Ir lietas kam varu piekrist, ir lietas, kas diskutablas.
Pēc kārtas invertā secībā:
- nezinu kas kādu riteņbraucēju izģērbj, reizēm pavizinos, un nekad pliks mājās neesmu atbraucis
- tas, kas saņem algu aploksnē, izmantojot budžeta pakalpojumu, apzog MANI, jo es visus nodokļus nomaksāju
- visi mani salīdzinājumi ir dzīves pieredzes radīti, ko nezinu, par to klusēju
- par nišu attīstību, nav ko piebilst, tā daudzviet mazajās valstīs notiek, tik vienmēr jāskatās, cik ilgi tā niša būs niša.
Par NOKIA man skumjš stāsts, kas laikam Latvijā nav populārs: ap 90 gadu sākumu vai 80. beigām, kad uz
sevišķo statusu ar PSRS (ceru, ka to visi zin)uzvārījusies, Nokia Vadība aizrāvās ar visādu ārzemju uzņēmumu
uzpirkšanu, lai uzvārītos tos pārdodot, kā rezultātā multifunkcionāls holdings bankrotēja. Prezidents padarīja sev
galu Londonā, kad pirkto akciju cena nošļuka strauji. Tad ar VALDĪBAS atbalstu veica konsolidāciju, un fokusējās uz
mobilo telefoniju, kas tai laikā bija laba niša. Tagad, cik lasu, konkurentiem viņi sāk zaudēt... nākotne rādīs, kas būs
- salīdzināšana ir vienīgais, kā var saprast kur mēs esam, kas ir mūsu spēks, un kas vājums, jo pasaules tirgū visi esam vienādi, tikai citi ar lielāku pieredzi, un tā mums jāizkompensē, neko nedarīsi.
Tik to nevar veikt ar it kā lēta darbaspēka piedāvājumiem, un ar nodokļiem tam nav nekāda sakara.
Ja Latvijas amatnieks spēj kaut ko uzražot, saņemot 1 Ls un nomāksājot nodokļus, spēj uzražoto pārdot, tad Dānijas amatnieks to pašu uzražojot saņemot 10 kronas un nomaksājot nodokļus spēs to pašu piedāvāt tirgum par krietni augstāku cenu. Nemaz nerunājot, ka Dānijas amatniekam, lai dzīvotu Latvijas līmenī ir jāsaražo un jāpārdod divtik kā Latvijas amatniekam...
Tomēr galvenais, kāpēc dānis var savu pārdot bet letiņš ne, ir iekarotais pasaules tirgus, par ko patiesi ir smagi jāstrādā