konkrētu gadījumu, bet jāskatās ir vispārīgi. Piemēram, kaut kur bija rakstīts, ka Francijā praktiski nav neviena diena, kad nebūtu kaut kāds protests kaut kur. Bet tie ir par konkrētu problēmu rīkoti protesti - pret algu samazināšanu, pret garu dienu, pret musulmaņu tiesību ierobežojumiem, pret studentu finansējuma samazināšanu, pret maizes garuma samazināšanu un pret vīna liešanu šampanieša glāzēs.
Francijā vislaik kāds streiko - kāda konkrēta sociāla grupa. Neviens neklausās sociālās grupas, ja vien tām nav kāds veids kā ietekmēt procesu (angliski tam ir ļoti precīzs termins manuprāt - "leverage"). Principā tie ir lobiji, kas ņemās un panāk vai nepanāk savu.

Bet ar iziet atkārtoti es domāju vispārēju cilvēku masas iziešanu, nevis konkrētas sociālas grupas iziešanu. Cilvēku kopuma, kam vienojošais ir nevis piederība kaut kādai sociālekonomiskai grupai, bet gan piederība vienai emocijai. Piemēram, Ēģiptē, Tunisijā utt vienojošais bija emocionālais faktors. Apakšā tam visam bija kaut kāds "salīdzinoši nenozīmīgs faktors", bet tas piepildīja kausu un cilvēki aizskrēja uz laukumu. Un tie cilvēki nebija tikai pārvadātāji. Tie bija sētnieki, maiznieki, advokāti, baņķieri, žurnalisti, utt. Viņus nevienoja profesija vai nozare, bet gan emocionāla nepieciešamība izteikt to, kas bija sakrājies jau sen.
Un jā, es piekrītu - šādas akcijas ir smieklīgas un principā nekad neko nepanāk.

Par to jautājumu - tas nebija tik daudz provokatīvs, cik secinājums par izteicieniem. Juristiem ir studiju laikā ietrenēts pieturēties pie rakstītā un reizēm ir grūti izlobīt zemtekstus, jo likumos parasti neliek zemtekstus :) Grāmatvedībai tādā ziņā ir līdzīgi - tur ir noteikti standarti pie kuriem jāpieturās. Tas nav aizvainojums, vienkārši domāšanas veids atšķirīgs :) Tāpat kā es domāju citādāk un mani virknējumi daudziem liekas suņa murgi :)

Nu tā turpinājums...

Lasu lasu spare1 teikto un tā arī nesaprotu vai emociju varā ir drukāts un tā arī nekas nav pateikts vai kāds gabals iekopēts. Varbūt tomēr vaina ’tajā, ka nespēju rakstīto uztvert tā kā tas tika uzrakstīts.
Man kā reiz tā dikti aizķerās aiz redzes nerva līdzfinansējums. Ja nu kautko muldēt tad vismaz ticami. Cik daudz visādu projektu ir ar galiem tikai tapēc, ka šī sasodītā valstele nevēlas līdzfinansēt. protams lieta jau ir citā nevis faktā līdzfinansēt, bet gan tajā sadaļā, ka ir projekti kur kāds "bekons"Nevar uzlikt ķetnas un iesūkt nāsī. Savukār medicīna vispār te ir bēdu ieleja. Sliktāk vienkārši nevar būt, jo kā gan tas nabadziņš ar tik lielu nodokļu nastu spētu vēl sev veselību uzturēt. Kaut vai elemetāri iziet tehnisko paskati katru gadu. Un tad kautkādi gudrīši aurē, ka ir tik daudz ielaistu slimību. Vot šis mani patiešām tracina, jo zinot, ka tomēr vairāk slimības sāk progresēt tajā vecumā, kad tu vairs neesi tik jauns un nepievērs uzmanību tam, ka sirdī dur utt. Ja cilvēkam ir kruti lielā penZija nedaudz vairāk par 100 lašiem tad tak no tās naudas var arī zeltā peldēt.

Es protams vēlreiz uzsvēršu to, ka visam uzburbušam aparātam ir jādarbojas priekš cilvēkiem nevis cilvēkiem priekš tā aparāta. Tā ir mana personīgā pārliecība kā arī tas, ka ir jābūt vīzijai(virzienam) uz kuru jātiecas kaut vai 5gadu laikā, ja nevar ilglaicīgāku mērķi uzstādīt.

Nebiju kādu laiku braukusi ceļa posmā Valmiera Rīga. Man patiestājās tāds kā afekta stāvoklis no tā ko es redzu. Visādi noniecina tos pašus krievus utt.Bet tā laika ceļs vēl pat šodien kalpo, bet to ko uzlej šodien tas nekalpo pat gadu!
Sauklis: "Visis ceļi iekš LV asfaltēti" atvainojos par neprecizitāti pirmavota sniegumā, bet doma tāpat paliek šī pati.


alegre, Izskatās, ka mēs te varam ilgi dikti stīvēties, bet kopsaucēja kā nebūs tā nebūs. Tu salīdzini Frančus, bet tur cilvēkiem ir cita mentalitāte. Nedomāju, ka tauta, kas cēlusies no kalpiem un ar kalpu domāšanu kautko vairāk spēj kā kusli kalpot nepaceļot pat acis augšā. Savukārt par piederību kādai no grupām mazliet tomēr kļūdies, jo ja nebūs piederības konkrētam grupējumam tad arī pat tie paši "zontjiku" izgājieni nesanāks. Jebkuram grupējumam vajag spilgtu līderi( lokomotīvi) aiz kura ies kautvai akli ļauži, bet uz mērķi. Mērķim jābūt skaidri saredzama un sasniedzama jebkādiem līdzekļiem, ja nebūs sasniegšanas momenta tad jau sākotnējā stadijā nav pareizi izvirzīts mēŗkis un izvērtētas mērķa stirpās, vājās puses.
Varbūt varbūt, ka var iemacīties pieturēties pie sava, bet tas noteikti nav mans gadījums. Kā zināms var iemācīties jebko, bet patiesā būtība tomēr kādā brīdī izlien laukā. Likumā nav zemtekstu, bet robi ar kuriem var manipulēt.
Autoru protams es neatceros, bet sākoties ažiotāžai ar nekustāmā īpašuma nodokli un visām peripētijām viens gudrīts paziņoja šādi. Likumu par nekustāmā nodokļi iekasēšanu katra pašvaldība varot interpretēt kā viņa uzskata par vajadzīgu. tad lūk priekškam ir kāds likums, ja viņu katrs interpretē pa savam. likumam jābūt tādam, ka tur neko nevar parakt apkašā skaidri definētam bez atkāpēm, jeb ar skaidri atrunātām atkāpēm.

Pat piekusu

Mocca, paldies par ideju un argumentu pienesumu: manis rosinātajos un kurētajos diskušos par izklāsta garumu nav jāiespringst, ja zem garuma ir kārdinoša info un rosinoši argumenti, kā arī dzīvas emocijas -- tieši tāpat kā pretēju dzimumu intimitātē zem gariem dāmas svārkiem. Izteiksmes īsums vien neko labu negarantē, tāpat kā nevar interesēt, manuprāt, petenītes piesegšanai vīģeslapa, kas izgriezta no tualetes papīra.

mariins4x4, kurā no bankām var izmainīt to "p a l d i e s "

Es te vēl tā mazliet prātoju infantīlisma nogrieznī. Vai pie tā varētu piedēvēt tās situācijas, kad indivīds izliekas, ka viss ir labi un vēl labāk, bet realitātē pilnīgi pretēji. Nerunāt nenozīmē to, ka tu spēj adekvāti domāt par konkrētām lietām, jo visas šīs lietas kopumā skar ikvienu no mums. Strausa sindroms tomēr arī ne vienmēr iederās, jo garām tak nekas nepaskrien.

Repl. <mocca>

Tēma ir par nodokļiem un to izmantošanu valsts labā.
Tāpēc arī daži argumenti:

- ES fondu izmantošanai tiek lietota ievērojama daļa budžeta
- daļa budžeta tiek izlietota kā līdzfinansējums medicīnā, kas patiesi nav lēts pasākums.
Tātad, nevaru piekrist, ka nemaksāt nodokļus IR LABI un ka NODOKĻI tiek izmantoti GALVENOKĀRT BIROKRĀTISKĀ APARĀTA ( starp citu - ļoti labi atalgota) UZTURĒŠANAI.

Otra tēze - mūs apspiež tie tur augšā... sorry. nav vairs laiki, kad Maskava atsūtīja savus vietvalžus... paši esam tos izvēlējušies... jo VALSTS nav nekas cits kā pilsoņu kopums.
Un par Franciju labāk nerunāsim - viņu imigrācijas politika ir radusi viņiem milzu problēmas, lūk tā

spare1, visās valstīs ir savas problēmas, tajā pat laikā tas neliedz salīdzināt, jo ja skatīsimies uz katru valstu kompleksi, tad vispār nevienu valsti ne ar vienu citu nevar salīdzināt. Latviju ar Lietuvu un Igauniju nevar salīdzināt, jo viņiem iedzīvotāju daudzums un struktūra ir citādāka, tāpat arī tautsaimniecības struktūra.

mariins nevienā brīdī neteica ka "nodokļos nemaksāt ir labi". Viņš uzsvēra, ka valsts grib piespiest maksāt to, uz ko tai nav morālas tiesības. Tad kad budžeta izlietojums būs adekvāts, tad arī varēs runāt par lojalitāti, kamēr tā nav, tikmēr pie tā apelēt ir pagrūti.

... vai vismaz ne ar tādām metodēm.

spare1, vai es kautkur minēju, ka ir forši nemaksāt nodokļus??? Ja tā tad lūdzu man norādīt atsauci kur precīzi atreferēts fakts, ka nodōkļi nav jamaksā. Turpmākais tekst par nodokļu nemaksāšanu nebūs ievietojams kā atsauce uz to, ka es aicinu nemaksāt nodokļus. Kaut gan domāju, ka patreiz labāk nemaksāt kā maksāt, jo neredzu kur tie nodokļi tiek izlietoti. Turklāt man kā potenciālam gājējam pēc penZijas tā vienkārši tuneļa galā nespīd. Varbūt līdz tam laikam, kad būs tā latiņa no 100 gadiem es jau sen būšu "nosprāgusi". Ar to es gribu tikai to teikt, ka neredzu jēgu maksāt nodokļus kuri man neko nesola. Neredzu adekvātu to izlietojumu! Nav liela māka vienkārši noēst naudu un gaidīt, ka kāds tur biezais no Jevropas atkal ko atmetīs.

mazliet ironijas un nesmukumi, bet ceru, ka autors mani neklapēs par to. :D reizēm man šķiet, ka Āfrikā kāds "nopiržas"un mūsu sū valstelē ir iemesls uzreiz visam pacelt cenas. Kā nekā tas tik ļoti mūs ietekmē, ka bez viņiem mēs nespējam dzīvot. banāli salīdzinājumi ir arī tie, kad salīdzina, bet tak eiropā tas tas arī maksā tik tik, bet piemirst likt uzsvaru uz to, ka tur cilvēki spēj nopelnīt naudu tik lai dzīvotu nevis vilktu dzīvību kā te.