POlitzaķēnam vismaz ir, ko teikt, Beeda...

Tas par mani kā politzaķēnu???? Glaimojoši es jums teikšu, bet nesēžu es politikā. Kā arī domāju, ka es viņiem ar savu domāšanas veidu tikai traucētu. / visu laiku man rādīti sarkano kartiņu/

Toties neb;ūtu tik garlacīgi kā tagad, jo arī Tu viņiem taču kaut ko rādītu vai m;ēģinātu parādīt -- pēc tās sarkanās kartiņas...

mariins4x4, baidos, ka man viņus visus gribētos uz gāzes kameru aizsūtīt. Kopumā tak tur nemaz nav garlaicīgi tik vien kā jāmaina ancuki.

mocca, tā tu tagad domā :)
Bet reāli tā vieta izmaina cilvēkus. Tur ir jābūt ļoti lielam ideālistam, lai paliktu uzticams saviem ideāliem. Pie tam tas, ko var redzēt publiski, ir tikai aizberga pati augša. un tas viss būtiski ietekmē cilvēka uztveri un maina to.

alegre, es esmu tāda kurai var mautk ādu nost, bet es palikšu vienmēr pie savas pārliecības. Bet uzskatu, ka nav vērts kā Kihotam ar vējdzirnavām cīkstēties, ja neviens nav, kas spējīgs sadzirdēt.

Nu kad esi iekšā, tad īsti ārā arī iet negribas. Un tad pielāgojies, jo saproti, ka tā tik tiešām bieži ir cīņa ar vējdzirnavām. Un klusiņām veģetē un darbojies kaut ko savā nodabā... bet arī tas psiholoģiski ietekmē cilvēku - cik ilgi varēsi tam pretoties?

Veģetēšana tomēr zināmā mērā ir infantīlisms. Ja nav izaugsmes un virzības uz priekšu pretī kādam savam mēŗķim tātad tas ir bezjēdzīgi pazaudēts laiks. Pretojas tik ilgi kamēr apnīk un tad ir divas iespējas vai palikt par neko, vei lepni paceltu galvu iet projām.

Tas, kā katrs rīkojas ir personiskā izvēle, bet es tik saku, ka uzkrist uz nerviem ar nepakļaušanos būs grūti, jo vienkārši apniks cīnīties ar neko. Tiesa gan paiet laiks līdz saproti, ka cīnies ar vējdzirnavām, jo ir jau visādi izaicinājumi arī, bet kad saproti, tad nekas neatliek kā iet vien prom.

mocca | 10.04.2011. - 19:43:26

Veģetēšana tomēr zināmā mērā ir infantīlisms. Ja nav izaugsmes un virzības uz priekšu pretī kādam savam mēŗķim tātad tas ir bezjēdzīgi pazaudēts laiks. Pretojas tik ilgi kamēr apnīk un tad ir divas iespējas vai palikt par neko, vei lepni paceltu galvu iet projām.

mjaa
Nav ko piebilst
;)es izvēlos-lepni paceltu galvu:D
Tā dzīvē šur tur noder:p

Repl: <mariins 16>

Mēs dažādi skatāmies uz jēdzienu VALSTS. Man - aizokeāna princips... mēs esam tā valsts un neviens cits. Un tikai paši esam atbildīgi par to kas tajā notiek.
Var jau zākāties, apsaukāties un ņirgāties, bet tādu valsti MĒS esam izveidojuši un tās Likumi Ir jārespektē.
Var tajā dzīvot jeb ne, katra personīgā lieta.
Nav PSRS laiki, kad izbraukšanai vajadzēja VALSTS atļauju. Esam brīvi gan domās gan rīcībā.
Esmu izbraukājies pa pasauli, un labi zinu kas ir kas. Tagad mani apmierina te atrašanās, un tie kontrakti kas man ir, pieļauj vairs pa pasauli tik ļoti apkārt neblandīties.
Tik polītikā gan nebāzīšos - tas nav man

Spare1, mani pārsteidz verdziska pakļaušanās muļķībai.
Mani nepazemo pakļauties gudriem un loģiski pamtotiem likumiem. Bet, ja likumi ir muļķīgi, neprofesionāli, nepamatoti vai, vēl sliktāk, spekulatīvi, manī nav pienākuma tiem pakļauties, man ir grūti sevi tiem pakļaut. Pēdējos 10 padkoministu gados jutos līdzīgi un, rīkojoties tik vien krasi un profesionāli, cik bija iespējams, izdevās ielikt pamatus dažām virzībām, kuras izauga līdz likumiem, kurus pieņēma atjaunotā Latvija. Ir tikai viena atšķirība, -- padkomunistu valstī lielu cerību nevarēja būt, bet mēs kaut ko spējām izdarīt, toties toreizējie kolaboracionisti un karjeristi mūs saukāja par buržuāziskajiem nacionālistiem, vēlāk pārdomāja un, lai it kā pazemotu, klātpielika it kā pazemojošo apzīmējumu "sīkburžuāziski neacionālisti": tas gan mūs nesagrāva. Ar tagadējo varu ir tieši pretēji: šī vara, it īpaši tagadējā valdība ir iznīcinājusi visas cerības, kuras bija 80.-to beigās un pārpalika 90.-to sākumā. Es tādu valsti neveidoju, -- es veidoju citādu valsti, kaut teritorijā un Satversmē šo pašu. Kaut kā mums nav sanācis.

valsts jau nav kā maizes klaips, ko vienreiz izcep un gatavs lietošanai... un, ja slikta krāsns, tad ko? ... valsts drīzāk ir kā ābele, kura jākopj un jāveido - mainās gadalaiki, klimats, mainās dārznieku paaudzes, kopšanas metodes - tas ir dabiski... mūsu katra domāšana to palīdz kopt un veidot, atveseļot... pat, ja mēs kādu brīdi nezinām, kā, tak mūsu visu ticība ir tas spēks, kas piesasita labus risinājumus...

Es jau arī no laba prāta tur iesēstos lai nodrošinātu savas vecumdienas ar ikru maizēm, bet kopumā, ja tas aparāts nedarbojas priekš cilvēkiem, bet otrādi tad tāds nav vajadzīgs... Esmu piemirsusi kurš udrīts bija ieraks’tijis presē repliku, ka tauta nav tik gudra lai ievēlētu prezidentu kuram būtu lemt tiesības. Tas vien liecina to, ka Tevi kā mirstīgo uzskata par trešo šķiru, kam nav nekādu tiesību un ir tikai pienākumi dod dot un vēlreiz dot! Ek nu ko darīt, ka mums ir tik neredzīgi vadoņi, kas domā tikai par savu labumu nepiedomājot pie tā, ka no tā labuma, kas citiem būs viņam būs krietni vairāk labumu.

mocca Esmu piemirsusi kurš udrīts bija ierakstījis presē repliku, ka tauta nav tik gudra ...
tas Ūdrītis, kurš dzied? OK, gudrītis bija ierakstījis presē repliku, ka tauta nav tik gudra ...
ir TIK gudra?

Harald nu vai zini. Lasu un bolu acis ko es ar Ūdri biju domājusi.. vaina manos līkajos pirkstos

Jā par topašu TIK gudra. izrādās te tik visi dumiņi un tā tad kapēc vajadzīgs tik liels pārprodukcijas skolotāju štats????? Lai būtu tā, ka skolotāju vairāk kā skolēnu. Sen vajadzēja pamatīgi izretināt un kāju pa pēcpusi tiem, kas negrib mainīties un ir iesīkstējušies!

Drīzāk tur lomu spēlē tas, ka tauta ir nevis gudra, bet nogurusi darbojoties ar citām lietām (piemēram, iztikas pelnīšanu), ka īsti "peļņu nenesošām aktivitātēm" nepietiek laika un motivācijas, attiecīgi arī negribas neko pasākt, jo "tāpat jau nekas nemainīsies".

Kur nu nogurusi šī tautele, kas spēj dziedāt un visināt ar lietussargiem. Nebūtu arī labi, ja iztikšana nokristu no debesīm. Tomēr lietderigi ir pielikt pūles savu mēŗķu sasniegšanai.

Nu ja salīdzinam lietussargu vicināšanu ar arābu valstīs notiekošu, tad nevarētu teikt, ka tauta baisi dzīvīgā ir :)

Un par kārtīgu villošanos sāk domāt divos gadījumos:
1) kad ir pārāk slikti (nav maizītes vairs ko ēst)
vai arī
2) kad ir pietiekami labi, lai būtu laika atpūsties, atvērt acis un atlicināt laiku dumpīšiem.

Kamēr ir kaut kas pa vidu, tikmēr savs krekls joprojām ir tuvākais, kas satrauc prātu.

Opēšu < alegre > Šveicē dzīvo pārticīgi, bet uz dumpīšiem tur neaicina. Tur daudz ko nosaka REFERENDUMI... un patiesi to rezultātus ņem vērā, jo tāda šis VALSTS konstitūcija.
Bet par VALSTI nav ko zūdīties, tā ir jāveido nevis jālamājas vai jāčinkst.
Es labprāt uzzinātu, cik te ir kaut vienas partijas biedri vecumā zem 45??
Es atbildi laikam varu uzminēt