nu ko... laikam jau tev "reālajā dzīvē" ir "garlaicīga dzīve un padumjš sentimentālisms", Sātaniņ, ja šeit tev tāds imidžs jāveido? Joprojām netiec pāri pusaudža ākstībai?
(Ja tā, tad tavus tekstus nāksies uztvert ar skumjām)
1/2pulkvedi, protams, gana daudz skolotāju (ar "vismaz pusi" nešauj pār strīpu?) ir aplamā vietā. Tomēr jocīgi: lai arī valstī bezdarbs, pie skolu durvīm nav strādātgribētāju rindu, lai atbrīvotos no aplamā vietā esošajiem.
No savas bērnības atceros: pēc divām bezgala jaukām dzimtās valodas skolotājām (otra gāja bojā autoavārijā) tikām pie trešās, kura nekustīgi sēdēja pie galda un monotonā balsī runāja tekstu (varēja ar pirkstu braukt grāmatā un runāt viņai līdzi). Reiz viņa izteica tolaik populāro domu, ka "mums, latviešiem, dzejnieku vesels bars", resp., ka katrs, kurš ir kaut ko sacerējis, vēl nav uzskatāms par rakstnieku, katrs taču nevar būt rakstnieks!
Neizturēju un piezīmēju, ka katrs arī nevar būt dzimtās valodas skolotājs.
Naids bija līdz kopējo gaitu beigām.