Sātaniņ, par tavu grūto bērnību (kas, acīmredzot, atstājusi sekas) spriežu kaut vai pēc "
Vienīgo skolotāju ko atceros (izcēlums mans) ir vācu valodas. Kāpēc atceros?Tāpēc ka bija veca sterva" (c.)
Arī pēc tā, ka vakar, tev saprotamu iemeslu dēļ, skolotājas esot stutējušas sienas.
starp citu, dzimtās valodas skolotāju patiešām tu atceries švaki: "Vienīg
ā skolotāj
a, ko atceros... "
es, lai arī joprojām dažu priekšā jūtos vainīgs > par neuzvedību, par nemācīšanos, laikam tomēr atceros visas - ar mīlestību, ar pateicību.